Arī šogad lasītāji var balsot par saviem favorītiem no Aleksandra Pelēča prēmijai izvirzītajām 2021. gada izdotajām grāmatām. Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir saistīta ar sava laikmeta un sava novada norisēm, un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu.
Balsot par grāmatām var līdz 4. aprīlim Talsu novada pašvaldības un Talsu Galvenās bibliotēkas tīmekļvietnē, kā arī ikvienā Talsu novada bibliotēkā. Kopējā balsojuma uzvarētājs iegūs lasītāju simpātijas balvu.
Balso par izvēlēto grāmatu!
„Ar deju caur dzīvi” (sagatavoja: Juris Šironovs, Guntis Balodis) „Aculiecinieka stāsts: Nurmuiža, Strazde, Talsi, Berlīne, Pēterburga, Jelgava, Pleskava, Petrograda, Rīga” (Jānis Zandarts, Jānis Zandarts; Zigurda Kalmaņa redakcija un makets) „Stāsta Talsu novada ļaudis” (Diāna Bērziņa; Agra Liepiņa vāka zīmējumi un ilustrācijas) „Pieneņpūka” (Sanita Ziediņa, redaktore Ērika Bērziņa; vāka ilustrācija Agnese Aljēna) „Krišjānis Valdemārs: dzīves hronika” (Edmunds Krastiņš) „Lībiešu tautas nama vēsture: No ieceres līdz atklāšanai” (Renāte Blumberga, dizainere Zane Ernštreite) „Almas Makovskas pasakas” (sastādītājs Guntis Pakalns; māksliniece Gita Treice) „Dzīve mākslā” (Arta Dumpe, Baibas Gustes priekšvārds; redaktore Ieva Jansone; mākslinieks Aldis Aleks)
Loading ...
Aleksandra Pelēča prēmijai šogad izvirzītas astoņas 2021. gadā izdotas grāmatas.
„Ar deju caur dzīvi” /sagatavoja: Juris Šironovs, Guntis Balodis. – Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2021. – 201, [2] lpp. – ISBN 9789934513534.
Grāmata „Ar deju caur dzīvi” stāsta par Talsu Tautas nama senioru deju kopas „Draudzība” vēsturi. Atmiņu stāstos vijas dejotāju piezīmes no tuvākiem un tālākiem koncertu izbraukumiem. Grāmatā daudz interesantu attēlu un piedzīvojumu aprakstu.
„Aculiecinieka stāsts: Nurmuiža, Strazde, Talsi, Berlīne, Pēterburga, Jelgava, Pleskava, Petrograda, Rīga” /Jānis Zandarts; Zigurda Kalmaņa redakcija un makets. – Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2021. – 360 lpp. – ISBN 9789934513558.
Grāmatā apskatīts laika posms no 19. gs. beigām līdz 20. gs sākumam. Grāmatas sākums iezīmē Engures ezera apkārtnes iedzīvotāju dzīvi, tiek aprakstīti amatniecības paņēmieni, muižkungu attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Stāstīts par Talsu vēsturē nozīmīgu notikumu – 1905. gada revolūciju un iesaistītājām personām. Jānis Zandarts stāsta par sevi, savu ģimeni un sastaptajiem ļaudīm, par notikumiem, kas ietekmējuši viņa dzīves ritumu.
„Stāsta Talsu novada ļaudis” /Diāna Bērziņa; Agra Liepiņa vāka zīmējumi un ilustrācijas. – Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2021. – 229, [1] lpp. – ISBN 9789934513459.
Grāmata „Stāsta Talsu novada ļaudis” ir idejisks turpinājums 2018. gadā „Aleksandra Pelēča lasītava” izdotajam Diānas Bērziņas dzimtas stāstam „Parunāsim par vecajiem laikiem”. Šoreiz autore apskatījusi ne tikai savu dzimtu, bet arī apkopojusi teicēju vēstījumus no Ķūļciema, Laidzes, Talsiem, Laucienes un Valdgales. Grāmatu papildina autores ģimenē un kaimiņu sētās runātās valodas paraugi, populāru teicienu vārdnīca, vietējie ticējumi. Grāmatā organiski iekļaujas mākslinieka Agra Liepiņa zīmējumi.
„Pieneņpūka” / Sanita Ziediņa; redaktore Ērika Bērziņa; vāka ilustrācija Agnese Aljēna. – [Jelgavas novads]: Droši un Koši, 2021. – 101, [5] lpp. – ISBN 9789934891748.
Grāmatā Sanita Ziediņa dalās grūtajā un vienlaikus skaistajā pieredzē par dzīvi ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības: „Nebīsties no vārdiem „īpašas vajadzības”, jo grāmata nav tikai par slimību. Tas ir patiess dzīvesstāsts par mazu zēnu un viņa ģimeni. Gadiem izsapņotas alkas par vēl vienu bērniņu, kas rezultējās ar dubultu prieku, asarām un neziņu par nākotni. Stāsts ir par beznosacījuma mīlestību, par dzīves vērtībām un pieņemšanu. Izdzīvotais un piedzīvotais ir licis uzdot jautājumu: „Kurš kuram tad īsti deva dzīvi? Es bērnam vai bērns – man?””
