Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste Talsu novadā izceļas ar ainaviskiem skatiem – priežu mežiem, smilšainām un akmeņainām pludmalēm, kāpām un tikai Ziemeļkurzemes piekrastei raksturīgu kultūrvidi. Lai saglabātu šīs vērtības arī nākamajām paaudzēm, to aizsardzībai ir izveidota Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla, kā arī vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas ietekmē ne tikai zemes izmantošanas iespējas, bet arī būvniecības prasības piekrastes teritorijā.
Visā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē ir jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla, kurā izdala arī krasta kāpu aizsargjoslu, kas attēlota pašvaldības teritorijas plānojumā. Tā izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas un novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu piekrastes ainavu, nodrošinātu jūras piekrastes resursu līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu1. Krasta kāpu aizsargjoslas platums nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā no vietas, kur sākas dabiskā veģetācija2. Pilsētu un ciemu teritorijās krasta kāpu aizsargjosla var tikt samazināta līdz 150 m, ja tajā tiek iekļauti 300 m joslā esošie īpaši aizsargājamie biotopi un ņemta vērā vēsturiskā apbūve3. Papildu prasības piekrastes teritorijām un ciemiem Kolkas pagastā nosaka Slīteres Nacionālā parka likums4 un izmantošanas noteikumi5.
Pat nelielas mazēkas būvniecība var iznīcināt kāpu zemsedzi, tādēļ krasta kāpu aizsargjoslā jaunu ēku un būvju celtniecība vai esošo paplašināšana ir aizliegta6, izņemot gadījumus, kad esošu ēku un būvju atjaunošana, palīgēku būvniecība pie esošām dzīvojamajām ēkām vai ēku pārbūve notiek atbilstoši teritorijas plānojumam7 un būvniecības ieceres saskaņošanas procesā Valsts vides dienests ir veicis sākotnējo ietekmes izvērtējumu un/vai izdevis tehniskos noteikumus8. Ēku būvniecība un paplašināšana šādos izņēmuma gadījumos var notikt tikai vietās, kurās ir konstatēta iepriekšēja likumīga apbūve un to pieļauj pašvaldības teritorijas plānojums. Saskaņojot būvniecības ieceri, ir jāņem vērā, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt papildu arhitektūras prasības kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanai jaunām būvniecības iecerēm ciemos un uz ēku pārbūvi krasta kāpu aizsargjoslā ārpus ciemu teritorijām attiecas noteikti platības ierobežojumi – dzīvojamās ēkas drīkst paplašināt, nepārsniedzot 150 m2 9. Ja ēkas platība jau ir 150 m2 vai lielāka, ir jāsaglabā esošais būvapjoms. Turklāt ir jāņem vērā, ka, plānojot un veicot jaunu būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā, piekļuve pie īpašuma ir jānodrošina pa esošu ceļu vai dabisko brauktuvi, jo krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts pārvietoties, apstāties vai stāvēt ārpus autoceļiem ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem10.
Slīteres Nacionālais parks izveidots, lai saglabātu teritorijai raksturīgo Ziemeļkurzemes piekrastes ainavu, dabisko makroreljefu un kultūrvēsturiskās vērtības, vides īpatnības, tipiskās un īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Slīteres Nacionālajā parkā privātīpašumi atrodas parka ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, kurās būvniecība ir pieļaujama, izņemot gadījumus, kad plānotā būvniecība pārsniedz 25 m2 lielu platību ainavu aizsardzības zonā ārpus zemes lietošanas kategorijas „zem ēkām un pagalmiem”11 un neitrālajā zonā zemes lietošanas kategorijā „lauksaimniecībā izmantojamā zeme”12. Šādos gadījumos nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Platības apjoms 25 m2 ir attiecināms ne tikai uz jaunveidojamas ēkas vai dīķa platību, bet arī uz platību, ko aizņem kanalizācija, pagalms, automašīnas novietne un citi labiekārtojuma elementi. Īpašnieks nekustamā īpašuma zemes lietošanas kategoriju var apskatīt īpašuma zemes robežplānā vai situācijas plānā. Iesniedzot iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldei zemes lietošanas kategorijas maiņai, iesniegumam jāpievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums.
Lai veiktu jaunu būvniecību, bieži vien nepieciešama arī piekļuves ceļa izbūve. Šādos gadījumos nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes izvērtējumu un saņemt tehniskos noteikumus no Valsts vides dienesta13. Šī prasība ir spēkā visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tai skaitā Slīteres Nacionālajā parkā, dabas liegumā Ģipka, dabas piemineklī Kaltenes krasta veidojumi. Ja kādā no piekrastes ciemiem Slīteres Nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā plānota hidrotehnisko būvju (dīķu, caurteku vai citu būvju) un meliorācijas sistēmu būvniecība, atjaunošana un pārbūve, piemēram, padziļinot un paplašinot esošos grāvjus, tad darbībai ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja14. Būvvalde, izskatot būvniecības ieceres, pārliecinās gan par Dabas aizsardzības pārvaldes vai Valsts vides dienesta saskaņojumu, gan par ieceres atbilstību pašvaldības noteiktajām arhitektūras prasībām Ziemeļkurzemes piekrastes tradicionālās apbūves saglabāšanai.
Ja ir radušās šaubas par Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas vai Slīteres Nacionālā parka ietekmi uz būvniecības iecerēm konkrētajā situācijā, vēlams uzdot jautājumus sertificētam būvspeciālistam vai attiecīgās teritorijas būvvaldei (Talsu novada būvvaldes kontakti saziņai – e-pasts: buvvalde@talsi.lv, tālr.: +371 25669698).
Atsauces
1 Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta 1. punktu.
2 Turpat 6. panta 2. punkta 1. apakšpunkts.
3 Turpat.
4 Slīteres Nacionālā parka likums (likumi.lv).
5 Slīteres Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (likumi.lv).
6 Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta 2. punktu.
7 Turpat.
8 Turpat 36. panta 21. punkts.
9 Turpat 36. panta 2. punkts.
10 Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta 3. punkta 6. apakšpunktu.
11 Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu nr. 751 “Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 29.9.4. apakšpunktu.
12 Turpat 38.1. apakšpunkts.
13 Saskaņā ar Par ietekmes uz vidi novērtējumu likuma 2. pielikumu.
14 Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu nr. 751 „Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 29.9.6. apakšpunktu.