Talsu novada bioloģisko daudzveidību nosaka tā lielā dabas apstākļu dažādība – augstieņu un zemieņu mija, izteiktās reljefa formas – upju ielejas, ezeri un purvi. Dabas apstākļu radīto dažādību pastiprina daudzveidīgas kultūrainavas.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp Natura 2000 teritorijas, un objekti Talsu novadā ir nozīmīgs tūrisma infrastruktūras un rekreācijas attīstības resurss, kurš izmantojams sabiedrības izglītošanai. Vienlaikus to izmantošana ir saistāma ar novada un visa Kurzemes reģiona rekreācijas vajadzībām kompleksi ar pārējām dabas teritorijām (bez aizsardzības statusa), plānojot tajās apmeklētāju plūsmas, nosakot pieļaujamās antropogēnās slodzes, ievērojot dabas aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības un ieviešot šo teritoriju dabas aizsardzības plānos iekļauto tūrisma un sabiedrības informēšanas pasākumus.
Slīteres Nacionālais parks Kolkas un Dundagas pagastos – nacionālais parks, NATURA 2000 teritorija, putniem starptautiski nozīmīga vieta
Platība: 16 365 ha
Izcila teritorija bioloģiskās daudzveidības ziņā. Nacionālais parks ietver 30-50 m augstu Baltijas ledus ezera senkrasta krauju, kas noaugusi ar sugām izcili bagātu dabisku platlapju mežu; kā arī kangaru un vigu kompleksu – vairākus km garas kāpu grēdas (kangari), kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām (vigām), galvenokārt zemajiem purviem. Nacionālā parka neatņemama sastāvdaļa ir jūras piekraste ar smilšainu liedagu un kāpām, sausieņu pļavām, sausiem kāpu priežu mežiem, kā arī piekrastes akvatoriju. Nacionālais parks atrodas uz putnu migrācijas ceļa. Viena no ES Biotopu direktīvas 1. pielikuma biotopiem bagātākā teritorija Latvijā (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/sliteres-nacionalais-parks).
Abavas senleja Ģibuļu un Abavas pagastos – dabas parks, Natura 2000 teritorija
Platība: 14858 ha
Teritorija veidota Abavas ielejas aizsardzībai. Izcila biotopu daudzveidība, tajā skaitā ļoti retu, piemēram, kaļķaini purvi ar devela grīsli, kadiķu audzes kaļķainās pļavās u.c. Teritorija ar izcilu ainavisko vērtību – upes ielejas ainavas, pļavu un nogāžu ainavas, ģeomorfoloģiskās vērtības (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/abavas-senleja).
Engures ezers Mērsraga un Ķūļciema pagastos – dabas parks, Natura 2000 teritorija, starptautiskas nozīmes mitrājs „Engures ezers”
Platība: 12 580 ha
Teritorija veidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzības teritorija, dabas parka teritorijā ligzdo 186 putnu sugas, taču arī ezera apkārtne ir izcili bioloģiski daudzveidīga un bagāta teritorija: te konstatētas 844 vaskulāro augu sugas. Sastopami Latvijā un Eiropā reti biotopi (piem. kaļķaini zāļu purvi ar rūsgano melnceri, pārejas purvi un slīkšņas u.c.) (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/engures-ezers).
Talsu pauguraine Laidzes, Laucienes, Lībagu pagastos – dabas parks, Natura 2000 teritorija
Platība: 3624 ha
Teritorija izveidota, lai aizsargātu vienu no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija. Konstatēti 6 ES Biotopu direktīvas biotopi. Daudz Latvijā retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Ezeri un to apkārtne ir piemēroti biotopi sikspārņiem (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/talsu-pauguraine).
Daiķu īvju audze Dundagas pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 15 ha
Teritorija izveidota parastās īves aizsardzībai. Īpaša nozīme arī kaļķainiem zāļu purviem, veciem egļu mežiem un pārmitriem platlapju mežiem ar osi. Daudz retu augu sugu (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/daiku-ivju-audze).
