12. decembrī, trīsarpus stundu intensīvā darbnīcā, ko vadīja pilsētpētnieks un plānotājs Mārtiņš Eņģelis, Talsos pulcējās arhitekti, ainavu arhitekti, mākslinieki, vēsturnieki, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, tūrisma un mārketinga speciālisti, lai diskutētu par iespējamajām Talsu vecpilsētas attīstības vīzijām. Diskusiju dalībnieki darba rezultātā izvirzīja vairākus būtiskus secinājumus un sniedza ieteikumus, kā sekmēt divu pašvaldību ēku Talsos – Lielajā ielā 22 un Kalna ielā 4 – turpmāko pielietojumu un radīt pievilcīgu pilsētvides uzlabošanu un vēsturiskā centra attīstību iedzīvotājiem un viesiem.
Laikā, kas vairumam cilvēku ir saspringts un piepildīts ar dažādiem notikumiem, vairāk nekā 30 dažādu nozaru speciālisti sanāca kopā, lai radoši aizvadītu ideju talkas darbnīcu. Tajā tika debatēts un izteikti dažādi viedokļi, novērojumi un priekšlikumi, kas Talsu vecpilsētai ir nepieciešams, lai tās sirdī esošie nami atkal piedzīvotu jaunu atdzimšanu.
Kā stāsta Talsu novada pašvaldības Būvvaldes vadītājs Emīls Gulbis, Talsu vecpilsēta savas pastāvēšanas laikā ir nepārtraukti mainījusies atbilstoši katra perioda iezīmēm, atstājot pilsētvides apbūves kvartālos liecības par 19. un 20. gadsimta notikumu ietekmi uz Ziemeļkurzemes reģiona attīstību.
„Lai gan pilsētas gleznainā atrašanās vieta starp pakalniem un ezeriem ir veicinājusi Talsu vēsturiskā centra attīstību kā tūrisma objektam, vecpilsēta jau daudzus gadus ir kļuvusi par problēmzonu, tukšo logu paliek arvien vairāk, tāpēc ir svarīgi veidot vīziju, ko ar pašvaldībai piederošām ēkām šajā teritorijā iesākt. Ne velti ideju talkas pasākumam dots nosaukums „Talsu vecpilsēta – esošs potenciāls ar nākotnes vērtību” un esmu pārliecināts, ka ēkām pilsētas vēsturiskajā daļā, kurām sākotnēji ir grūti atrast kādu funkciju, nonākot pie speciālistiem un radošiem cilvēkiem, var ieviest nozīmīgas funkcijas novada un pilsētas attīstībai, lai ne tikai iedzīvinātu šodien apskatītās ēkas, bet arī visu Talsu vecpilsētu un pilsētu kopumā,” pasākuma atklāšanā apliecināja E. Gulbis.
Ideju talkas moderators Mārtiņš Eņģelis pasākuma laikā vedināja domāt un kopīgi meklēt atbildes uz jautājumiem par funkcijām, kādas Talsu pilsētā iztrūkst un kā ilgtspējīgi radīt vidi ar nākotnes vērtību.
Darbnīcas vadītājs Mārtiņš stāstīja, ka jaunā Eiropas Bauhausa uzmanības centrā ir vide, kurā mēs dzīvojam, un ēkas, ko būvējam un atjaunojam. Tās mērķis ir radīt vietas, kas ir estētiskas, ilgtspējīgas, pielāgoties spējīgas, kopīgas un pieejamas visiem cilvēkiem.
Pasākuma pirmajā daļā dalībnieki tika izvesti ekskursijā pa Talsu vecpilsētu, maršrutā iekļaujot ideju talkas diskusiju objektus. Savukārt ideju talkas otrās daļas darbs tika organizēts sešās darba grupās, kur klātesošie dalījās pārdomās un sniedza savu redzējumu, kā pilsētai rūpēties ne tikai par tūristu pieplūdumu, bet arī par vietējo iedzīvotāju un biznesu labsajūtu, piešķirot jaunus vaibstus, nozīmi un potenciālu pašvaldībai piederošām divām ēkām Talsu vecpilsētā.
Kāda no grupām Lielās ielas 22 teritoriju saskatīja kā potenciālu vietu rezidences – kino mājas izveidei. „Lielās ielas 22 telpas ir lieliski piemērojamas, lai izveidotu Baltijas valstu kino centru, kur būtu iespēja veikt montāžas, skaņas apstrādes un krāsu korekcijas darbus, dažādus efektus un citas manipulācijas, kas ir svarīgas, veidojot filmu. Kino mājā būtu arī režisoru un rakstnieku rezidences, kā arī mācību klase, kurā varētu notikt meistarklases un atvērto durvju dienas, kur gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi varētu atbraukt klātienē un iedvesmojošā vidē ne tikai redzēt, kā top filma, bet arī saņemt ceļvedi ar karti un doties izstaigāt kino taku, kur iekļautas apskates vērtas vietas no filmām, kuras uzņemtas Talsu pilsētā,” ar degsmi acīs stāsta Andis Grīva.
