Projekts „Kurzeme visiem”

2021. gada 15. janvāris

Projektā „Kurzeme visiem” izvērtētajiem bērniem – vēl vairāk sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

Lai sniegtu atbalstu Kurzemes bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, Kurzemes plānošanas reģiona īstenotajā projektā „Kurzeme visiem” palielināts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm.  Tas nozīmē, ka projekta ietvaros izvērtēto bērnu vecākiem nepieciešams sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu, lai pieteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.

„Atgādinām, ka Kurzemes reģionā dzīvojošajam 331 bērnam ar FT, kuram projekta „Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuālais atbalsta plāns, tiek kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atbilstoši plānā norādītajam. Vecākiem, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, arī jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vēršam uzmanību, ka individuālo atbalsta plānu iespējams arī aktualizēt, lai bērnam projekta ietvaros tiktu kompensēti šobrīd nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi,” skaidro projekta „Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone-Slava.

Līdz šim iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros izmantojušas 180 bērnu ar FT ģimenes un visbiežāk pieprasīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju, piemēram, smilšu, mūzikas un citu veidā. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami arī pašiem vecākiem un audžuvecākiem, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte un projekta „Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus var izmantot viens vai abi vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes, un šo iespēju līdz šim izmantojuši 110 Kurzemē dzīvojoši vecāki.

Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un, sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Par projektu „Kurzeme visiem”

Projekts „Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 8,29 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru „Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka,
Projekta „Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv

2021. gada 5. marts

Kurzemes reģiona pašvaldībās turpina pieaugt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas iespējas un saņēmēju skaits

2020. gadā Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros attīstītas 4 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, nodrošinot nepieciešamā atbalsta iespējas tuvāk dzīvesvietai vismaz 30 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 43 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Turpinājis augt arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta „Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits – 15 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 83 cilvēki ar GRT, 201 bērns ar FT un 110 bērnu ar FT vecāki.

Lai arī 2020. gadā saistībā ar valstī ieviestajiem ierobežojumiem daudzu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bija apgrūtināta, kopā ar pašvaldībām esam spējuši ne tikai noturēt, bet arī veicināt projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu. Šogad turpināsim darbu, lai projekta mērķgrupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem un, jo īpaši, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem – vēl aktīvāk izmantotu projekta sniegtās iespējas. Atgādinu, ka „Kurzeme visiem” projektā ir palielināts bērniem ar FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm, tāpēc projektā izvērtētie bērni šogad un turpmākos gadus varēs saņemt nepieciešamo atbalstu lielākā apjomā. Savukārt vecākus, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu un rakstīt iesniegumu, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vecāki, kuru bērni ir izvērtēti projekta ietvaros, var arī paši pieteikties projekta kompensētiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta „Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Pērn visaktīvāk projekta kompensētos sociālos pakalpojumus saņēma Kuldīgas novadā, Liepājā un  Saldus un Skrundas novados dzīvojošie cilvēki ar GRT.  Kopumā pieaugušie ar GRT projekta „Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista, kā arī apmeklēja grupu nodarbības. Savukārt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dažādu terapiju veidā visaktīvāk izmantoja Liepājā, kā arī Aizputes, Kuldīgas un Talsu novados dzīvojošie bērni ar FT.

2020. gadā Kurzemē 10 pašvaldības turpināja darbu pie nepieciešamās infrastruktūras pilnveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Pērnajā gadā tika atklātas pirmās no kopumā 28 iecerētajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām Kurzemes reģionā. Aizputes novadā tika pilnveidotas sociālās rehabilitācijas iespējas un turpmāk vismaz 30 novadā dzīvojošie bērni ar FT dienas aprūpes centrā varēs saņemt nepieciešamo atbalstu fizioterapijas, ergoterapijas un mūzikas terapijas veidā, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Savukārt Saldū tika pabeigta ēkas rekonstrukcija, kur turpmāk vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur vismaz 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm būs iespēja darboties tekstilapstrādes, kokapstrādes un āra labiekārtošanas darbnīcās. Saldus novadā pērn izveidoti arī grupu dzīvokļi, kas par mājvietu kļūs 19 pašvaldībā dzīvojošiem pieaugušajiem ar GRT un vēl 5 cilvēkiem ar GRT, kuriem tiks dota iespēja pārcelties no ilgstošās aprūpes iestādes „Iļģi” uz dzīvi sabiedrībā.

„Priecājamies par jau attīstīto infrastruktūru Aizputes un Saldus novados, kā arī sekojam līdzi jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu attīstībai arī citās mūsu pašvaldībās atbilstoši projekta „Kurzeme visiem”  ietvaros izstrādātajam „Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”. Arī šogad tiks uzsākti, turpināsies vai noslēgsies būvniecības vai rekonstrukcijas darbi ēkām, kurās sev tik ļoti nepieciešamo atbalstu varēs saņemt gan bērni ar FT un viņu vecāki, gan pieaugušie ar GRT, gan arī bērni un jaunieši no ārpusģimenes aprūpes, kuriem būs iespēja dzīvot ģimeniskākos apstākļos,” skaidro S. Miķelsone – Slava.

Šajā gadā projektā „Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī apmācības Kurzemes reģiona iedzīvotājiem par saskarsmi ar projekta mērķgrupām, kā arī   divas integrējošas nometnes – gan ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, gan ģimenēm un bērnu sociālās aprūpes centros jeb bērnunamos esošajiem bērniem un jauniešiem.  Arī pērnā gada augustā, par spīti mainīgajai situācijai, notika viena integrējošā nometne, kurā tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 30 dalībnieki – ģimenes ar bērniem ar un bez FT.  Pērn arī sākts un šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi – atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 35 cilvēki ar GRT.