Ģipka Rojas pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 161 ha
Dabas liegums izveidots, lai saglabātu Eiropā un Latvijā aizsargājamus un retus biotopus, kas Latvijā sastopami tikai piekrastes teritorijā, kā arī Latvijā retas un aizsargājamas augu sugas. Savdabīgo biotopu kompleksu veido starpkāpu ieplakas, kurās izveidojušies pārejas purvi ar ļoti retām augu sugām, mežainās kāpas, pelēkās kāpas, priekškāpas un pludmale, kas ir nozīmīga smilšu krupja dzīvotne (avots: DAP https://www.daba.gov.lv/lv/gipka).
Ģipkas lankas Rojas pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 111 ha
Pārmitra pļava. Nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Teritorijā konstatētas 10 Putnu Direktīvas 1.pielikuma putnu sugas, no tām nozīmīgākās ir mazais ormanītis – šajā teritorijā ligzdo vismaz 2 pāri. Ligzdo arī baltmugurdzeņi, trīspirkstu dzeņi u.c. (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/gipkas-lankas).
Kadiķu nora Dundagas pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 4 ha
Viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopams biotops – kadiķu audzes kaļķainās pļavās, kas ir arī ES Biotopu direktīvas biotops. Teritorijā konstatēts arī aizsargājams biotops – sugām bagātas atmatu pļavas (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/kadiku-nora).
Kaļķupes ieleja Dundagas pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 1119 ha
Teritorija veidota, lai aizsargātu Kaļķupes ieleju, kuras nogāzes sedz Eiropas Savienības aizsargājamais biotops 9180* Nogāžu un gravu meži un 8220 Smilšakmens atsegumi.Teritorijā sastopami arī citi ES aizsargājami biotopi, piemēram, 6510 Mēreni mitras pļavas, 9010* Veci un dabiski boreāli meži, 7230 Kaļķaini zāļu purvi. Viena no nedaudzajām teritorijām, kur aug parastā īve. Sastopamas arī citas aizsargājamas augu un dzīvnieku (īpaši bezmugurkaulnieku) sugas (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/kalkupes-ieleja).
Pāces pļavas Dundagas pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 83 ha
Teritorija izveidota dabisku, sugām bagātu pļavu aizsardzībai. Sastopami Eiropas Savienības aizsargājamie pļavu biotopi – 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, un 6120* Smiltāju zālāji. Teritorijā konstatēti arī nogāžu un gravu meži, Pāces upē dažviet sastopami straujteču posmi, kā arī minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/paces-plavas).
Plunču ezera meži Ģibuļu pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 53 ha
Teritorija izveidota Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu 9010* Veci un dabiski boreāli meži un 7140 Pārejas purvi un slīkšņas aizsardzībai. Dabisko meža biotopu koncentrācijas vieta. Konstatētas vairākas retas un aizsargājamas sūnu sugas, kā arī aizsargājamas ziedaugu un paparžaugu sugas (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/pluncu-ezera-mezi).
Raķupes ieleja Dundagas pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 2204 ha
Teritorijā bagātīgi pārstāvēti mežu, zālāju un purvu Latvijas aizsargājamie biotopi, kā arī Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi, piemēram, 9010* Veci un dabiski boreāli meži, 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, 6450 Paļieņu zālāji, 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Lieguma teritorijā pilnībā ietilpst Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīga vieta (PNV) ar nosaukumu “Raķupe un Pāce”. Līdz šim pavisam konstatētas 95 putnu sugas. No tām 25 sugas ir īpaši aizsargājamas. Ligzdo tādas retas putnu sugas, kā melnais stārķis, grieze, dzērve, citas sugas. Sastopamas daudzskaitlīgas mežirbes, rubeņa un medņa populācijas.
Teritorijā konstatētas arī 25 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, 6 aizsargājamas zivju un nēģu sugas, 31 aizsargājama augu suga (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/rakupes-ieleja).
