Lai pavasarī pēc ziemas guļas palīdzētu krupjiem šķērsot ceļu un veiksmīgi nokļūt nārsta vietās, Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) kampaņā „Misija – KRUPIS. Izglāb princi!” Slīteres Nacionālajā parkā, ceļmalā pie Vaides dīķa, aprīļa sākumā uzstādīs pagaidu sētiņu. Apkārtnes iedzīvotāji līdz 10. aprīlim aicināti pieteikties patruļām šajā posmā, aktīvās migrācijas laikā palīdzot krupjiem nokļūt drošībā otrpus ceļam.
Pieteikties patruļām var Pārvaldes kampaņas vietnē, aizpildot anketu. Šeit pieejama arī plašāka informācija par kampaņu un aplūkojama karte ar visām reģistrētajām krupju migrācijas vietām. Atrodama arī rokasgrāmata, kuru pirms pieteikšanās ieteicams izlasīt. Jautājumu gadījumā Pārvaldei var zvanīt pa tālruni +371 67800389.
„Krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem. Eiropas un pasaules prakse rāda, ka ceļmalā uzstādītas pagaidu sētiņas ir viens no efektīvākajiem krupju glābšanas veidiem, kas ik gadu no nāves pasargā tūkstošiem abinieku. Taču tad to izdzīvošana ir tieši atkarīga no cilvēku palīdzības. Tādēļ, piesakoties patruļām, brīvprātīgajiem jābūt gataviem ar vislielāko atbildību pildīt krupju glābēju pienākumus, migrējošos krupjus fiziski pārnesot no vienas ceļa puses uz otru,” saka Pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja.
Eksperts skaidro, ka, uzstādot sētiņu, tās vienā pusē tiek ierakti vairāki krupju kolektori – spaiņi vai bļodiņas, kurās krupji, kas vēlas šķērsot ceļu, iekrīt kā slazdā un, iekams cilvēks tos no šiem kolektoriem nav izņēmis, nevar turpināt migrācijas ceļu. Lai krupji saulē neizžūtu un neaizietu bojā, šādi kolektori jāpārbauda vismaz divas reizes dienā.
Krupju glābšanā var iesaistīties jebkurš interesents. Taču drošības apsvērumu dēļ bērni glābšanas darbos drīkst iesaistīties tikai pieaugušo pavadībā. Tiesa, atšķirībā no posmiem, kur nav izvietotas sētiņas un kur galvenie glābšanas darbi noris 2–4 stundas pēc saulrieta, ceļa posms gar sētiņu pārbaudāms arī dienas gaišajā laikā. Līdz ar to šāda veida aktivitāte būs piemērotāka ģimenēm ar bērniem un skolēniem. Bērni var krupīšus savākt vienā ceļa pusē un tad pieaugušo pavadībā šķērsot ceļu, lai tos izlaistu drošā vietā otrpus ceļam, kur tas var turpināt ceļu uz savu ūdenstilpi.
Glābšanas darbos ieteicams izmantot tīrus cimdus, spaini, atstarojošu vesti un lukturīti. Nepieciešams fiksēt datus par izglābtajiem un bojāgājušajiem abiniekiem, ko pēcāk jāiesniedz Pārvaldei, aizpildot tiešsaistes formu.
Pagaidu sētiņas paredzēts uzstādīt trijās vietās Kurzemē. Vēl tās tiks izvietotas Liepājā, pie Tosmares ezera, kā arī Rudbāržos, netālu no Bāliņu dīķa. Taču kopumā Pārvalde visā Latvijā ir apkopojusi 23 krupju migrācijas vietas, kas šķērso autoceļus un ir bīstamas abinieku dzīvībai un, kur, sākoties aktīvai krupju migrācijai, būs nepieciešama brīvprātīgo palīdzība.
Gadu no gada krupju migrācijas laiks atšķiras. Tā cieši saistīta ar gaisa temperatūru. Līdzko tā sasniedz vismaz +5°C un laikapstākļi ir lietaini, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām. Visagrāk parasti migrācija sākas Kurzemē. Ceļojums mēdz būt vienu vai pat vairākus kilometrus garš un var aizņemt dažas dienas, jo krupji pārvietojas apmēram 600 metrus dienā.
Par kampaņu
Katru gadu uz Latvijas autoceļiem tiek sabraukti tūkstošiem abinieku. Kampaņas mērķis ir samazināt uz autoceļiem bojāgājušo krupju skaitu ar aktīvu sabiedrības līdzdalību, gan ziņojot Pārvaldei vēl nereģistrētas krupju migrācijas vietas, kas šķērso autoceļus, gan aktīvajā migrācijas laikā palīdzot tos pārnest pāri ceļam drošībā jau identificētajos autoceļu posmos.
Kampaņa ir viena no Pārvaldes īstenotā projekta LIVE LAKE („Ezeru pārvaldības un apsaimniekošanas uzlabošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā”) aktivitātēm. Kopumā projekta laikā ar dažādu apsaimniekošanas darbu palīdzību plānots uzlabot ezeru resursus un apsaimniekošanas efektivitāti, kā arī izglītot sabiedrību par ezeru ekosistēmām. Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu programmas atbalstītā projekta kopējais finansējums ir 981 755 EUR, no tiem 75% sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Pārvalde, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.