Par invazīvajām sugām ziņo vietnē „Invazīvo sugu pārvaldnieks”. Tajā atradīsi arī sugu aprakstus, kā arī izplatības karti, kas atspoguļo līdz šim saņemtos ziņojumus.
Spānijas kailgliemeži, to apkarošana un ziņošana par izplatību
Dabas aizsardzības pārvalde aizvien saņem iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par dabisko biotopu, kultūraugu un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi, kas konstatēts arī vairākās vietās Talsu novadā.
Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā, jo tie nodara ievērojumus postījumus dārzu īpašniekiem. 2020. gadā sugas izplatība Latvijā ir paplašinājusies un tā klātesamība konstatēta vairākās jaunās teritorijās.
Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.
Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd.
Aicinām iedzīvotājus ziņot par jauniem Spānijas kailgliemežu atradņu gadījumiem, izmantojot vietni „Invazīvo sugu pārvaldnieks” vai ziņot, rakstot uz e-pastu invazivs@daba.gov.lv, norādot iespējami precīzu atradnes vietu, savu kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto.
