Pateicoties Valsts zivju fonda atbalstam, 17. maijā Rojas upe tika papildināta ar 4200 taimiņu mazuļiem (smoltiem). Smoltu papildināšanu nodrošināja zivju audzētavas „Tome” filiāle „Pelči”.
Rojas upe ir viena no lašu dabiskā nārsta upēm Latvijā un ir svarīga nozīme taimiņu resursu atražošanā. Zivju mazuļu mākslīga audzēšana un ielaišana dabiskās ūdenstilpēs nepieciešama, lai nodrošinātu zivju resursu uzturēšanu zivsaimnieciski ekspluatējamā stāvoklī. Galvenais zivju atražošanas mērķis ir uzturēt un palielināt ūdenstilpēs zvejojamo vai makšķerējamo zivju skaitu.
Iestājoties labvēlīgākiem laikapstākļiem un paaugstinoties temperatūrai dabiskajās ūdenstilpnēs, taimiņu resursu papildināšana Rojas upē no Lubes dzirnavām līdz ietekai Rīgas jūras līcī notika pasākuma „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības” ietvaros.
Smolti ir lašu dzimtas zivju mazuļi, kas fizioloģiski piedzimst saldūdenī, baroties dodas uz jūru un pēc diviem līdz pieciem gadiem, kad lašveidīgās zivis ir pietiekami izaugušas, atgriežas savas dzimtās puses ūdeņos nārstot. Visi zivju audzētavā izaudzētie taimiņu mazuļi ir iezīmēti, tiem tiek nogriezta taukspura, tādējādi tos var atpazīt no dabīgi izaugušām zivīm.
Talsu novada pašvaldība un Rojas pagasta pārvalde jau agrāk ir piedalījusies šāda projekta realizācijā. 2007. gadā un 2008. gadā tika realizēts Zivju fonda finansēts projekts taimiņu mazuļu ielaišanai Rojas upē. 2013. gadā un 2015. gadā realizēti projekti „Taimiņu smoltu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā”. 2016. gadā realizēts projekts „Viengadīgo taimiņu mazuļu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā” un projekts „Taimiņu mazuļu ataudzēšanai un ielaišanai Rojas upē nepieciešamo vaislinieku nozveja”. Savukārt 2020. gada rudenī tika organizēta taimiņu vaislinieku zveja rudens lieguma laikā Rīgas jūras līča un Rojas upes grīvas piegulošajos ūdeņos.
Zivju resursu papildināšana Latvijā tiek īstenota kopš 1885. gada, kad Latvijā tika izveidots pirmais specializētais lašu kāpuru inkubators. Zinātniskajam institūtam „BIOR” ir piecas valstij piederošas zivju mazuļu audzētavas, kuras veic zivju resursu papildināšanu publiskajos ūdeņos. Lielākā no tām ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas jūras reģionā – lašu smoltu audzētava „Tome”, kas pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu.
Renāte Freiberga