Projekta „Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un „atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

2021. gada 1. aprīlis

Tiešsaistes sanāksmē projekta „Kurzeme visiem” partneri tiekas ar Tiesībsarga biroja pārstāvjiem un pārrunā projekta aktualitātes

Šogad pirmo reizi uz tikšanos tiešsaistē 25. martā pulcējās projekta „Kurzeme visiem” vadības komanda un partneri – pārstāvji no Kurzemes pašvaldībām, valsts sociālās aprūpes centra un bērnu sociālās aprūpes iestādēm, lai pārrunātu pakalpojumu nodrošināšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī citas projekta aktualitātes. Tikšanās reizē piedalījās arī LR Tiesībsarga biroja pārstāves, lai informētu par deinstitucionalizācijas gaitu Latvijā un priekšlikumus, lai ikviens cilvēks varētu saņemt nepieciešamos sabiedrībā balstītu sociālos pakalpojumus.

Tikšanos atklāja  Kurzemes plānošanas reģiona projekta „Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone, informējot par projektā paveikto no pērnā gada otrās puses līdz 2021. gada sākumam.  Viņa stāstīja, ka sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi projekta ietvaros kopumā kompensēti jau 91 personai ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), savukārt  sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kompensēti 159 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), aprūpes pakalpojums – 39, bet „Atelpas brīža” pakalpojums –  52 bērniem ar FT. S.Miķelsone arī ieskicēja citas projektā plānotās darbības 2021.gadā, tai skaitā  individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādes turpināšanu Kurzemes reģionā dzīvojošajiem bērniem ar FT un pieaugušajiem ar GRT, kā arī valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) strādājošo apmācības par personu ar GRT sagatavošanu dzīvei sabiedrībā un bērnu sociālās aprūpes centru speciālistu apmācības par darbu ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā un  jauniešu mājā.

Tikšanās turpinājumā tika arī ieskicēti šogad plānotie pasākumi komunikācijas jomā informēšanai par deinstitucionalizāciju un tās mērķgrupām. Šogad Kurzemes reģionā plānotas vairākas apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par viņu lomu deinstitucionalizācijas procesā gan par personām ar GRT, gan bērniem ar FT, gan ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Tāpat iecerēts rīkot divas integrējošas nometnes – bērniem un viņu ģimenēm un BSAC bērniem, kā arī bērniem ar un bez FT un viņu ģimenēm.

Tikšanās noslēgumā projekta „Kurzeme visiem” komanda un partneri uzklausīja arī LR Tiesībsarga biroja pārstāvju – Tiesībsarga vietnieci Inetu Piļāni un Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Prevencijas daļas vadītāju  Zandu Rūsiņu – par deinstitucionalizācijas gaitu Latvijā un priekšlikumus, lai ikviens cilvēks varētu saņemt sev nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Kā norādīja Tiesībsarga biroja pārstāves, visi cilvēki piedzimst vienlīdzīgi cieņā un tiesībās un ikvienai dzīvībai ir vienāda vērtība. Tāpēc deinstitucionalizācijas procesā ir jāpanāk, lai cilvēki saņemtu sev nepieciešamo individuālo atbalstu neatkarīgi no dzīves vietas un vairs nenonāktu institūcijās. Tiesībsarga biroja pārstāves arī norādīja, ka valstij ir jātiecas uz visu institūciju slēgšanu, pārtraucot lielus finansiālus ieguldījumus tajās, un no 2024.gada 1.janvāra cilvēku ievietošana sociālās aprūpes iestādēs būtu pilnībā jāpārtrauc, ļaujot institūcijām samazināties un pakāpeniski izzust. Jāveicina arī sabiedrības attieksmes maiņa, aicinot to kļūt pieņemošākai un atvērtākai, lai ikviens cilvēks, saņemot nepieciešamo atbalstu, var dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Par projektu „Kurzeme visiem”

Projekts „Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru „Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

Papildu informācijai:

Laura Homka,
Projekta „Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

2020. gada 22. decembrī

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.10

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros esam sagatavojuši nu jau pēdējo  jeb 10. infografiku par mītiem un stereotipiem par personām ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, ar ko ikdienā jāsaskaras cilvēkiem ar GRT.

Mīts Nr.10: visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā izskata, jo viņi izskatās citādāk

Patiesībā ne vienmēr vizuāli vai pēc izpausmēm var noteikt, ka cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi. Pēc ārējā izskata nereti var atpazīt cilvēkus ar Dauna sindromu. Ir arī tādas saslimšanas, kas tiešā veidā nav saistītas ar cilvēka ārieni, piemēram, depresija, veģetatīvā distonija un citas.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā šeit.
Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt šeit.

2020. gada 6. novembrī

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.9

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.9: viņi visi ir bīstami un agresīvi!

Patiesībā cilvēki, kuri piedzimst ar GRT, piemēram, Dauna sindromu vai autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas var radīt nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas un izpauž savas emocijas ar vēlmi pieskarties, draudzēties.
Pētījumi pierāda, ka biežāk ir tieši pretēji gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski, gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.

Cilvēki, kuri ir atzīti par agresīviem un bīstamiem gan sev, gan apkārtējiem, atrodas ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā šeit.

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt šeit.

06.08.2020.

Usmā pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes un infrastruktūras
tapšanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai Kurzemes reģionā

5.augustā Ventspils novada Usmā tikās projekta “Kurzeme visiem” Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un to sociālo dienestu darbinieki, kā arī valsts sociālā aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji. Tikšanās laika tika pārrunātas projekta aktualitātes un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides gaita pašvaldībās.

Tikšanos atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura informēja par projekta kompensēto sociālo pakalpojumu sniegšanas gaitu Kurzemes pašvaldībās personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem. Projekta ietvaros sev nepieciešamo atbalstu saņem arvien vairāk cilvēku – līdz šī gada jūlija beigām dažādi sociālie pakalpojumi kompensēti jau 67 personām ar GRT, 169 bērniem ar FT un 110 bērnu ar FT vecākiem. Tāpat turpinās arī darbs pie citām projektā ieplānotajām aktivitātēm, tai skaitā sociālo mentoru un valsts sociālās aprūpes centru speciālistu apmācību plānošanas, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un iedrošinājumu tām personām ar GRT, kuras pāries no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā pašvaldību veidotajos grupu dzīvokļos.

