Kopš senseniem laikiem līdz mūsdienām ir saglabājusies lībiešu tradīcija – pavasarī modināt jeb saukt putnus. Pavasara atnākšanu, kas ir laiks, kad diena kļūst garāka par nakti, lībieši saistīja ar mītu par putniem, kas mostas un atlido no aizjūras vai citām paslēptuvēm, kurās bija pārziemojuši. Šis rituāls tradicionāli notika pavasara saulgriežu rītā vai Lieldienu pirmajā svētku rītā.
Šīs tradīcijas galvenās sastāvdaļas bija kāpās uzstādīta izrotāta eglīte un īpaša dziesma ar buramvārdu raksturu „Čīčorputniņi” („Tšītšōrlinkizt”). Eglīti rotāja ar ēveļu skaidām un citiem dabas materiāliem, bet dziesmā vērsās pie putniem ar aicinājumu pēc ziemas gulēšanas atkal celties augšā un gādāt, lai jaunais saimnieciskais gads būtu veiksmīgs. Pēc dziedāšanas sanākušie ļaudis vadīja laiku jūras malā un baudīja līdzi paņemto ēdienu.
Laikam ejot, ir mainījies ļaužu dzīves ritums, bet tradīcijas rituālā nozīme arvien saglabājusies un ir aktuāla. Pavasarī ikkatrs priecājamies par to, ka dienas kļūst garākas par nakti, un tas noteikti ir iemesls būt dabā, baudīt meža un jūras skaistumu. Īpašā dziesma „Čīčorputniņi” („Tšītšōrlinkizt”), kurā tiek lūgta veiksme darbā, sadzīvē vai attiecībās ar savu buramvārdu skanējumu iepriecina un iedvesmo. Sadziedāšanās un kopā būšana ir nozīmīga kopienas vienotībai un kopējam spēkam, veidojot savstarpēju saikni caur svētku svinēšanu. Lībiešu pavasara rituāls „Putnu modināšana” kļūst par tiltu starp tradīciju saglabāšanu un mūsdienām, piedāvājot iespēju piedzīvot, kā savienojas senā dzīves filozofija ar pašreizējiem izaicinājumiem un vērtībām.
2024. gadā visā Latvijā Lībiešu tradīcija „Putnu modināšana” notiks svētdien, 24. martā, kas ir arī Lībiešu mantojuma diena.
Putnu modināšanas rituālu piedzīvot aicinām Kolkasragā kopā ar lībiešu ansambli „Laula” (Kolka) un deju folkloras kopu „Dandari” (Rīga).
Līdzi jāņem dziedātprieks, dejotprieks, cienasts Jūras Mātei, Uguns Mātei un čīčorputniem!
Uz tikšanos!
