Sācies balsojums par Aleksandra Pelēča literārās prēmijas Lasītāju simpātijas balvu

Aleksandrs Pelēcis; Zigurda Kalmaņa makets un ievadvārdi. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2024. 90 lpp. ISBN 9789934513756.

Dzejnieka, daudzu grāmatu autora, 23 gadus sibīrieša un mūža noslēgumā – Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Aleksandra Pelēča redzējumi tālumā, gadu pirms aiziešanas mūžībā, saņemot dāvinātu ceļojumu uz ASV. Grāmatā iekļauta „Vēstule nākamajam gadu tūkstotim”, rakstīta 1995. gada 22. augustā, pāris mēnešus pirms aiziešanas mūžībā.

No vācu valodas tulkojusi un priekšvārda autore Indra Čekstere; mākslinieks Andris Lamsters. Rīga: Madris, 2024. 173, [32] lpp. ISBN 9789984318332.

Grāmatas trīs daļas veido apli, kas noslēdzas un ar nākamajām paaudzēm turpinās no jauna. Pamatā tam ir Dundagas barona Kristiana fon der Osten-Zakena dzīvesstāsts uz tā laika kultūrvēsturisko un politisko notikumu fona. Pirmajā daļā iekļautas barona meitas Rutas fon der Osten-Zakenas atmiņas. Otrajā daļā Joahims fon der Osten-Zakens stāsta par Kristiana fon der Osten-Zakena dzīvi Kurzemē no 1859. gada līdz 1919. gadam. Trešajā daļā lasāmas Kristiana māsas Hedvigas fon der Osten-Zakenas atmiņas par cietumā pavadīto laiku. Tas ir skaudrs stāsts par to, kā viņa un brālis nonāca vispirms Talsu, tad Tukuma cietumā. Necilvēcīgos apstākļos tur centās izdzīvot gan latvieši, gan baltvācieši, sievietes un vīrieši. Daudzi tika atbrīvoti, bet daudzi aizgāja bojā, viņu vidū arī Kristians.

Daumanta Birznieka zīmējumi ar Agritas Ozolas komentāriem = Trawel Notes in Siberia, 1941–1943: drawings by Daumants Birznieks with comments by Agrita Ozola. Tulkojums angļu valodā: Kārlis Streips; literārā redaktore Liene Akmens; makets: Ģirts Bārenis; konsultanti: Juris Berjoza, Ritvars Jansons. Tukums: Tukuma muzejs, 2024. 238, [1] lpp. ISBN 9789934918339.

1941. gada 14. jūnija deportāciju norisi un traģisko cīņu par izdzīvošanu Sibīrijā dienasgrāmatas formā zīmējumos attēlojis 16 gadus vecs zēns Daumants Birznieks. Grāmatā publicētie zīmējumi ir spilgta liecība par noziegumu pret cilvēci, kas īstenots pret Baltijas valstu iedzīvotājiem 20. gadsimta 40. gados un atstājis traģiskas pēdas vairākās paaudzēs. Izdevums iznāk laikā, kad Eiropas austrumos atkal notiek karadarbība un tūkstošiem bērnu ir deportēti nezināmā virzienā Krievijā. Grāmatas atvēršana notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā kā atgādinājums, cik ļoti svarīgi tieši šobrīd sargāt mūsu valsts neatkarību, demokrātiskās vērtības un brīvību.

Sastādītāji: Valts Ernštreits, Pēteris Dambergs, Baiba Šuvcāne; lībiešu valodas redaktore Milda Kurpniece; latviešu valodas redaktore Gunta Kļava; tulkojums angļu valodā: Uldis Balodis; dizains: Zane Ernštreite. Rīga: Latvijas Universitātes Lībiešu institūts: biedrība „Līvod īlma”, 2024. 143, [1] lpp. ISBN 9789934921131.

Lībiešu vietvārdu katalogs ietver plašu vietvārdu spektru – no kontinentiem, valstīm un jūrām, līdz sētām, laukiem un pat atsevišķiem kokiem. Taču lielāko un nozīmīgāko vietvārdu daļu veido vietvārdi, kas tieši saistīti ar lībiešu pēdējo kompakti apdzīvoto teritoriju – Lībiešu krastu. Lībiešu vietvārdu katalogs sastāv no trīs daļām, kas ļauj iepazīt lībiešu vietvārdus vairākos griezumos – pēc alfabētiskā rādītāja („Vietvārdu alfabētiskais rādītājs”), teritoriāli („Apdzīvotas vietas un tām piederīgie vietvārdi”) un pēc objekta veida („Vietvārdi pēc objektu veidiem”).