Publicēts: 10.03.2023.
Pagasta teritorija: 320,2 km²
Iedzīvotāji: 2358 (01.01.2024.)
Ģibuļu pagasta vēsture
Ģibuļu pagasts izveidots kā Ģibuļu ciems, apvienojot bijušos Pastendes un Spāres pagastus ar lielāko daļu Stendes pagasta teritoriju. Šo pagastu zeme ilgus gadsimtus piederējušas galvenokārt trim baltvācu dzimtām: fon Hāniem Pastendes pagastā, fon Grothusiem Spāres pagastā un fon der Brigeniem Stendes pagastā. Pastendes pagastā bija Pastendes muiža (pusmuižas: Barzdupe, Grenčmuiža, Jaunmuiža (Kurši), Kažiņi, Laukmuiža, Remplīne, Silēbirģis un Vecmuiža (Turkmuiža)) un Kalešu muiža (ar Kāņu pusmuižu). Stendes pagasta tagadējā Ģibuļu pagasta daļā bija Muneju, Ģibuļu, Kārdagas un daļa Vīcežu pusmuižas. Spāres pagastā bija Spāres muiža.
Pēc 1920. gada zemes reformas un 1925. gada administratīvās reformas pagastu robežas tika mainītas, atkāpjoties no dzimtu īpašumu nodalījumiem. Pagasta teritorijā atradās viens no Latvijas lielākajiem padomju laika lauksaimniecības uzņēmumiem – kolhozs „Draudzība”, kas bija lielākais kolhozs Latvijā – 14 752 hektāri.
Tagadējo Ģibuļu pagastu veido Aizupes, Arkliņu, Gaviļnieku, Ģibuļu, Iliņu, Kalešu Kraujas, Līču, Mordangas, Jaunzemes, Pastendes, Turkmuižas, Spāres ciems un Talsciems. Pagasta teritorija robežojas ar Valdgales, Lībagu, Abavas pagastu, Talsu pilsētu, Kuldīgas novada Rendas pagastu, Ventspils novada Usmas pagastu un Puzes pagastu. Savukārt pagasta centrs ir Pastende.
Ģibuļu pagasts ir bagāts ar Spāres un Pastendes muižu, bet sevi var pārvarēt, uzkāpjot Ūdru kalna skatu tornī.