Kultūra

XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā. Mūziķi, kora dziedātāji, dejotāji, amatierteātru trupas un citi mākslinieki uzsākuši intensīvu mēģinājumu procesu, lai sekmīgi sagatavotos pārbaudes skatēm un iegūtu ceļazīmi uz svētkiem. Talsu novadu raksturo spēcīgas dziesmu un deju tradīcijas, par ko liecina gan lielais dalībnieku skaits – šogad uz svētkiem pretendē 39 radošie kolektīvi, kas aptver ap 700 dalībnieku no visa novada, gan arī fakts, ka tajos piedalās dažādu interešu un paaudžu dalībnieki.

Šovasar gaidāmie Dziesmu un deju svētki notiks tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē, kas ir nozīmīgs laika nogrieznis visaptverošai un unikālai kustībai, kas cauri laikmetiem un vēsturisko notikumu līkločiem ir spējusi vienot un iedvesmot. Laika ritējumā Dziesmu un deju svētki attīstījušies par daudzpusīgu nacionālās kultūras notikumu reizi piecos gados, vienas nedēļas garumā aizraujot tūkstošiem skatītāju un klausītāju. Dziesmu un deju svētkos savu veikumu rāda ne tikai dziedātāji un dejotāji, bet arī amatu meistari, un daudzi no viņiem ir svētku dalībnieki jau vairākās paaudzēs.

Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti daudzās vietās Rīgā – Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, Arēnā Rīga, Ķīpsalas hallē, Rīgas Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Hanzas peronā, Rīgas Domā un citos Rīgas dievnamos. Dziesmu un deju svētkiem gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu Latvijā, savukārt ārvalstīs – vairāk nekā 100.

„Dziesmu un deju svētki ir tas īpašais brīdis, kad māksliniecisko kolektīvu dalībnieki un vadītāji var priecāties par ieguldītajiem darba augļiem, kas paveikti piecu gadu garumā. Man šie svētki ir ļoti svarīgi un ir grūti aprakstīt to sajūsmas vilni, kas aizrauj elpu ik reiz, kad katrs izdzied un izdejo savu mīlestību pret Latviju. Dziesmu un deju svētkos esmu piedalījusies gan kā dalībniece ar jaukto kori „Lauciene”, gan bijusi klāt svētku procesā kā organizators. Tas ļāvis piedzīvot pārsteidzošas atklāsmes – baudīt unikālo kopības sajūtu, redzēt mirdzošas lielu un mazu cilvēku acis un sajust burtiski līdz kaulam savas saknes un piederību savai valstij, izjust mīlestību, lepnumu un cieņu pret to. Mani pirmie svētki bija astoņpadsmitie Dziesmu svētki un astotie deju svētki 1980. gada jūlijā un šogad šī jau būs desmitā reize, kad atkal to emociju kulmināciju būs iespējams piedzīvot. Brīnišķīgi, ka ir kaut kas tik liels, kas mūs vieno,” ar patiesu sajūsmu stāsta Talsu novada pašvaldības Kultūras un sporta attīstības nodaļas speciāliste kultūras jautājumos un svētku novada koordinatore Ina Jurkeviča.

Talsu novadā svētkiem gatavojas dažādu nozaru kolektīvi – 12 kori, 12 deju kolektīvi, pūtēju orķestris, koklētāju ansamblis, viens vokālais ansamblis, viens amatierteātris, trīs folkloras ansambļi, viens tautas muzikantu kolektīvs un astoņas tautas lietišķās mākslas grupas – kopā 39 kolektīvi, kuros darbojas vairāk kā 700 dalībnieki, tostarp gan bērnu, gan jauniešu, gan vidējās paaudzes, gan senioru kolektīvi. Precīzs dalībnieku skaits būs zināms pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem. Lai gan pandēmija ir ietekmējusi vairāku amatiermākslas kolektīvu darbību, šobrīd kopumā Talsu novadā darbojas 79 dažādi amatiermākslas kolektīvi, kuros iesaistījušies vairāk kā 1100 dalībnieki.

Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un apgūšana, skates, konkursi, izstādes, sākas izvērtēšana, tiek veidotas mākslinieciskās grupas, stādītas programmas, kuras sāk apgūt dalībnieki un veidoti pasākumu plāni.

Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai un sadarbībai ar dažādām institūcijām pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

Lai piedalītos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, dalībniekiem būs jāveic elektroniskā reģistrācija, kas ir ātrs, viegls un ērts veids, kā nodot Svētku rīkotājiem nepieciešamos datus daudzfunkcionālās Dalībnieka kartes izveidei.

„No lietošanas viedokļa reģistrācija ir ērta, pārdomāta, tajā tiks prasīta tikai nepieciešamā pamatinformācija. Šis risinājums ir būtisks, jo Dziesmu un deju svētki ir ne tikai godājama tradīcija, bet arī notikums, kurā atspoguļojas mūsdienu vajadzība pēc drošības, ērtībām un pārdomātas funkcionalitātes”, tā saka Svētku izpilddirektore Daina Markova.

Gaidāmo Svētku dalībnieku karte būs daudzfunkcionāla – tā kalpos kā dalībnieka identifikācijas dokuments, ar to varēs iekļūt mēģinājumos un koncertos, kā arī saņemt ēdināšanas pakalpojumus Svētku norises vietās. Valsts katra dalībnieka ēdināšanai dienā ir atvēlējusi 10 eiro (neieskaitot PVN). Talsu novada dome katra dalībnieka ēdināšanai dienā papildu valsts finansējumam ir piešķīrusi 3,50 eiro (neieskaitot PVN). Protams, ka šis ir laiks daudz un dažādu sagatavošanās darbu veikšanai. Par veiksmīgu Svētku norisi rūpējas Dziesmusvētku darba grupa septiņu cilvēku sastāvā. Darba kārtībā ir Svētku dalībnieku nodrošināšana ar transportu, naktsmītnēm, tiek plānota interesanta dalībnieku dižošanās Svētku gājiena laikā.

Intensīvu darbu kolektīvu sagatavošanai svētkiem veic ne tikai vadītāji, bet arī novada virsvadītājs Reinis Rešetins un virsdiriģents Gints Ceplenieks. Papildu ikdienas mēģinājumiem notiek kopmēģinājumi, nozaru priekšskates.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs informē, ka svētku programmā ir iekļauti divi koncerti Mežaparka estrādē jeb Sidraba birzī – 6. jūlijā notiks koru lielkoncerts „Tīrums. Dziesmas ceļš”, bet  9. jūlijā būs noslēguma koncerts „Kopā augšup”. Interesants koncerts solās būt Wondersalā, kur muzicēs pūtēju orķestri koncertā „Laiks iet pāri”. Notiks arī divi vērienīgi latviešu skatuviskās dejas koncerti – 6. jūlijā notiks lieluzveduma „Mūžīgais dzinējs”, kas tiks izdejots Daugavas stadionā un 3. jūlijā notiks lielkoncerts „Balts”, kas tiks aizvadīts Arēnā Rīga. Kokļu mūzikas cienītāji tiks aicināti uz koncertu „Laika upe”. Savukārt labāko etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu izveidotās programmas tiks iekļautas svētku Folkloras dienas norisēs 8. jūlijā, bet tautas mūzikas ansambļi un kapelas pulcēsies Kapelu maratonā 7. jūlijā.

Tāpat Talsu novads tiks pārstāvēts arī vokālo ansambļu ielu koncertos Vecrīgā un uz divām Esplanādes skatuvēm, kas notiks 9. jūlijā. Uzaicinājumu piedalīties ielu koncertos saņēmis Stendes tautas nama vīru vokālais ansamblis „Stende”. Savukārt Sabiles amatierteātris svētku viesus priecēs ar izrādi „Meldermeitiņa”.

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku programma ir plaša un pieejama mājaslapā www.dziesmusvetki.lv. Lai top!

Renāte Freiberga