Godinot Latvijas valsti dzimšanas dienā, Mērsraga sporta zālē 25. novembrī notika Mērsraga kausa izcīņa novusā. Pēc saspringtām un interesantām cīņām grupu turnīrā ceturtdaļfinālam no A grupas kvalificējās Mārcis Leja, Indulis Kibars, Guntis Dvoreckis un Janeks Dvoreckis. No B grupas – Juris Bleiders, Normunds Purvinskis, Sergejs Lomonoss un Edgars Bērziņš.
Pusfinālā savā starpā tikās Edgars Bērziņš pret Gunti Dvorecki, kā arī Juris Bleiders pret Sergeju Lomonosu. Noslēdzoties pusfināla spēlēm finālā iekļuva Sergejs Lomonoss un Edgars Bērziņš, bet par trešo vietu spēlēja Guntis Dvoreckis un Juris Bleiders. Beidzoties izspēlēm, noskaidrojās, ka trešo vietu un bronzu izcīnījis Guntis Dvoreckis, sudrabs Sergejam Lomonosam, bet zeltu un Mērsraga kausa ieguvēja titulu izcīnīja Edgars Bērziņš.
Latvijas Novusa federācija raksta, ka novuss ir Latvijas nacionālais sporta veids, ar ko nodarbojas visā mūsu Republikā un arī trimdā. No kurienes tas radies? Precīzu ziņu par to trūkst. Ir zināms, ka ar to aizrāvušies jau 1927. gadā. Bijušajam novusa veterānam Voldemāram Vītoliņam kādreiz bijusi saruna ar bijušo sporta darbinieku A. Nadoļski, kurš savos jaunības gados braucis uz tālbraucēju kuģiem. Viņš stāstījis, ka ārvalstu ostu nabadzīgajos krodziņos spēlēta novusam ļoti līdzīga spēle. Kāds toreizējās akciju sabiedrības „Faulbaums” kuģu namdaris pēc Anglijā izgatavotā rasējuma izgatavojis Latvijā pirmo novusa galdu. Ja varam ticēt A. Nadoļska stāstījumam, tad tas ir bijis ap 1927. gadu un kā pirmās ir bijušas ostas pilsētas Ventspils, Liepāja un Rīga, kur sākusi attīstīties novusa spēle Latvijā. Vēlākos gados iegūtie materiāli tiešām apstiprina A. Nadoļska stāstīto, ka novusam līdzīga spēle spēlēta vairākās pasaules vietās. Novusa federācijas rīcībā ir nonācis novusa galds, kurš izgatavots apmēram 1928. gadā!
Pirmie novusa spēles noteikumi saglabājušies no 1932. gada, tos izdevis P. Tjutenikovs. Arī viņš raksta, ka šo galda biljarda spēli Latvijā jau spēlē vairāk kā 5 gadus, kā dēļ varam pieņemt par novusa spēles sākumu Latvijā ap 1927. gadu. P. Tjutenikovs raksta, ka šo spēli sauc gan „novuss”, gan „korona”. Tamdēļ varam uzskatīt, ka mūsu novusam un Igaunijas koroonai ir kopēja izcelsme. Varbūt arī Igaunijā tā sāka attīstīties no ostas pilsētām. Tikai pateicoties dažādai entuziasma pakāpei, novuss ir attīstījies daudz straujāk un tamdēļ kļuvis par nacionālo sporta veidu.
Paldies visiem dalībniekiem par sacensību apmeklējumu un Latvijai dzimšanas dienā novēlam daudz laimes, mīlestības un sportisko panākumu pasaules arēnās!