Rukšu purvs Dundagas pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 216 ha
Teritorija izveidota Eiropas Savienības aizsargājamā biotopa 7110* Neskarti augstie purvi aizsardzībai. Nozīmīga purvos ligzdojošo putnu vieta. Vienīgais koncentriskais purvs Latvijā – purva ciņi, akači un lāmas izkārtoti apļa veidā no purva centra uz malām (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/ruksu-purvs).
Stiklu purvi Valdgales pagastā – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 7244 ha
Stiklu purvu komplekss atrodas Ugāles līdzenuma Kursas zemienē, un tas ir lielākais Rietumlatvijā, veidojies pirms apmēram 5-7 tūkstošiem gadu. Bijušajā Baltijas ledus ezera seklūdens zonas pazeminājumos izveidojušies: Vasenieku purvs, Stiklu Dižpurvs, Vanagu purvs, Pumpuru purvs, Zvaguļupurvs, Bērzpurvs un Lūžniekpurvs. Pie šā kompleksa pieder arī Trīšautpurvs un Sēmes purvs, kuri neietilpst dabas liegumā, un Salas purvs, kurš ir jau daļēji izmantots kūdras ieguvei. Stiklu purvi ir viena no nedaudzām dižās aslapes atradnēm ārpus piejūras. Divas no trīs daudzstublāju pameldra atradnēm un viena no trīs iesarkanā sfagna atradnēm Latvijā. Īpaši nozīmīga teritorija gan ligzdojošiem, gan migrējošiem putniem (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/stiklu-purvi).
Zemgaļu purvs Lubes pagastā un Valdemārpilī – dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Platība: 462 ha
Teritorija izveidota rietumu tipa augstā purva ar ciņu mazmeldru aizsardzībai. Purvu ietver purvains mežs. Teritorijā konstatētas arī vairākas aizsargājamas putnu un augu sugas (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/zemgalu-purvs).
Irbes šaurums Latvijas Republikas Baltijas jūras ziemeļrietumu teritoriālajos ūdeņos iepretim Ventspils un Talsu novadiem – aizsargājamā jūras teritorija, Natura 2000 teritorija.
Platība: 172 412 ha
Irbes šaurums ir pārrobežu putniem nozīmīga vieta (PNV): svarīga ziemošanas vieta, atpūtas vieta ceļošanas laikā un ir tā saucamā migrāciju „pudeles kakla vieta”. Nozīmīgākās ūdensputnu sugas, kurām nepieciešama aizsardzība, ir brūnkakla gārgale Gavia stellata un melnkakla gārgales Gavia stellata/arctica, tumšā pīle Melanitta fusca, melnā pīle Melanitta nigra, kākaulis Clangula hyemalis, mazais ķīris Larus minutus un melnais alks Cepphus grylle (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/irbes-saurums).
Rīgas līča rietumu piekraste Latvijas Republikas Rīgas līča rietumdaļā iepretim Talsu un Tukuma novadiem, kā arī Jūrmalas pilsētas daļai Jaunķemeriem – aizsargājamā jūras teritorija, Natura 2000 teritorija.
Platība: 132 172 ha
Teritorija izveidota zemūdens rifu un dzīvotņu aizsardzībai, kas kopumā aizņem 19 252 ha lielu zemūdens platību, kā arī putnu sugu aizsardzībai, kuru populācijas lielumi aizsargājamā jūras teritorijā sasniedz starptautiski nozīmīgas vietas kritēriju. Šādas putnu sugas, kuru populācijas lielumi aizsargājamā jūras teritorijā sasniedz starptautiski nozīmīgas vietas kritēriju ir brūnkakla gārgale Gavia stellata, melnkakla gārgales Gavia arctica, tumšā pīle Melanitta fusca, kākaulis Clangula hyemalis un mazais ķīris Larus minutus. Teritorijā sastopami – trīs rifu tipi un četri dzīvotņu tipi uz mīkstām gruntīm (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/rigas-lica-rietumu-piekraste).
Aizsargājamie koki jeb dižkoki
Attēloti Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā.
Informāciju par dižkokiem un to atrašanās vietām pieejama Dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols”.
