24. novembrī AS „Latvijas valsts meži” (LVM) Ziemeļkurzemes reģiona klientu centrā Dundagā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Talsu birojā darba vizītē viesojās zemkopības ministrs Armands Krauze. Tikšanās laikā AS „LVM”, SIA „LLKC”, Lauku atbalsta dienesta (LAD) un pašvaldības pārstāvji ar ministru pārrunāja katrā nozarē aktuālos jautājumus, un ko nākotnē, sadarbībā ar Zemkopības ministriju, varētu risināt kopīgi.
Darba vizītes sākumā tika runāts par meža nozares un AS „Latvijas valsts meži” aktualitātēm un norisēm meža apsaimniekošanā, kā arī politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem gan Latvijas, gan Eiropas kontekstā.
LVM darbinieki un Zemkopības ministrijas un tās padotības iestādes pārstāvji diskusijā pārrunāja novitātes nozarē, kā arī piekrita, ka Latvijā, līdzīgi kā Skandināvijas valstīs, meža nozare ir viens no galvenajiem ekonomikas stūrakmeņiem, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi nozares vajadzībām gan attiecībā uz meža infrastruktūras attīstību, gan ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pilnveidošanu.
LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un LVM Ziemeļkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners savā ziņojumā informēja klātesošos par nozares darbības prioritātēm, skaidrojot, ka salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir līdzvērtīgs vai lielāks meža audzēšanai izmantotās zemes īpatsvars un kokrūpniecības potenciāls, Latvijas mežu nozarei šobrīd ir grūti apstākļi, cenas ir svārstīgas, Latvijas kokrūpniecības nozare kļuvusi nekonkurētspējīga Eiropā un pasaulē. Šos izaicinājumus LVM ieskatā nozare pārvarētu, ja Ministru kabinets nedaudz samazinātu galvenās cirtes vecumu vai caurmēru (piemēram, priedei, eglei, bērzam) valsts mežos – tas stabilizētu tirgu un nodrošinātu nodarbinātību mežistrādē ar nosacījumu, ja tiek veikta mērķtiecīga meža atjaunošana.
„Lai palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju, nepieciešams izmainīt galvenās cirtes caurmēru. Saskaņā ar LVM valdījumā esošo mežaudžu platību, vecumstruktūru, pieaugušu un pāraugušu mežaudžu īpatsvaru galvenajai cirtei pieejamais apjoms LVM valdījumā esošajos mežos vairākkārt pārsniedz noteikto galvenās cirtes maksimāli pieļaujamo apjomu. Tas ir mūsu meža nozares un tai skaitā arī meža īpašnieku konkurētspējas jautājums. Ja skatāmies, kas notiek kaimiņos − Ziemeļvalstīs un Igaunijā, tad šāda normatīvo aktu liberalizēšana pakāpeniski jau ir notikusi daudz straujāk,” stāsta P. Putniņš.
Tikšanās laikā zemkopības ministrs A. Krauze apstiprināja, ka meža nozarē ir ļoti daudzi cilvēki nodarbināti un šī ietekme uz ekonomiku ir milzīga, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos, meklējot risinājumus iespējami racionālākam meža nozares potenciāla ieguldījumam saistīto politiku mērķu sasniegšanā un saglabājot nozares ekonomisko dzīvotspēju un attīstības iespējas.
Tāpat zemkopības ministrs tikās ar Talsu novada pašvaldības, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), kā arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvjiem LLKC Talsu birojā, lai apspriestu vairākus lauku uzņēmējiem aktuālus jautājumus – par valsts atbalstu mazajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, par lauksaimniecības eksporta līmeni, kooperāciju, kopējo lauksaimniecības politiku Latvijā, sadarbību ar pašvaldību un kopumā par nozares attīstību – sekmēm un būtiskākajiem izaicinājumiem.
„Dienesta uzdevums ir nemainīgs – strādājam Latvijas lauku attīstībai, pārdomāti un atbildīgi administrējot Eiropas Savienības un valsts finansējumu. Šo gadu laikā esam aizvien pilnveidojuši sniegto pakalpojumu klāstu un tehnoloģiju pielietojumu ikdienas darbu veikšanai, lai sniegtie pakalpojumi būtu klientiem ērti un pieejami,” uzsver LAD direktors Ģirts Krūmiņš.
Kā norādīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, Latvijā arvien mazāk ēd pašmājās izaudzēto, bet arvien vairāk ievesto produkciju. „Latvija ir spēcīgs eksportētājs pasaules tirgos, bet tas, kas notiek iekšējos tirgos, palicis otrajā plānā,” saka M. Cimermanis.
„Saistībā ar „zaļajiem iepirkumiem” un bioloģiskās pārtikas izmantošanu bērnu ēdināšanā šobrīd esam ir tikai ceļa sākumā. Aptuveni gadu atpakaļ mēģinājām uzrunāt vietējos uzņēmējus, lai mainītu ēdināšanas sistēmu un izglītības iestāžu virtuvēs pēc iespējas vairāk nonāktu vietējo zemnieku ražotie produkti. Protams, tā ir viena lieta un to grib visi, bet jautājums, kā iespējams nodrošināt stabilu piegādes pakalpojumu, joprojām aktuāls, jo arī zemniekam ir jāzina, ka ilgtermiņā viņa produkti būs nepieciešami iepirkumā. Šeit ir jārisina vairākas problēmas, kaut vai tāda lieta, kur uzglabāt zemnieku izaudzēto un saražoto produkciju,” tikšanās nobeigumā saka Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos Lauris Pīlēģis.
Dienas noslēgumā ministrs sniedza atbildes uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem un apmeklēja arī Latvijas Lauksaimniecības muzeju.
