Sabiedrības līdzdalība

13. aprīlī Talsu novada pašvaldība uz informatīvu tikšanos aicināja Talsu novada daudzdzīvokļu dzīvojamo māju namu vecākos un namu apsaimniekotājus, lai informētu par pieejamo Eiropas Savienības un Talsu novada pašvaldības finansējumu ēku energoefektivitātes projektu īstenošanai. Laikā, kad siltumenerģijas izmaksas turpina pieaugt, vienīgā iespēja samazināt ikmēneša izdevumus, ir ieguldīt ēku energoefektivitātē.

Par finanšu institūcijas „Altum” atbalsta programmām daudzdzīvokļu dzīvojamo namu energoefektivitātei un remontiem iedzīvotājus informēja Ieva Vērzemniece, „Altum” energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

„Ik pa laikam Latvijā tiek atvērta Eiropas Savienības (ES) programma daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai. Investējot daudzdzīvokļu mājā energoefektivitātes paaugstināšanai, daļu no izmaksām, sasniedzot noteiktos rādītājus, ir iespējams segt ar ES finansiālo atbalstu. Jaunā programma tika atvērta pagājušā gada 8. decembrī, patlaban tajā iesniegti desmit projektu pieteikumi par aptuveni 3 miljoniem eiro. Līdz nākamā gada decembra beigām jābūt noslēgtiem atbalsta līgumiem, bet projekti jārealizē līdz 2026. gada marta beigām,” stāstīja I. Vērzemniece.

Programmas kopējais finansējums ir 57 miljoni eiro, vidēji ar šo atbalstu plānots siltināt 170 daudzdzīvokļu mājas.

Īstenojot energoefektivitātes projektu, katrai mājai ir jāsasniedz vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījums un uz katru ietaupīto megavatstundu gadā izmaksas nedrīkst pārsniegt 5000 eiro. Iepriekšējo projektu pieredze liecina, ka vidēji ēkās tiek panākts 50 – 60% primārās enerģijas ietaupījums.

Savukārt pieejamais atbalsta apjoms ir līdz 49%, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. „Šajā programmā PVN attiecināmajās izmaksās netiks ieskaitīts. Līdz ar to reālais atbalsts, ko māja saņems pēc projekta īstenošanas, varētu būt 35 – 40% no kopējām izmaksām,” paskaidroja I. Vērzemniece. Atbalsta summa tiks piemērota izmaksām, kas radīsies pēc līguma noslēgšanas ar „Altum”. Tikai atsevišķas izmaksas, kas radušās līdz līguma noslēgšanai, varēs tikt iekļautas attiecināmajās izmaksās, piemēram, dokumentācijas sagatavošanas un projekta vadības izmaksas.

Atbalsta summa tiek izmaksāta pēc projekta realizācijas, tāpēc sākumā darbi jāveic par no bankas aizņemtajiem līdzekļiem. Šiem aizdevumiem ķīlā nav nekustamais īpašums, bet gan ikmēneša naudas plūsma par komunālajiem maksājumiem.

Tuvākajā laikā „Altum” parakstīs sadarbības līgumus ar AS „Swedbank”, AS „SEB banka” un AS „Citadele banka”, kas varēs izsniegt aizdevumus šo projektu realizācijai. Ja bankas atteiksies sniegt aizdevumu kredītpolitikas dēļ, tad, saņemot šo atteikumu, jāvēršas „Altum”, kas šādos gadījumos būs finansētājs. „Altum” pienākums ir kreditēt mājas, ko nekreditē banka, bet tikai tad, ja māja kvalificējas atbalsta saņemšanai. Māja nekvalificēsies finansiālajam atbalstam, ja tajā gada laikā būs vairāk nekā 10% kavēto maksātāju.

Daudzdzīvokļu māju projekta iesniegšanā jāpārstāv pilnvarotai juridiskai personai, tā var būt gan dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība, gan mājas apsaimniekotājs.

Lai sāktu procesu, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības vairākuma lēmums par energoaudita izstrādāšanu, dalību programmā un pilnvaroto personu, kas organizēs tālāko procesu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, pakalpojumu sniedzēju atlasei.

Energoaudits ir obligāts nosacījums, kas nepieciešams, lai saprastu, kādas darbības jāveic, lai tiktu sasniegts vismaz 30% primārais enerģijas ietaupījums.

