Jauns regulējums decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu jomā

Šajā gadā Talsu novadā stājās spēkā saistošie noteikumi par decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem un vai patiešām jāsatraucas par āra labierīcību reģistrēšanu? Situāciju skaidro SIA “Talsu ūdens” Administratīvās nodaļas vadītāja Kristīne Riekstiņa-Sniedziņa.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kas ir pamats normatīvā regulējuma sakārtošanai ūdenssaimniecības nozarei Latvijā, pēc ilgām diskusijām Saeimā apstiprināts tikai 2015. gadā. Tam pakārtoti izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, arī “ Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”.

“Par šiem noteikumiem plašsaziņas līdzekļos publiski raisījās diskusijas un izskanēja dažādi nenopietni izteikumi par to, ka nu būs jāreģistrē āra tualetes un jāuzskaita asenizācijas mašīnas. Ik pa laikam šis viedoklis vēl uzvirmo, bet kopumā reakcija nav pārāk saasināta, jo ne visus Latvijas iedzīvotājus tas šobrīd ietekmē.

Šie Ministru kabineta noteikumi pašvaldībām liek stingrāk regulēt decentralizēto kanalizācijas sistēmu jautājumu. Tas nepieciešams, lai samazinātu vai nepieļautu vides piesārņojumu un lai veicinātu Eiropas Savienības piešķirtā  finansējuma lietderību, tas ir, lai mudinātu pieslēgumu izbūvi centralizētiem kanalizācijas tīkliem teritorijās, kur tie ir izbūvēti,” pastāstīja K. Riekstiņa-Sniedziņa.

Ministru kabineta noteikumi  ir aktuāli tiem daudzdzīvokļu vai privātmāju īpašniekiem, kuru īpašumi nav pievienoti centrālajai kanalizācijas sistēmai: tie nosaka notekūdeņu apsaimniekošanas prasības notekūdeņu kanalizācijas sistēmās, kas nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai, un to reģistrācijas kārtību.

2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar ūdenssaimniecības asociāciju sagatavoja pašvaldībām saistošo noteikumu projektu un vadlīnijas saistošo noteikumu izstrādei. Talsu novada pašvaldība uzsāka saistošo noteikumu izstrādi, kas stājās spēkā šī gada 4. maijā.

Kas ir jāzina par decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Talsu novada pašvaldībā?

“Svarīgi saprast, ka šie saistošie noteikumi neattiecas uz visu Talsu novada teritoriju – jebkuru viensētu vai ciema teritoriju, bet attiecas tikai uz šajos noteikumos noteiktām apdzīvotajām vietām – Pastendi, Tiņģeri, Laidzi, Zvirgzdiem, Laucieni, Mundigciemu, Dižstendi, Anužiem, Strazdi, Lubezeri, Pūņām un Jaunpagastu, un četrām Talsu novada pilsētām – Talsiem, Sabili, Stendi un Valdemārpili,” norādīja speciāliste.

Tabulā ir ietverti visi Talsu novada teritorijā esošie ciemi ar norādi, vai saistošie noteikumi tiek piemēroti vai nē.

Tātad saistošo noteikumu regulējums attiecas uz tām teritorijām, kur līdz šim ir īstenoti ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanas projekti ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000, ko finansējis Eiropas reģionālās attīstības fonds. “Visās teritorijās, kur tiek attiecināti saistošie noteikumi, iedzīvotājiem būs jāreģistrē nosēdbedres, vai asenizācijas bedres, un jānodrošina to atbilstība normatīvajiem aktiem. Ja nepieciešams, tās būs jāpārbūvē, tāpat būs jānodrošina to regulāra izvešana – vismaz reizi gadā,” pastāstīja SIA “Talsu ūdens” Administratīvās nodaļas vadītāja Kristīne Riekstiņa-Sniedziņa.

Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru uzturēs un aktualizēs SIA “Talsu ūdens”. Uzņēmums arī pieņems iedzīvotāju pieteikumus, kontrolēs reģistrā iekļautos objektus un to atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Kas ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas – vai manā īpašumā ir   krājtvertne (asenizācijas bedre) vai septiķis (nosēdbedre)? 