Tikšanās turpinājumā tika pārrunāta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveides gaita Kurzemes pašvaldībās. Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar FT un viņu ģimenēm, personām ar GRT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās. Šo pašvaldību pārstāvji pastāstīja par iecerēto savā pašvaldībā, kā arī ieskicēja, cik daudz darba jau paveikts un kas vēl jāpaveic, lai varētu nodrošināt sociālo pakalpojumu pieejamību savas pašvaldības iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Projektā iesaistītās pašvaldības arī labprāt dalījās labajā praksē un pieredzē ar būvniecības procesiem un saistītās dokumentācijas sagatavošanā, kā arī telpu aprīkošanā ar nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Pasākuma noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” partneri iepazinās ar Pēteri Martukānu un viņa vadīto projektu “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem“, kā pamatā likta ideja, ka iekļaušanas uzdevums nav panākt, lai visi būtu vienādi, bet iemācīt pieņemt, ka visi esam atšķirīgi, un saskatīt tajā vērtību. Pasākuma dalībnieki arī kopīgi noskatījās filmu “Cik brūkleņu ir pasaulē?”, kas stāsta par “Glada Hudik” teātra tapšanu Zviedrijā, kura trupā kopīgi darbojas gan aktieri ar garīgās attīstības traucējumiem, gan aktieri bez funkcionāliem traucējumiem.

Par projektu “Kurzeme visiem”
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv


2020. gada 24. jūlijā

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.8

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.8: cilvēkiem ar GRT labāka dzīve ir slēgta tipa iestādēs, kur nemitīgi – 24 stundas diennaktī – par viņiem rūpējas!

Patiesībā, cilvēki ar GRT aprūpes iestādēs bieži vien nonāk apstākļu spiesti, jo viņiem nav iespējas konkrētos pakalpojumus saņemt savā dzīves vietā ģeogrāfiskā attāluma vai citu iemeslu dēļ. Līdz ar to viņiem nav pat iespējas pašiem pieņemt lēmumu par to, kā viņi vēlas dzīvot. Tomēr, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, cilvēki ar GRT var dzīvot sabiedrībā.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem


17.06.2020.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.7

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.7: Visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami!

Patiesībā, ne vienmēr garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. GRT bieži vien nav nekādas saistības ar cilvēka prātu un gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāki pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un citi.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

19.05.2020.

Aug sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas Kurzemē

Pēdējo trīs gadu laikā kurzemniekiem pieejamais sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) klāsts kļuvis plašāks – ne tikai izveidotas jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas, bet arī sociālie dienesti un atsevišķi pakalpojumu sniedzēji ir dažādojuši pakalpojumu klāstu, liecina Kurzemes plānošanas reģiona veiktais deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums.

“Deinstitucionalizācijas process Kurzemē sekmīgi turpinās, ko apliecina arvien plašākas iespējas saņemt sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai. Esam pateicīgi pašvaldībām par sadarbību un ieguldījumu sociālo dienestu kapacitātes attīstīšanā, pakalpojumu dažādošanā atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un alternatīvu risinājumu meklēšanā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un personu ar garīga rakstura traucējumiem ievietošanai institūcijās,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Kopumā šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir reģistrēti un sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā sniedz vairāk nekā 43 pakalpojumu sniedzēji 73 pakalpojuma sniegšanas vietās, lielāko SBSP daudzveidību nodrošinot bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Joprojām nozīmīgu atbalstu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām savu iespēju robežās nodrošina visu Kurzemes pašvaldību sociālie dienesti, vairākās pašvaldībās pieejamo sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un klāstu bagātina arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat joprojām lielākais pakalpojumu sniegšanas vietu skaits ir lielākajās Kurzemes reģiona pašvaldībās – Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Kuldīgas, Saldus un Talsu novados. Jāatzīmē, ka Saldus novadā ir lielākais SBSP sniegšanas vietu skaits Kurzemes reģionā, jo pašvaldība savu pagastu teritorijās izveidojusi vairāk nekā 10 dienas centrus.

Visās Kurzemes reģiona pašvaldībās sociālie dienesti saviem iedzīvotājiem nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī aprūpes mājās pakalpojumus (šie pakalpojumi iepriekš visur nebija pieejami). Atsevišķu pašvaldību sociālo dienestu pakļautībā ir vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas, kur iedzīvotājiem tiek piedāvāts daudzveidīgāks pakalpojumu klāsts. Kopumā Kurzemes reģiona pašvaldību sociālajos dienestos gadā tiek vidēji apkalpotas 22 personas ar GRT un 18 bērnu ar FT ģimenes – lielākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaits var ievērojami pārsniegt mazākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaitu. Savukārt Nevalstiskās organizācijas pārsvarā nodrošina sociālās rehabilitācijas (tai skaitā pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta dienas aprūpes centros vai ģimenes atbalsta centros) un sociālās aprūpes pakalpojumus, tai skaitā arī bērnu ar smagiem FT vecākiem tik nozīmīgo “Atelpas brīdi”.

“Ievērojamu ieguldījumu SBSP pieejamībā sniedzis arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts “Kurzeme visiem”. Tā ietvaros ir ne tikai izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz darbības ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanu dzīves vietā personām ar invaliditāti un bērniem ar FT, bet arī tiek kompensēta sociālo pakalpojumu sniegšana personām ar GRT, bērniem ar FT un viņu vecākiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016.gadā esam kompensējuši sociālo pakalpojumu saņemšanu tuvāk dzīvesvietai kopumā 330 cilvēkiem – 67 personām ar GRT, 158 bērniem ar FT un 105 bērnu ar FT vecākiem,” norāda S.Miķelsone – Slava.