10 m rādiusā ap dižkokiem, mērot no koka vainaga projekcijas ārējās malas, ir noteikta aizsardzības zona, kurā aizliegts:
- Veikt jebkādu darbību, kā rezultātā dižkoks var tikt bojāts, iznīcināts vai tiktu negatīvi ietekmēta koka augšana vai dabiskā attīstība
- Apkraut aizsargājamos kokus
- Mainīt vides apstākļus – gaismas, ūdens un barošanās režīmu
- Veikt zemes transformāciju vai bojāt zemsedzi
- Ierīkot atpūtas vietas, kurt ugunskurus
Dižkoku apzāģēšanai vai ciršanai nepieciešams rakstisks saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Dižkokus aizsargā likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Dižkoka statusu un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Dendroloģiskie stādījumi
Jāņa Metuzāla dendroloģiskie stādījumi Valdemārpilī
Strazdes „Robežnieku” dendroloģiskie stādījumi Strazdes pagastā
Talsu dendroloģiskie stādījumi Talsu pilsētā
Alejas
Dižstendes–Bungu kapu bērzu aleja Lībagu pagastā
Dundagas dižliepu aleja Dundagas pagastā
Ģeoloģiski objekti
Dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru plata josla ap tiem.
Abavas rumba Abavas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā Abavas senleja. (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/abavas-rumba)
Dolomīta kāple – ūdenskritums. Viens no visiespaidīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem.
Viens no ļoti retiem atsegumiem, kur ir datēti leduslaikmeta beigu daļas nogulumi.
Upe ar ūdenskritumu un atsegumiem veido krāšņu un dinamisku ainavu.
Kaltenes kalvas Rojas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Dabas pieminekli veido Kaltenes kalvas, kas ir morfoloģiski izteiksmīgākā daļa no laukakmeņu vaļņiem un klājieniem gar mūsdienu Rīgas līča Kurzemes piekrasti, 1-3 km attālumā no krasta līnijas.
Kalvas ir skaisti un savdabīgi dabas veidojumi – laukakmeņu vaļņi, kas atrodas mežā un ir klāti ar sūnām. Tie ir izteiksmīgākie šāda tipa veidojumi Latvijā (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/kaltenes-kalvas).
Kaltenes krasta veidojumi Rojas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Dabas piemineklis „Kaltenes krasta veidojumi” ir nepilnus 3 km gara josla ar platumu līdz 350 m un ir krasta veidojumu komplekss, kas ietver krasta valni, krasta kāples un pludmales terases (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/kaltenes-krasta-veidojumi).
Kaļķupes klintis Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas liegumā Kaļķupes ieleja.
Dabas pieminekli veido 25-30 m dziļās Kaļķupītes (Pilsupes) ielejas posms, kurā abos ielejas pamatkrastos ir izvietoti 40 dažāda lieluma vidējā devona Arukilas svītas smilšakmeņu atsegumi. Dabas pieminekļa teritorijā ir arī viena neliela niša, kā arī daudzas dziļas gravas (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/kalkupes-klintis).
Liepniekvalka alas (Peldangas labirints) Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Liepniekvalka krastos izveidojies smilšakmens atsegums, kurā avoti izskalojuši Latvijā netipisku alu un pazemes eju labirintu. Atsegums ir ap 5 m augsts un 20 m plats, ko veido Devona, Arukilas un Burtnieku svītas pelēcīgais smilšakmens. Alu kopgarums sasniedz 70 m – tas ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā. To veido viena lielāka un divas mazākas sazarotas telpas, kas savā starpā savienotas ar tuneļiem. Alā izveidojušies vairāki pīlāri un smilšakmens stabi. Pēc aizgrūšanas alas atraktas, tomēr apskatāmas tikai no ārpuses, jo ejas tālāk pazemē aizbirušas ar smiltīm (avots: Dabas aizsardzības pārvalde (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.visit.dundaga.lv/various/dabas-objekti/76).