Par decentralizētām kanalizācijas sistēmām normatīvo aktu izpratnē var uzskatīt visas izbūvētas un izveidotas tilpnes, kur uzkrājas notekūdeņi – sarunvalodā tās saucam dažādi – krājtvertnes, asenizācijas bedres, nosēdbedres, septiķi, utt:

Pēc iedalījuma tās klasificē 3 grupās:

• rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī; to ekspluatācija  notiek atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai; reizi gadā (ja ražotāja, būvnieka vai atbilstoša komersanta izsniegtajā tehniskajā dokumentācijā nav noteikts citādi) tiek veikta tehniskā apkope un apkopi veic atbilstošs komersants, kas specializējies šādu darbu izpildē. Par šīm iekārtām to īpašniekam būs  jāiesniedz pirmreizējas reģistrēšanas dokumentu un apkopi apliecinoši dokumenti un visticamāk pie iekārtu normālas darbības, jauna kārtība tos neapgrūtinās:

• septiķi – rūpnieciski ražota vai individuāli izgatavota tvertne ar divām vai vairākām kamerām cilvēka radīto notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai ar pārplūdi vidē pēc nostādināšanas. Par septiķiem – īpašnieks nodrošina, ka notekūdeņi no septiķa vidē tiek novadīti tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu – filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts-grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un akām, niedru laukiem. Īpašniekam pirmreizēji būs jāiesniedz izbūvi apliecinoši dokumenti, savukārt Septiķa izvešanas biežums, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām noteikts vismaz 1 reizi gadā, iespējams – biežāk, tomēr šie gadījumi var atšķirties, jo to ietekmē vairāki faktori – detalizēta informācija jāmeklē Ministru kabineta noteikumos un saistošajos noteikumos;

• notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi. Par krājtvertnēm (asenizācijas bedrēm) – īpašnieks nodrošina, ka notekūdeņu krājtvertne ir hermētiska un tiek iztukšota tik regulāri, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē.  Krājtvertņu izvešanas biežums ir proporcionāls ūdens patēriņam 1:1 Tātad tas nozīme, ja mājsaimniecības vidējais ūdens patēriņš ir piemēram, 3 m3 mēnesī un krājtvertnes tilpums ir 3 m3, tad izvešanas biežums ir 1 x mēnesī .

“Visās teritorijās, kur attiecināmi saistošie noteikumi, asenizācijas pakalpojumus – nosēdbedru vai krājtvertņu  iztukšošanu – varēs veikt tikai tie uzņēmēji, kuri būs reģistrēti Asenizatoru reģistrā. Šādu reģistru ir izveidojusi un uzturēs Talsu novada pašvaldības Komunālā nodaļa. Šajā reģistrā var iekļaut tikai tos pakalpojuma sniedzējus, kuri ir noslēguši līgumu par asenizācijas notekūdeņu pieņemšanu ar SIA “Talsu ūdens” vai citu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāju. Iedzīvotājiem kontroles nolūkos ir jāsaglabā rēķini vai čeki par asenizācijas pakalpojumu saņemšanu, lai SIA “Talsu ūdens” varētu pārliecināties par to regularitāti, atbilstoši bedres tilpumam un ūdens patēriņam.

Savukārt asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz ziņas par sniegto pakalpojumu apjomu, tādējādi Talsu novada pašvaldībai un SIA “Talsu ūdens” būs iespējams kontrolēt, vai decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzturēšana notiek godprātīgi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām,” sacīja K. Riekstiņa-Sniedziņa.

Iedzīvotāji jau šobrīd var iesniegt pieteikumus decentralizētās kanalizācijas sistēmu reģistrācijai SIA “Talsu ūdens” . Pieteikumu forma pieejama www.talsuudens.lv  sadaļā “Veidlapas”.

Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācija obligāti jāveic līdz 2021. gada 31. decembrim. Tāpat līdz šim datumam ir jānodrošina nosēdbedru un krājtvertņu atbilstība normatīvo aktu prasībām.

https://likumi.lv/ta/id/306590-decentralizetas-kanalizacijas-pakalpojumu-sniegsanas-un-uzskaites-kartiba-talsu-novada-pasvaldiba

https://www.vestnesis.lv/op/2017/129.11

Inita Fedko