Vēl lielākas iespējas saņemt SBSP tuvāk dzīvesvietai būs pēc deinstitucionalizācijas plānā paredzētās infrastruktūras izveides, lai sniegtu sociālos pakalpojumus personām ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no sociālās aprūpes centriem. Infrastruktūras uzlabošana tiks veikta 10 pašvaldībās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljonu eiro apmērā. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.

Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.

 

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Kurzemes plānošanas reģiona un projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv


23.04.2020.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.6

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr. 6: Daži garīga rakstura traucējumu veidi ir lipīgi!

Patiesībā, atšķirībā no COVID-19, kā lipīguma dēļ šobrīd ievērojam dažādus pulcēšanās ierobežojumus, garīga rakstura traucējumi – psihiskas saslimšanas, piem., depresija, veģetatīvā distonija, vai garīgās attīstības traucējumi, piem., Dauna sindroms, autisms, nav un nevar būt lipīgi!

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem


16.03.2020.

17.02.2020.


22.01.2020.

Ventspilī pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes

Šī gada 22.janvārī uz tikšanos Ventspilī pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību, valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” un bērnu sociālās aprūpes centra “Selga” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ventspils pilsētas pieredzi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Tikšanās laikā arī projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par infrastruktūras izveides gaitu atbilstoši Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā iekļautajiem risinājumiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai savās pašvaldībās.

Partneru tikšanās sākumā dalībnieki iepazinās ar Ventspils pieredzi sociālo pakalpojumu sniegšanā pilsētas iedzīvotājiem, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) atbalsta nodrošināšanā personām ar GRT, kā arī plānotās infrastruktūras izveides gaitu. Ventspils pārstāvji uzsvēra, ka, izmantojot Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas, tiks uzlabota ne tikai sociālo pakalpojumu pieejamība, bet arī sakārtota pilsētas kultūrvēsturiskā vide. Ēkā Kuldīgas ielā taps dienas aprūpes centrs, kur sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems bērni ar FT un personas ar GRT. Savukārt ēkā Vītolu ielā tiks veidots ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, lai dotu jaunas mājas bērniem un jauniešiem no bērnu sociālās aprūpes centriem.

Par savu pieredzi un paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē pastāstīja arī citu pašvaldību pārstāvji. Jaunas infrastruktūras izbūve kopumā plānota 10 Kurzemes reģiona pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts finansējumu aptuveni 7,3 miljonus eiro apmērā.

Tikšanās laikā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa informēja klātesošos par projekta ieviešanas aktualitātēm. Kopumā 2019.gadā 57 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), vairāk nekā 200 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un daļai bērnu arī vecāki saņēmuši no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem gan sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanā, gan pašvaldības iedzīvotāju izglītošanā par projekta mērķgrupām un to iekļaušanos sabiedrībā.

Dalībnieki pārrunāja arī KPR DI plāna īstenošanas uzraudzības kārtību, datu avotus un formas informācijas ieguvei un plānoto procesu, tostarp ziņojuma sagatavošanai.
Tikšanās, kā ierasts, noslēdzās ar individuālām konsultācijām starp projekta partneriem un projekta vadības komandas dalībniekiem.

Pasākuma darba materiāli:

  • Darba kārtība;
  • Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes;
  • Ventspils pilsētas un Sociālā dienesta prezentācija.

Par projektu “Kurzeme visiem”
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv


16.01.2020.

Uzsāk Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu

2020.gada 15.janvārī uz tikšanos Kuldīgā pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) deinstitucionalizācijas (DI) vadības grupa. Tās dalībnieki – KPR Administrācijas, Kurzemes pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji (NVO) – pārrunāja projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paveiktās un plānotās aktivitātes, kā arī pieņēma lēmumu par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu.

Tikšanās sākumā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga kalniņa iepazīstināja ar projektā līdz šim paveikto un turpmāk plānotajām aktivitātēm DI procesa virzībai Kurzemes reģionā. Turpinājumā reģiona DI vadības grupa diskutēja par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu, kā arī Kurzemes reģiona pašvaldību un NVO iesaisti procesā. Plānots, ka KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanas ziņojums tiks sagatavots līdz 2020.gada 1.aprīlim.

Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns 2017.-2020.gadam ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai vismaz 288 bērniem ar FT un 350 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.

Kurzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa ir izveidota, lai nodrošinātu DI procesa uzraudzību Kurzemes plānošanas reģionā. Tās dalībniekus ir apstiprinājusi Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome. Tajā darbojas: 3 Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja un projekta “Kurzeme visiem” vadītāja, kā arī 3 pašvaldību pārstāvji un NVO pārstāvji projekta mērķa grupu interešu pārstāvniecībai. Ar KPR DI vadības grupas sastāvu var iepazīties projekta “Kurzeme visiem” mājas lapā.

Par projektu “Kurzeme visiem”
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv


10.12.2019.


6.11.2019.

Aicinām personas ar garīga rakstura traucējumiem izmantot projektā “Kurzeme visiem” pieejamo atbalstu

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Atgādinām, ka projekta apmaksāti pakalpojumi ir pieejami, ja ir veikta personas individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts izstrādātais atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Lai veicinātu personu ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksājam šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu:

  • aprūpi mājās;
  • īslaicīgu sociālo aprūpi;
  • speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu;
  • atbalsta grupas un grupu nodarbības;
  • pakalpojumus dienas aprūpes centros;
  • pakalpojumus specializētajās darbnīcās;
  • pakalpojumus grupu dzīvokļos.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, GRT netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kas pamatojas uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti kopumā 326 personām ar GRT, savukārt pakalpojumus līdz šī gada novembrim saņēmušas 58 pašvaldībās dzīvojošās personas ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2023.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv


23.09.2019.