„Krišjānis Valdemārs: dzīves hronika” /Edmunds Krastiņš. – Rīga: KL2020, 2021. – 480 lpp. – ISBN 9789934233173.
Krišjānis Valdemārs – latviešu un igauņu kuģniecības tēvs, pirmās latviešu tautas atmodas neformālais vadītājs, kurš izcilo spēju dēļ ieguva tādu ietekmi Pēterburgā un Maskavā, kādu Krievijas impērijas laikā nesasniedza neviens cits latvietis. Tomēr centieni palīdzēt latviešiem Valdemāram dārgi maksāja – viņu vajāja konservatīvie vācbaltieši, piemeklēja finansiālās neveiksmes, lielāko daļu mūža nācās pavadīt ārpus dzimtās Kurzemes.
Šī grāmata ir Krišjāņa Valdemāra dzīves hronikas, kas atklāj ne tikai svarīgāko veikumu un publicistisko darbību, bet arī viņa personību.
„Lībiešu tautas nama vēsture: No ieceres līdz atklāšanai” /Renāte Blumberga; dizainere Zane Ernštreite. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. – 448 lpp. – ISBN 9789934186486.
Grāmata par Lībiešu tautas nama tapšanas gaitu no ieceres līdz atklāšanas svētkiem 1939. gada 6. augustā. Kādreizējā lībiešu sabiedriskās un kultūras dzīves centrā, Mazirbes ciemā, uzceltajam namam ir piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Tautas nams joprojām tiek uzlūkots par lībiešu un viņu valodas radinieku sadarbības simbolu, turklāt gadu ritumā tautas nams līdzās karogam un himnai ir kļuvis par vienu no lībiešu tautas trim simboliem. Pētījums sagatavots, balstoties Igaunijas, Latvijas un Somijas arhīvu un privāto kolekciju dokumentu studijās.
„Almas Makovskas pasakas” /sastādītājs Guntis Pakalns; māksliniece Gita Treice; Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Latviešu folkloras krātuve. – Rīga: Zinātne, 2021. – 301, [1] lpp. – ISBN 9789934599248.
Folkloras pētnieks Guntis Pakalns izdevumā apkopojis vairāk nekā 80 pasakas, ko stāstījusi folkloras teicēja Alma Makovska (1922-2004) no Vandzenes.
Alma Makovska latviešu folkloristikā ir unikāla kā vispamatīgāk audio un video ierakstos dokumentētajā teicēja – viņas mantojums fiksēts vairāk nekā 100 ierakstu stundās. Grāmatas sastādītājs Guntis Pakalns intervējis Almu Makovsku 18 gadu garumā. Viņas stāstījumos saglabātas dzimtas un apkārtnes teikas, nostāsti un atmiņas vairāku paaudžu garumā. Viņa runā Vandzenes puses izloksnē, izmantojot senas vārdu formas, neparastus izteicienus, gramatikas un sintakses īpatnības. Grāmatā pasakas atveidotas literārā valodā, saglabājot dažus izloksnes paraugus. Pasaku stāstīšanas tradīcijas, spriežot pēc teicējas un viņas radinieku ziņām, dzimtā pastāvējušas vismaz četru paaudžu garumā. Vairākas Almas Makovskas pasakas ir līdzīgas jau zināmām pasakām, bet ir arī unikālas.
„Dzīve mākslā” /Arta Dumpe; Baibas Gustes priekšvārds; redaktore Ieva Jansone; mākslinieks Aldis Aleks. – Rīga: Zinātne, [2021]. – 207 lpp. – ISBN 9789934599170.
Arta Dumpe ir spilgta gan kā personība, gan kā izcila tēlniece. Viņas radošais mūžs ir saikne starp latviešu pirmajiem profesionālajiem māksliniekiem un mūsdienām, mācījusies pie Jēkaba Bīnes, Teodora Zaļkalna, Kārļa Jansona, Emīla Meldera un Kārļa Zemdegas, kurš studentiem mācījis „nebūt mēmiem!”. Arta Dumpe to ir iegaumējusi, un viņas darbus raksturo spēcīgs formu izteiksmīgums ar ārēju vai iekšēju dinamiku, kurā izpaužas arī mākslinieces patiesums un aizrautība. A. Dumpes daiļrade ir bagāta ar dažādiem aspektiem, tā ir tikpat daudzšķautņaina kā viņas personība, ko precīzāk varam izprast šajā grāmatā apkopotajās mākslinieces atmiņās.
Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta autoram par izcilu literāru darbu, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un novada norisēm, kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Vērtējumam tiek atlasītas pagājušajā gadā izdotās grāmatas.
Talsu pilsētas dome par godu rakstnieka Aleksandra Pelēča (1920.–1995.) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu novadam.