„Altum” pārraudzībā ir arī aizdevumu daudzdzīvokļu mājām programma, kas paredzēta māju remontdarbiem. No šīs programmas izdod aizdevumus ar termiņu līdz 20 gadiem līdz 400 000 eiro teju jebkurām vajadzībām gan mājas iekšpusē, gan ārpusē, arī nepieciešamās dokumentācijas izstrādei.

„Ja mājas iedzīvotāji nespēj vienoties par liela investīciju projekta īstenošanu, iespējams, šis ir risinājums to paveikt pa daļām, “ ieteica I. Vērzemniece. Viņa uzsvēra, ka vidēji iedzīvotāji atjaunotā un siltinātā ēkā maksā tikpat vai pat mazāk nekā pirms remontdarbiem.

Detalizēta informācija par abām atbalsta programmām pieejama www.altum.lv.

Par Talsu novada pašvaldības finansiālo atbalstu

ēku energoefektivitātes uzlabošanā pastāstīja Aiva Dimante, Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas Projektu vadības daļas vadītāja.

Pagājušā gada nogalē Talsu novada pašvaldība apstiprināja saistošos noteikumus „Par Talsu novada pašvaldības līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai”.

Tajos ir palielināts pašvaldības līdzfinansējuma apjoms energoefektivitātes pasākumu realizēšanai. Tagad energoaudita veikšanai finansējums tiek piešķirts 100% apmērā no mājas energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 700 eiro, savukārt būvniecības dokumentācijas izstrādei – 50% apmērā, bet ne vairāk kā 3500 eiro.

Pašvaldības līdzfinansējuma atbalstāmās izmaksas dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumiem tiek attiecinātas arī uz energoauditā minēto energoefektivitātes pasākumu veikšanu. Finansējums tiks piešķirts 50% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 000 eiro, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāku par vienu kWh gadā uz katru pašvaldības līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu piecu eiro apmērā.

Noteikumi paredz līdzfinansējumu piešķirt dažādām aktivitātēm: ēkas pamatiem; ārējo sienu un jumtu siltināšanai; koplietošanas telpu ārdurvju un logu bloku nomaiņai; norobežojošo konstrukciju (pagraba un bēniņu vai mājas pēdējā stāva griestu) pārseguma siltināšanai.

Vairāk informācijas pieejama Talsu novada pašvaldības mājas lapā www.talsunovads.lv sadaļā „Aktualitātes" „Sabiedrības līdzdalība”.

SIA „Talsu namsaimnieks” valdes loceklis Egils Bariss paskaidroja,

ka uzņēmums apsaimnieko 250 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, vairāk nekā desmit no tām ir izteikušas gatavību piedalīties ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektos. Tā kā uzņēmums finansiāli nevar uzņemties kredītsaistības šo darbu veikšanai, dzīvokļu īpašnieki ir aicināti veidot biedrības.

Tā kā SIA „Talsu namsaimnieks” ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tad tās pienākums ikvienā procesā ir ievērot noteiktās procedūras, kas paildzina procesa gaitu un arī ierobežo pakalpojumu sniedzēju izvēles iespējas.

„Biedrības šos procesus var veikt daudz ātrāk un efektīvāk. Mūsu speciālisti neatstās jūs bez palīdzības, tieši otrādi, būs klātesoši ikvienā procesa stadijā, palīdzēs un atbalstīs, lai tiktu sasniegts maksimāli labākais rezultāts. Tagad saskaramies ar to, ka tehniskie atzinumi tiek gatavoti ļoti sliktā kvalitātē, mūsu speciālisti tos pārskata un lūdz veikt nepieciešamos labojumus, lai tie būtu atbilstoši prasībām. Liela uzmanība jāpievērš būvniekam, būvuzraudzībai: jebkuru labu projektu var sabojāt, tāpēc darbiem jābūt kvalitatīviem,” sacīja E. Bariss.

Arī Valdis Bārda, SIA „Rojas DzKU” valdes loceklis mudināja iedzīvotājus būt drosmīgiem un virzīties uz energoefektivitātes projektu īstenošanu.

„Apskatieties uz māju un izvērtējiet: var sakārtot ēku ne tikai, lai tā paliek labāka, bet gan lai tā nepaliek sliktāka. Ja ikdienā netiek nekas darīts, tad situācija pasliktināsies, problēma palielināsies un nepieciešamie remontdarbi sadārdzināsies,” viņš teica.

Pilns tikšanās ieraksts pieejams Youtube.com Talsu novada pašvaldības kontā.