Mērsragā pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes

Šī gada 17.septembrī uz tikšanos Mērsragā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda un partneri, lai pārrunātu projekta ieviešanas aktualitātes, dalītos pieredzē un labajā praksē dokumentu noformēšanā.

Sanāksmi atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kura informēja par projekta aktualitātēm, paveikto vasaras periodā, kā arī  turpmāk plānoto. Projekta ietvaros nepieciešamo atbalstu un sociālos pakalpojumus turpināja saņemt projekta mērķa grupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Vasarā sekmīgi noslēgušās konsultācijas potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, ko gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni. Lai turpinātu veicināt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimenēs, projekta ietvaros potenciālo aizbildņu, adoptētāju un audžuģimeņu iedrošināšanai no septembra līdz pat nākamā gada vasarai visās Kurzemes reģiona pašvaldībās tiks organizēti sarunu rīti un vakari. Augusta sākumā, lai veicinātu bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā, tika organizēta nometne visai ģimenei – “Piedzīvojumu akadēmija”, kur aktīvi, radoši un vērtīgi laiku pavadīja kopumā 30 nometnes dalībnieki no visas Kurzemes.

Turpinājumā par komunikācijas ar pašvaldības iedzīvotājiem nozīmību atgādināja projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, savukārt ar labo praksi iepirkumu, līgumu un dokumentu noformēšanā iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” juriste Līga Neilande.

Tikšanās laikā dalībnieki iepazinās arī ar Ventspils un Liepājas pilsētu un Mērsraga novada pašvaldības pieredzi projekta aktivitāšu ieviešanā un labo praksi dokumentu glabāšanā.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018.gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.

Pasākuma dienas kārtība un prezentācijas pieejamas tiešsaistē.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projektu “Kurzeme visiem” no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem”  sabiedrisko attiecību speciāliste, Laura.homka@kurzemesregions.lv


24.07.2019.

Apstiprināti grozījumi Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā

2019.gada 16.jūlijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Grozījumi bija nepieciešami, lai pašvaldības varētu saskaņot tajās dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) vajadzības ar pašvaldību iespējām un turpinātu iesāktos darbus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai.

Veiktie grozījumi saglabā DI plānā iepriekš nospraustos mērķus, tāpēc Kurzemē līdz 2023.gadam 288 bērni ar FT un 350  personas ar GRT saņems nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāks dzīvi pašvaldībās.

2017.gadā izstrādātais un pērn apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai bērniem ar FT un personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.

Ar grozīto Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties tiešsaistē.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv


25.06.2019.

Konsultācijās Kurzemē iedrošina potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

“Kas nepieciešams un kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt bērnam labi un komfortabli iejusties ģimenes vidē?” – ar šādu jautājumu pie speciālistiem bezmaksas konsultācijās 7 Kurzemes pašvaldībās vērsušies potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanos institūcijās un to nonākšanu ģimenēs, iespēja saņemt apmaksātas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas tika nodrošināta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Konsultācijas gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni.

“Bieži no kļūšanas par aizbildi, adoptētāju vai audžuģimeni attur nevis finansiāli iemesli, bet gan uztraukums un bailes no nezināmā, piemēram, neskaidrības par likumisko procesu norisi. Tāpēc sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” no pērnā gada aprīļa līdz šī gada jūnijam nodrošinājām iespēju interesentiem konsultēties ar 3 speciālistiem – psihologu, sociālo darbinieku un juristu, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu,” skaidro Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.

Visbiežāk no piedāvātajiem speciālistiem potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes izvēlējušies konsultēties ar psihologu – kopumā sniegtas 28 konsultācijas 49 stundu garumā. Šī speciālista atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams, lai censtos pārvarēt satraukumu par bērna ienākšanu ģimenē vai saņemtu atbildes par pieņemamā bērna audzināšanu un savstarpējām attiecībām. Savukārt 17 konsultācijās ar sociālo darbinieku 28 stundu garumā lielākoties runāts par bērna dažādajiem vajadzību līmeņiem un to, kā sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, pelnīto uzmanību un patiesu maigumu. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes devušies arī pie jurista, lai kopumā 14 konsultācijās 28 stundu garumā runātu par jautājumiem, kas saistīti ar juridisko atbildību par bērnu.

“Konsultāciju apmeklētāji norādījuši,  ka ir saņēmuši noderīgu informāciju gan par to, kā noris process bērna uzņemšanai ģimenē, gan ar ko sākt. Tas dod cerību, ka mums izdevies spert nelielu soli, lai bērnu skaits institūcijās tomēr samazinātos,” piebilst. I.Kalniņa.

Potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm arī turpmāk būs pieejams atbalsts.  Kurzemē pašlaik darbojas 4 Ārpusģimenes atbalsta centri – Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī, kas nodrošina apmācības un sniedz psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem. Savukārt projekta “Kurzeme visiem” ietvaros atbalsts turpmāk tiks nodrošināts, organizējot informatīvus, izglītojošus un motivējošus pasākumus. “Konsultācijās potenciālie aizbildņi un audžuģimenes ir norādījuši, ka vēlētos satikt esošās audžuģimenes un uzklausīt viņu vērtīgo pieredzi. Arī mēs uzskatām, ka jau esošie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes var sniegt nozīmīgu atbalstu un iedrošinājumu, lai izšķirīgais lēmums – uzņemt bērnu savā ģimenē – tiktu pieņemts. Šobrīd veicam nepieciešamos gatavošanās darbus, lai jau drīzumā Kurzemē šādas tikšanās varētu organizēt,” noslēgumā piezīmē I.Kalniņa.

