Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla (turpmāk – Piekrastes aizsargjosla) izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.
Piekrastes aizsargjosla ir kopējais aizsargjoslas nosaukums, kas iedalās 3 joslās:
- Krasta kāpu aizsargjosla (turpmāk – KKA) – ne mazāk kā 150 m plata josla ciemos, kura var sniegties līdz 300 m (ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru), ja tajā atrodas īpaši aizsargājamie biotopi, savukārt ārpus ciemiem tā ir ne mazāk kā 300 m plata josla.
- Jūras aizsargjosla – pludmales un zemūdens šelfa daļa no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai.
- Ierobežotas saimnieciskās darbības josla – līdz 5 km plata josla, kas sākas no KKA iekšzemes robežas un tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.
Saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumu KKA ir pašvaldības kompetencē esošs apgrūtinājums, kuru saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 33. panta pirmo daļu nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā. Ņemot vērā, ka pašvaldība ir uzsākusi Talsu novada teritorijas plānojuma izstrādi, tajā tiks pārskatīta un attēlota arī KKA.
Prasības KKA noteikšanai dotas Aizsargjoslu likuma 6. pantā, savukārt aprobežojumi noteikti 36. pantā. KKA noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 351 „Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika”.
KKA nosaka izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā vai izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu.
Līdz jaunas KKA noteikšanai ir spēkā KKA, kas noteikta spēkā esošajos teritorijas plānojumos.
KKA, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Izņēmums ir ciemu teritorijas, kur KKA platums nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 metru platā joslā, kā arī ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.
Nosakot KKA, pašvaldība ir identificējusi vietas, kurās ņemot vērā situāciju dabā, būtu iespējamas atkāpes no īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas tajā. Šīs atkāpes tiks piemērotas, ja pašvaldība saņems saskaņojumu ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienestu.
Aizsargjoslu likums nosaka aprobežojumus būvniecībai KKA. Celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās var, ja tiek atjaunotas vai restaurētas esošās ēkas un būves, būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm, pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus, kā arī ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve un minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Iepriekšējā apbūve ir likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā. Valsts vides dienesta ieskatā, lai apbūvi klasificētu kā iepriekšējo apbūvi Aizsargjoslu likuma izpratnē, vienlaikus jāizpildās diviem nosacījumiem, proti, būvēm jābūt uzbūvētām likumīgi un būves ir jākonstatē dabā. Tikai vienlaikus izpildoties abiem kritērijiem, norises vietā apbūve var tikt klasificēta kā iepriekšējā apbūve.
Nosakot KKA, tajā obligāti ir iekļaujami īpaši aizsargājamie biotopi. Aktuālā informācija par tiem ir pieejama dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols”.
Pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādei var veikt biotopu izpēti, piesaistot sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu. Šādā gadījumā eksperta atzinumu par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību visā pašvaldības piekrastes teritorijā vai atsevišķās teritorijas daļās iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē. Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē eksperta atzinumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic izmaiņas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētajos datos.
Izstrādājot Talsu novada piekrastes attīstības plānu pašvaldība ir sagatavojusi priekšlikumu KKA attēlošanai Talsu novada teritorijas plānojumā. Ar to un citu noderīgu ģeotelpisko informāciju iespējams iepazīties Talsu novada pašvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Informācija par KKA pieejama slānī „Teritorijas plānojums”.
Sagatavotajam KKA priekšlikumam pašlaik ir tikai informatīva nozīme, jo galīgais KKA risinājums būs saistošs pēc saskaņošanas ar attiecīgajām institūcijām un Talsu novada teritorijas plānojuma apstiprināšanas.
Papildu informāciju iespējams iegūt, sazinoties ar Attīstības plānošanas, projektu vadības un tūrisma departamenta plānošanas nodaļas vadītāju Lauri Laicānu (tālrunis +371 22018236, e-pasts: lauris.laicans@talsi.lv).
Biežāk uzdotie jautājumi par Teritorijas plānojumu ir apkopoti Talsu novada pašvaldības tīmekļvietnē https://www.talsunovads.lv.