Lūrmaņu atsegumi Lubes pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Dabas pieminekli veido Rojas ieleja, kurā atrodas smilšakmeņu un mālaino nogulumu atsegumu josla Rojas upes abos krastos. Nogulumu atsegumi ir precīzi 1,5 km garumā, bet lielāko daļu šī posma gan aizņem pārtraukumi. Atsegumu augstums mainās no 1 līdz 6 m. Atsegumu joslā vietām ir nelielas nišas un atsegumu pakājē ir vairāki avoti. Dabas piemineklim ir augsta ainaviskā vērtība (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/lurmanu-atsegumi).
Pitragsupes krasti Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Slīteres nacionālajā parkā.
Dabas pieminekli veido atsegumi, ūdenskritumi un akmeņaina gultne. To kopējais skaits ir 25. Pitragupes atsegumu joslas kopgarums ir 1 km, bet dabas pieminekļa teritorijai piederošajā Zviedru grāvī tas ir vēl papildus 100 m. Atsegumu augstums ir līdz aptuveni 2,5 m (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/pitragupes-krasti).
Šlīteres Zilo kalnu krauja Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Slīteres nacionālajā parkā.
Dabas pieminekli veido plaša denudācijas palikšņa ziemeļu nogāzes posms Šlīteres Zilajos kalnos ar nogāzes augšdaļā esošiem vidusdevona Živetas stāva Arukilas svītas smilšakmeņu atsegumiem.
Zilo kalnu kraujas relatīvais augstums sasniedz 32-33 m. Baltijas Ledus ezera viļņu erozijas radītās krasta kāples nosaka to, ka nogāze ir tik stāva un izteikta.
Lielākais smilšakmens atsegums Šlīteres Zilo kalnu kraujas sāngravā ir Dāvida pils atsegums – aptuveni 7 m augsts un 50 m garš (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/sliteres-zilo-kalnu-krauja).
Valgales rumba (Sudmaļu ūdenskritumi) Abavas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā Abavas senleja.
Teritorija ir izvietojusies nelielajā Valgales upītes ielejā un senlejā, kas ir kā Abavas senlejas atzars. Ūdenskritums Valgales rumba tiek saukts arī par Sudmaļu ūdenskritumu.
Dabas pieminekli veido ap 1 m augsta dolomītu kāple ar ūdenskritumu un atsegumi upītes kreisajā krastā. Otra 20 m gara un līdz 0,5 m augsta trepveida kāple ar diviem nedaudz izteiktākiem pakāpieniem atrodas 60 m lejpus lielākā ūdenskrituma. Augšpus lielākā ūdenskrituma ap 100 m garumā ir upes posms ar laukakmeņiem klātu upes gultni. Lejasgalā ģeoloģiski un ainaviski nozīmīgo upes posmu noslēdz bijuša dzirnavu aizsprosta betona atliekas (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/valgales-rumba-sudmalu-udenskritumi).
Virsaišu ūdenskritums Abavas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Dabas pieminekli Kārones – Virbupes senlejas atzara posmā veido Virbupes labā krasta pietekas Virsaišu strauta gultnē upes erozijas izveidota dolomīta kāple ar ūdenskritumu. Kāples augstums ir 1,70 m, platums 4 m. Lejpus ūdenskrituma, strauta kreisajā krastā ir līdz 0,5 m augsts dolomīta atsegums. Mazliet lejāk strauta gultnē – 0,3 m augsta dolomīta kāplīte (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/virsaisu-udenskritums).
Zartapu grava Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Slīteres nacionālajā parkā.
Dabas pieminekli veido vidusdevona Živetas stāva Narvas svītas iežu atsegumi un ūdenskritums Zartapu upītes ielejā. Ielejas posms ar atsegumiem ir 300 m garš un ielejas dziļums ir līdz 10-15 m. Atsegumi ir līdz 4 m augsti un atrodas abos upītes krastos.
Ūdenskritums ir ļoti ainavisks. Tas ir izveidojies cilvēku darbības rezultātā un atrodas tieši uz stigas – grāvī, kas iztaisno Zartapu strautu. Ūdenskritums ir izveidojis ap 15 m garu kanjonveida gravu un tā augstums ir 2,2 m un platums līdz 0,6 m (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/zartapu-grava).