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par “Kurzeme visiem” var uzzināt: www.kurzemevisiem.lv

Izziņai:

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” kopumā sniegtas 59 (28 psihologa,  14 jurista un 17 sociālā darbinieka) konsultācijas 105 stundu apjomā 27 potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm 7 Kurzemes pašvaldībās – Dundagas, Kuldīgas, Pāvilostas, Saldus un Talsu novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Publikācijas autors: Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste


PROJEKTA”KURZEME VISIEM” KOPSAVILKUMS
(līg.nr. 9.2.2.1./15/I/004)

Projekta īstenotājs: Kurzemes plānošanas reģions
Projekta vadītāja: Sandra Miķelsone-Slava, tālr. +371 67331492, e-pasts: sandra.mikelsone@kurzemesregions.lv

Projekta īstenošanā iesaistīti 28 sadarbības partneri (projekta partneru kontaktinformāciju skatīt šeit):

  • visas Kurzemes reģiona pašvaldības
  • piecas citu plānošanas reģionu pašvaldības (Aizkraukles, Limbažu, Smiltenes un Tukuma novadi un Jēkabpils pilsēta),
  • valsts sociālās aprūpes centrs “Kurzeme” ar tā 6 filiālēm
  • visas bērnu aprūpes iestādes Kurzemē

Projekta mērķis:  palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Projekta ieviešanas laiks: no 01.07.2015. līdz 31.12.2023.

Mērķa sasniegšanai tiks īstenotas vairākas savstarpēji saistītas darbības:

  • izvērtētas personu ar invaliditāti un bērnu individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni;
  • izstrādāts reģiona deinstitucionalizācija plāns;
  • izstrādāti priekšlikumi bērnu aprūpes iestāžu pārveidei par ģimeniskai videi pietuvinātu vietu;
  • nodrošināta personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā;
  • sniegti sabiedrībā balstīti pakalpojumi personām (t.sk. bērniem) ar invaliditāti;
  • apmācīti speciālisti;
  • izglītota un informēta sabiedrība.

Projekta rezultātā plānots:

  • veikt individuālo vajadzību izvērtējumu 482 personām ar garīgā rakstura traucējumiem, 361 bērnam ar funkcionāliem traucējumiem un 128 institūcijas esošiem bērniem;
  • izstrādāt Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu, 5 bērnu aprūpes institūciju reorganizācijas plānus;
  • patstāvīgai dzīvei sabiedrībā tiks sagatavotas 35 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd dzīvo valsts sociālās aprūpes centros;
  • 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās, dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļos, īslaicīgu sociālo aprūpi, specialistu konsultācijas, individuālo atbalstu, atbalsta grupas un nodarbības;
  • 350 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems sociālās rehabilitācijas, “atelpas brīža” un sociālās aprūpes pakalpojumus;
  • veicināt audžuģimeņu un adoptētāju skaita palielinājumu un samazināt bērnu skaits institīcijās;
  • ka, speciālisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar invaliditāti un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.
    Projekta kopējās izmaksas: 8,29 milj. EUR, no kuriem 85% jeb € 7,05 milj. ir ESF līdzfinansējums un 15% jeb € 1,24 milj. valsts budžeta līdzfinansējums.

06.11.2018.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros iepazīst sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi Rīgā

31.10. – 01.11.2018. Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu, nevalstisko organizāciju, valsts sociālās aprūpes centru un mediju pārstāvji projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem Rīgā.

Šis ir jau trešais projektā “Kurzeme visiem” organizētais pieredzes apmaiņas brauciens, kurā īpaši tika aicināti piedalīties to Kurzemes pašvaldību pārstāvji, kur pēc reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas aktīvi turpināsies darbs pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides un nepieciešamās infrastruktūras attīstības.

Pirmajā dienā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apmeklēja rehabilitācijas centru “Poga”,  kustību “Plecs” un divas pakalpojumu sniegšanas vietas – dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” un grupu māju “Mēness māja”, ko izveidojusi biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Otrajā dienā dalībnieki turpināja viesoties biedrības grupu dzīvoklī “Šūpoles” un iepazina nodibinājuma “Fonds Kopā” grupu dzīvokli un specializētās darbnīcas, kā arī biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas aprūpes centru un sveču darbnīcu.

Šo organizāciju pieredze un izvēlētie risinājumi ļaus pieredzes brauciena dalībniekiem vēl sekmīgāk attīstīt un sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus savās pašvaldībās.  Kurzemē atbilstoši deinstitucionalizācijas plānam paredzēts pilnveidot pakalpojumus un izveidot dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c.

Vērtīga pieredze katrā no viesošanās vietām

Rehabilitācijas centrs “Poga” – iespēja veikt pirmreizējo bērna veselības stāvokļa novērtējumu bez maksas

Rehabilitācijas centrs “Poga” jau trīs gadus sniedz ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem.  Brauciena dalībniekiem bija iespēja uzzināt vairāk par centra darbību no tā dibinātājas un vadītājas Rūtas Dimantas stāstījuma, iepazīties ar centrā izmantotajām inovatīvajām metodēm, tai skaitā G-EO System gaitas rehabilitācijas robotu, kas trenē un nepieciešamības gadījumā arī veido gaitu, un TheraSuit intensīvo fizioterapijas metodi centrālās nervu sistēmas stimulēšanai. Rūta Dimanta uzsvēra, ka ir būtiski sākt darbu ar bērnu pēc iespējas agrāk, jo tad iespējams sasniegt vislabākos rezultātus, tāpēc centrā izveidota agrīnās rehabilitācijas programma “Podziņa” bērniem no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.

Rehabilitācijas centrs piedāvā bezmaksas bērna veselības stāvokļa pirmreizējo novērtēšanu. To veic četru speciālistu komanda – rehabilitologs, neirologs, fizioterapeits un ergoterapeits – un pēc pirmreizējās novērtēšanas tiek sagatavota rekomendācija par atbilstošākajām rehabilitācijas metodēm centrā “Poga” vai kādā citā iestādē. Šim pakalpojumam iespējams pieteikties, kad saņemts ģimenes ārsta nosūtījums, pa tālruni: 28452200.

