Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Talsu novada pašvaldību un Talsu Komersantu klubu organizēja Kurzemes biznesa kluba tikšanos, kur 9. augustā diskutēja par iespējām vienkāršot datu apmaiņu digitālajā vidē. Tas ilgtermiņā mazinātu birokrātiju un padarītu pakalpojumus iedzīvotājiem pieejamākus un vienkāršāk lietojamus.
Digitālajiem risinājumiem aizvien vairāk ienākot cilvēka ikdienā, daudzu pakalpojumu saņemšana kļuvusi ērtāka un ātrāka – tie aizstāj iestāžu apmeklēšanu un iesniegumu iesniegšanu klātienē, līdz ar to viedierīču un datoru lietotājiem šāda veida procedūras izdarāmas īsākā laika periodā, neizejot no mājām. Vienlaikus šobrīd Latvijā pastāv digitālo risinājumu pārpilnība, kas raisa uzņēmēju un sabiedrības neizpratni par nepieciešamajām darbībām efektīva darba organizēšanai. Lai gan pakalpojumu digitalizēšanas mērķis ir padarīt pakalpojumus ērtāk un ātrāk sasniedzamus, netērējot laika un finanšu resursus, ir izstrādātas arī tādas sistēmas, kur pakalpojums ir nevis vienkāršots bet gluži otrādi – laika resursus paģērējošs, – kā piemērs diskusijā tika minēta pakalpojumu vietne www.latvija.lv un eveseliba.gov.lv, kur darbību veikšanai nereti nepieciešams izdarīt neefektīvi daudz soļu vai pakalpojums ir grūti atrodams.
Kā pozitīvi digitālo risinājumu piemēri iedzīvotāju ikdienā diskusijas laikā minēti: e-paraksts, kas atvieglo daudzu pakalpojumu saņemšanu, informācijas iesniegšana EDS (Elektroniskās deklarēšanas sistēmā), kur tā nonāk tieši pie adresāta, bez nepieciešamības meklēt atbildīgā darbinieka e-pasta adresi un pēcāk pārliecināties, vai ziņa ir sasniegusi adresātu un būt drošiem, ka sensitīvi dati nav nonākuši trešās personas lietošanā, iespēja pieteikt automašīnas tehniskās apskates laiku CSDD, nestāvot stundām ilgā rindā, un citi digitālie pakalpojumi.
Digitālās arhitektūras attīstība un datu apmaiņa ir būtiski faktori valsts modernizācijas un iedzīvotāju labklājības veicināšanā. Ērta un pārdomāti izstrādāta datu apmaiņa ļaus palielināt informācijas precizitāti, uzlabot lēmumu pieņemšanu, mazinās administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai nebūtu atkārtoti jāiesniedz informācija dažādās iestādēs. Tika aktualizēts jautājums par valsts iestāžu un pašvaldību saskaņotu darbību. Tomēr kā klupšanas akmeņi tika minēti vienota koncepta trūkums valsts līmenī, arī sabiedrības piesardzība pret digitalizāciju, kā arī atsevišķu pašvaldību iniciatīvas trūkums.
Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa pastāstīja par sarežģījumiem, ar ko pašvaldība saskārusies, veidojot Valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus (VPVKAC): „Man bija iespēja piedalīties pilotprojektā, kas pašreiz jau veiksmīgi darbojas – Latvijā tika veidoti klientu apkalpošanas centri – ar domu, ka šajos centros klienti saņems pakalpojumus saziņai ar valsts iestādēm. Sākumā saņēmām diezgan lielu pretestību tam – bija valsts iestādes, kas uzskatīja, ka tā ir konkurence.” Gala rezultātā VPVKAC ir izveidoti plašā valsts teritorijā, mazinot birokrātiju daudzu iedzīvotāju sadzīvē. Talsu novadā VPVKAC ir Dundagā, Mērsragā un Rojā. VPVKAC minimālajā pakalpojumu grozā ietilpst Lauku atbalsta dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts zemes dienesta sniegtie pakalpojumi.
E. Kārkliņa stāsta par ieguvumiem, centralizējot un digitalizējot klientu apkalpošanas centru darbību: „Kādreiz darbiniekiem no visas novada teritorijas bija jābrauc tieši uz Talsiem iesniegt darbnespējas lapu, neskatoties uz to, ka viņiem ir veselības problēmas. Tagad šī problēma ir atrisināta, šo pakalpojumu nodrošina klientu apkalpošanas centri, kur ir apmācīts darbinieks un nekur vairs nav jābrauc, – tas tiešām atvieglo dzīvi cilvēkiem, kas nedzīvo Talsu novada centrā. Klientu apkalpošanas centros iedzīvotājiem ir radīta iespēja parakstīt pilnvaru, kas nozīmē, ka iedzīvotājs piekrīt savu datu apstrādei, – to varētu ieviest arī bankas – Talsos „Swedbank” AS filiāle ir likvidēta, un mēs sociālā dienesta klientus ar automašīnām vedam uz Tukumu, kur banka sniedz pakalpojumu, jo, tikai fiziski aizbraucot un parakstot, ir vienīgais veids, kā nokārtot daudzus pakalpojumus. Šie ir izaicinājumi, pie kā mums visiem kopā vajag strādāt.”
E. Kārkliņa uzteica uzņēmumu ZZ Dats, kas daudz darba ieguldījis pašvaldību programmatūras izstrādē, veiksmīgi pārņemot šo jomu savā pārziņā: „Ir pieaicināti augstas raudzes speciālisti, kuri uzreiz spēj noreaģēt uz vajadzībām, kādas ir nepieciešamas pašvaldībai – tagad ir iespēja administrēt bērnu ēdienreižu skaitu izglītības iestādēs, nerēķināt darbinieku atvaļinājuma dienas – ievadot informāciju darbinieka kartiņā, viss jau ir redzams. Tādā veidā arī taupām pašvaldību resursus.”
Pasākumā tika uzsvērts, ka svarīgi investēt digitālajā arhitektūrā tā, lai process būtu jēgpilns – digitālie risinājumi samazinātu birokrātiju, būtu uz klientu vērsti un radītu lielāku efektivitāti valsts pārvaldē, vienota datu apmaiņa nojauktu robežas starp iestādēm, ietaupot resursus.
Ar veiksmīgu pieredzi digitālajā transformācijā dalījās „Tet” valdes loceklis un galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins, uzsverot, ka līdz šim digitālie jaunievedumi uzskatīti par informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļu atbildību, bet ir svarīgi šo domāšanas veidu mainīt. Digitālie risinājumi biznesā ir uzņēmuma domāšanas maiņa – biznesa attīstības sastāvdaļa. Svarīgi uzstādīt kā īstermiņa, tā ilgtermiņa plānus, un risinājumu ieviešanā izvēlēties partneri, kas spēs piedāvāt labāko pasaules praksi.
Lai nodrošinātu vienotu sistēmu un piekļuvi dažādiem valsts pakalpojumiem un e-pakalpojumi iedzīvotājiem kļūtu ērtāki un pieejamāki, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsākusi digitālās pārveides un valsts pārvaldes modernizācijas projektu ieviešanu.
Diskusijā piedalījās: Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta (VARAM) direktors Uģis Bisenieks, „Tet” valdes loceklis un galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins, Talsu novada domes informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Gatis Andersons, Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Lauzējs un Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Andis Araks, diskusiju vadīja LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.
Ar uzrunām un viedokļa prezentācijām pasākumā uzstājās LTRK Kurzemes nodaļas vadītājs Ralfs Minkevičs, LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris, Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks, „Tet” valdes loceklis un galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins.