Kāda cita dalībnieku grupa vecpilsētas teritorijā saredzēja veidot naktsmītņu vietas un darba telpas dažādiem māksliniekiem, uzsverot, ka iniciatīva ietver abu ēku – Lielajā ielā 22 un Kalna ielā 4 – izmantošanu.
„Zinot to, cik daudz Talsos vien ir vietējo mākslinieku un, ka visās pasaules malās radošajiem cilvēkiem regulāri trūkst atbalsta tieši telpu formātā, Lielās ielas 22 namā redzam vietu, kur organizēt laikmetīgo un profesionālo mākslu ar iespēju māksliniekiem izmantot ne tikai darbnīcas un mēģinājuma telpas, bet arī, kur realizēt dažādus projektus konkrētā laika termiņā. Vienlaikus Kalna iela 4 ir piemērota vieta, kur izveidot naktsmītnes un tad, kad radošo cilvēku pārstāvji atbrauc uz Talsiem, tostarp starptautiskajos pieredzes braucienos, šīs abas teritorijas būtu lieliska mākslinieku satikšanās vieta un pieturas punkts,” pārliecināts ir Krišjānis Sants.
Intars Busulis pārstāvēja savu darba grupu, prezentējot ideju par īpaša mūzikas nama būvniecību, kurā norisinātos ne tikai dažādi koncerti un festivāli, bet tiktu īstenotas arī dažāda rakstura apmācības un tematiskās darbnīcas, kur būtu iespēja iepazīt tādas prasmes kā grebšana, metināšana, skrūvēšana, tostarp mācīties pagatavot unikālus mūzikas instrumentus. Tāpat darba grupu prezentācijās izskanēja viedoklis, ka Lielā iela varētu būt laba vieta, kur jauniešiem un pieaugušajiem pilnveidot savas prasmes un iegūt jaunu pieredzi, satikties paaudzēm, pārņemt zināšanas un prasmes citam no cita. Uldis Jaunzems-Pētersons papildināja šo ideju, ka Lielajā ielā jārada kultūras vieta – lielās nākotnes centrs, kur varētu satikties gan zināšanas, gan pieredze, gan darbs, gan atpūta. Savukārt Ģirts Runis minēja, ka fundamentāls veiksmes faktors būtu visas Lielās ielas pagalma un arī kvartāla attīstība, kur iespējams veidot radošu vietu ideju realizēšanai, ko izmanto visi.
„Domas vajag laist gaisā, lai tās virmotu. Vispirms ir jāsaprot, ko mēs Talsu vecpilsētā gribam redzēt, un tad sapratīsim, kā rīkoties, būs rīcības plāns. Jāatceras, ka darbnīcā radītais ir tikai pirmais solis no simts, kas novedīs pie reāla rezultāta. Nākamais pašvaldības uzdevums ir apkopot un izfiltrēt idejas, sadalot tās pa vienotiem virzieniem vai līdzīgām funkcijām. Pavisam noteikti ir redzams, ka radošās industrijas ir saistošas un varētu būt interesantas pilsētā, pilsētniekiem, viesiem, investīcijām. Līdztekus izglītojošs vai interaktīvs aspekts ir ļoti vērtīgs un daudz minēts, te gan jāsaprot, kāda ir šādas funkcijas ekonomiskā ilgtspēja, kā arī jāpadomā, kā izglītību paplašināt paaudzēs un kā tai būt saistošai īslaicīgam viesim. Kopējais secinājums – svarīgi ir savest kopā dažādas auditorijas dažādos laikos, un vietai jābūt pēc iespējas atvērtākai, saistošai un lietojamai gan vietējiem, gan reģionā un/vai valstiski, lai nepazustu dominantes potenciāls un tā neizgaistu konkurencē,” secina Mārtiņš Eņģelis.
Talsu novada pašvaldība saka sirsnīgu paldies visiem dalībniekiem par atsaucību, ieinteresētību, dalīšanos ar zināšanām, aktīvo līdzdalību un veltīt tam dārgāko – savu laiku!
Paldies Maijai Kālei, Kristiānai Ertai, Agnesei Purviņai, Eduardam Šternbergam, Artūram Tolam, Ģirtam Runim, Kalvim Kalniņam, Andai Sudakovai, Līvai Maķei, Antrai Grūbei, Aldim Orniņam, Andrim Vītolam, Jurgai Kupstītei, Andim Grīvam, Intaram Busulim, Andim Alksniņam, Uldim Jaunzemam-Pētersonam, Solvitai Bernandei, Kitijai Tigulei, Krišjānim Santam, Lienītei Skarainei, Uģim Lauzējam, Edgaram Lūkam, Indrai Kļaviņai un Janai Jākobsonei!
Diskusijās izteiktās idejas tiks apkopotas un izvērtētas, lai mērķtiecīgi turpinātu attīstīt Talsu vecpilsētu.