Vairāk par rehabilitācijas centru “Poga”

“Plecs” – kustība un atbalsts, lai katram bērnam būtu ģimene

Turpinājumā pieredzes brauciena dalībnieki kustībā “Plecs” iepazinās ar to piedāvātajām plašajām atbalsta iespējām un pakalpojumiem cilvēkiem, kas vēl apsver domu, ir pieņēmuši lēmumu, jau ieguvuši aizbildņa, adoptētāja, viesģimenes vai audžuģimenes statusu, vai uzņēmuši ģimenē bērnu.

Tikšanās laikā dalībnieki uzzināja arī par kustības rīkotajām nometnēm, kur neformālā gaisotnē var tikties ģimenes un bērnunama bērni, lai viens otru labāk iepazītu. Kā uzsver “Plecs” pārstāvji, abpusējā iepazīšanās veicina bērnunamu bērnu nonākšanu ģimenē.

Pieredzes brauciena dalībnieki uzklausīja valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Rīga” sociālās darbinieces Ēsteres Zemītes stāstījumu par izmaiņām bērnu aprūpes centrā Kapseļu ielā. Tas piesaistījis brīvprātīgā darba veicējus un sācis organizēt pasākumus plašākai sabiedrībai, lai veicinātu centrā dzīvojošo bērnu nonākšanu ģimenēs.

Vairāk par kustību “Plecs”

“Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” – jau vairāk kā 20 gadus

Pirmās dienas noslēgumā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki devās uz biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” un grupu dzīvokli personām ar garīga rakstura traucējumiem “Mēness māja”. Biedrības pirmsākumi meklējami jau 1990.gadā un tā kā sabiedriska organizācija rūpējas par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu ģimenēm.

Dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” apmeklē 48 personas ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Tā apmeklētāji lietderīgi un interesanti pavada laiku dažādās aktivitātēs, apgūst iemaņas darbnīcās, kā arī dodas ceļojumos un ekskursijās.

Kompleksā “Mēness māja” ir dienas centrs un grupu dzīvoklis, kuru par savām mājām sauc 14 cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Viņi ik dienas saņem sev nepieciešamo atbalstu un apgūst ikdienas dzīvei nepieciešamās prasmes.

Otrās dienas rīts pieredzes brauciena dalībniekiem sākās ar biedrības grupu dzīvokļa “Šūpoles” apmeklējumu, kur dzīvo 13 jaunieši ar vieglākiem garīga rakstura traucējumiem. Šie jaunieši lielākoties strādā dažādos uzņēmumos, mācās vai apmeklē kādu no dienas centriem, tāpēc ikdienā sniegtais biedrības darbinieku atbalsts koncentrējas uz palīdzību budžeta un sadzīves plānošanā, zāļu lietošanā, kā arī nodarbinātības jautājumu risināšanā.

Vairāk par “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””

Nodibinājums “Fonds Kopā” – veļas mazgātava un šūšanas darbnīca

Nodibinājums “Fonds Kopā” jau 20 gadus personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina pakalpojumus dienas aprūpes centrā, grupu dzīvoklī un specializētās darbnīcās, lai sekmētu viņu integrēšanos sabiedrībā. Fonda grupu dzīvoklī, kurā viesojās pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki, dzīvo un sev nepieciešamo atbalstu saņem 24 cilvēki ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Fonda šūšanas darbnīcā ļoti nozīmīga ir augsta kvalitāte, jo tās izstrādājumi – somas, maisiņi, cimdi un citi – ir pieejami dažādos veikalos visā valstī un tos var iegādāties gan vietējie iedzīvotāji, gan Latvijas viesi. Darbs specializētajās darbnīcās personām ar garīga rakstura traucējumiem ir nozīmīgs, jo ļauj iemācīties darba ritmu un prasmes, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.

Fonda “Kopā” telpās izveidota arī veļas mazgātava, kurā grupu dzīvoklī dzīvojošie apgūst prasmes, sniedzot veļas mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas pakalpojumus apkārtējo māju iedzīvotājiem, patversmei un sociālās aprūpes centram.

Kā uzskata fonda vadītāja Tamāra Vahļina, var izdarīt visu, ja vien esi pārliecināts, ko gribi sasniegt.

Vairāk par “Fonds Kopā”

“Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” – katrs var būt produktīvs

Pēdējā viesošanās vieta pieredzes brauciena dalībniekiem bija  biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas aprūpes centrs un sveču darbnīca.  Kā norāda biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere, ikvienam cilvēkam var atrast produktīvu aktivitāti, tāpēc biedrība  dienas centra apmeklētājiem – kopumā 22 personām ar smagiem garīga rakstura un multifunkcionāliem traucējumiem – ar dažādām nodarbēm palīdz gatavoties neatkarīgākai dzīvei.  Lai to paveiktu, daudz tiek strādāts ar pašaprūpes uzlabošanu, īstenotas dažādas kognitīvas aktivitātes, tāpat tiek attīstītas nodarbinātībai nepieciešamās iemaņas sveču darbnīcā, kur pakalpojuma saņēmēji darina visdažādāko formu, izmēru un krāsu sveces, tai skaitā īpaši veltītas Latvijas simtgadei. Sveces kā augstas kvalitātes suvenīri tiek iegādātas  un pasniegtas Latvijai nozīmīgiem cilvēkiem dažādos svētkos.

Interesentiem bija iespēja aplūkot arī biedrības izveidoto grupu dzīvokli, kurā dzīvo 14 cilvēki ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem, kas lielākoties strādā vai apmeklē dienas centru. Biedrības pārstāvji sniedza atbildes uz pieredzes brauciena dalībnieku jautājumiem par pieredzi pakalpojumu veidošanā un sniegšanā un izteica gatavību nepieciešamības gadījumā konsultēt pašvaldības.

Vairāk par “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”


23.10.2018.

18. oktobrī  Liepājā notika kārtējā projekta “Kurzeme visiem” vadības komandas un partneru pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu projekta aktualitātes un turpmāk veicamos darbus. Labklājības ministrijas nesenais lēmums par “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017. – 2020. gadam” apstiprināšanu ļāvis projekta partneriem spert lielu soli uz priekšu, lai turpinātu iesāktos darbus nepieciešamās infrastruktūras izveidei vai uzlabošanai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai savās pašvaldībās, un šim jautājumam tika veltīta arī ievērojama daļa tikšanās laika.

Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kas informēja par projekta aktualitātēm, vasaras un rudens periodā notikušajām aktivitātēm – integrējošām nometnēm  bērniem, viņu ģimenēm un BSAC bērniem, speciālistu konsultācijām potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, projektā jau pieejamo pakalpojumu sniegšanu un sabiedrības informēšanas aktivitātēm. I.Kalniņa aicināja pašvaldības turpināt darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides vai uzlabošanas. Kopumā 11 Kurzemes pašvaldībās tiks veidoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, sociālās rehabilitācijas centri, jauniešu mājas un citi deinstitucionalizācijas plānā paredzētie infrastruktūras risinājumi par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoniem eiro.

Pasākuma turpinājumā ar “Baltijas Rehabilitācijas centra” darbu iepazīstināja biedrības “Dižvanagi” valdes priekšsēdētāja Ilze Durņeva, kas ne tikai skaidroja, kādi pakalpojumi centrā ir pieejami, bet arī nelielā ekskursijā  tikšanas dalībniekiem izrādīja centra izvēlētos risinājumus rehabilitācijas un citu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Pasākumā par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs “Liepāja ” mērķiem, pašlaik īstenotajām un plānotajām aktivitātēm informēja tā vadītāja Una Krēgere–Medne. Viņa skaidroja, ka centrs jau šobrīd sadarbojas ar 10 Kurzemes pašvaldībām un turpmāk fokusēsies uz dažādu atbalsta pakalpojumu sniegšanu adoptētājiem, aizbildņiem, viesģimenēm un audžuģimenēm un tajās nonākušajiem bērniem. Lai mazinātu institūcijās nonākošo un dzīvojošo bērnu skaitu, centrs organizēs audžuģimeņu un adoptētāju apmācības un aicinās audžuģimenes specializēties par krīžu audžuģimenēm vai audžuģimenēm bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat kā līdz šim, “Kurzemes reģiona Ģimeņu atbalsta centrā” Liepājā un citās pašvaldībās turpināsies atbalsta sniegšana ģimenēm ar pavisam maziem bērniem, lai mazinātu to iespējamu nonākšanu ārpusģimenes aprūpē un ģimenes asistentu darbs.

Turpinājumā projekta partneri pārrunāja sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentēšanu, iepirkumu procedūru plānošanu un veikšanu kopā ar projekta juristi Līgu Neilandi un diskutēja par citiem projektu partneriem aktuāliem jautājumiem. Pasākuma noslēgumā projekta vadības komanda sniedza projekta partneriem individuālas konsultācijas.

Pasākuma darba materiāli:

  • Darba kārtība
  • Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes.

“Kurzeme visiem” projekta vadības komandas un projekta partneru tikšanās tiek organizētas regulāri, lai pārrunātu projekta aktualitātes, apmainītos pieredzē un partneri iegūtās zināšanas izmantotu vēl sekmīgākai projektā jau pieejamo un vēl plānoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai Kurzemē.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots ar mērķi palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem un to finansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%).

Papildu informācijai
Laura Homka
projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv


19-10-2018

Apstiprināts Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns

Šī gada 5.oktobrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017.–2020.gadam”. Tas nozīmē, ka pašvaldības var turpināt darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides, kā arī sākt nepieciešamās infrastruktūras  attīstību Kurzemē.

“Deinstitucionalizācijas procesā Kurzemē kopumā plānots investēt gandrīz 14 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu. Ar šo ievērojamo investīciju apjomu Kurzemes pašvaldības uzlabos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Kurzemē un 11 Kurzemes pašvaldībās arī veidos un attīstīs infrastruktūru. Plāna apstiprināšana ir nozīmīga gan mums kā deinstitucionalizācijas procesa virzītājiem Kurzemes reģionā, gan visai sabiedrībai, jo esam par soli tuvāk, lai ikviens cilvēks varētu sabiedrībā dzīvot iespējami pilnvērtīgu dzīvi,” stāsta Evita Dreijere, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.

Kurzemē deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai kopumā no Eiropas Sociālā fonda ar valsts līdzfinansējumu tiks investēti 6,6 miljoni eiro sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidei un apmaksai visās 20 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoni eiro apmērā  ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem plānā paredzēti infrastruktūras uzlabošanas risinājumi 11 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

“Deinstitucionalizācijas plāna izstrādē sadarbojāmies ar visām reģiona pašvaldībām, lai izvēlētie sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu risinājumi pēc iespējas labāk atbilstu Kurzemes iedzīvotāju vajadzībām. Arī turpmāk būsim atbalsts pašvaldībām, lai mazinātos to bērnu un pieaugušo skaits, kam jādzīvo institūcijās, tai skaitā lai valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” 29 personas ar garīga rakstura traucējumiem sāktu dzīvi pašvaldībā. Tāpat turpināsim darbu, lai Kurzemē dzīvojošie 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 350  personas ar garīga rakstura traucējumiem saņemtu nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes pašvaldībās, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem,  bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu sociālās aprūpes centros esošajiem bērniem radītu tādu vidi un sociālo pakalpojumu sistēmu, kas novērstu viņu nonākšanu institūcijās, tā vietā nodrošinot viņiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Ar Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties šeit.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Papildu informācijai:
Laura Homka,
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv