Ventspils lībiešu apvienība „Rānda” un LU Lībiešu Institūta atbalsta biedrība laidušas klajā grāmatu „Lībiešu [kultūr]telpa”, kurā intervijās un fotogrāfijās portretēti lībiešu dzīvā mantojuma glabātāji. Izdevums ir kopdarbs, kuru veidojušas grāmatu māksliniece Zane Ernštreite un fotogrāfe Agnese Zeltiņa.
Lībiešu kultūrtelpa (Līvõd īlma) ir lībiešu dzīvā mantojuma kopums, kas ietver lībiešu valodu, tradīcijas, saimniekošanas ieražas, kā arī moderno kultūru. 2018. gada novembrī kā viena no Latvijas vērtībām tā iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Taču kas gan uztur dzīvas sarakstā minētās vērtības? Tās aktīvas un dzīvotspējīgas uztur virkne cilvēku, kuri saistīti ar šo kultūrtelpu. Viņi arī ir šīs grāmatas varoņi.
Grāmatā lasāmas divdesmit Zanes Ernštreites veidotās sarunas ar Edromu Veldi, Ausmu Ernestovsku, Ēriku Kāpbergu, vecāko, Jēkabu Raipuli, Dagmāru Ziemeli, Ilmāru Geigi, Māru Zirnīti, Ingrīdu Šneideri, Mārīti Zandbergu, Baibu Šuvcāni, māsām Maiju Norenbergu un Ainu Emuli, Helmī Stalti, Ievu Ernštreiti, Zoju Sīli, Baibu Dambergu, Rasmu Noriņu, Ģirtu Gailīti, Māru Vīgerti, Julgī Stalti un Valtu Ernštreitu – cilvēkiem ar lībiešu saknēm un lībisko apziņu, kā arī tiem, kuri aktīvi, ilggadīgi un nepārtraukti ir darbojušies un darbojas lībiešu labā. Katram no viņiem veltīti divi Agneses Zeltiņas fotogrāfiju atvērumi.
Gan grāmatā iekļautie, gan arī sarunās pieminētie Lībiešu kultūrtelpas cilvēki ir vērtība ne tikai pašai lībiešu kopienai, bet ir pamanīti un novērtēti arī Latvijas sabiedrībā un valstī – viņi ir saņēmuši valsts apbalvojumus, atzinības rakstus un citus pagodinājumus. Šo cilvēku paveikto ir novērtējuši viņu pašu novadi un pašvaldības, kā arī lībiešu radu tautas – igauņi un somi. Sarunas papildina komentāri un paskaidrojumi par norisēm, notikumiem un institūcijām, kas saistītas ar lībiešiem, kā arī apjomīgs personu rādītājs.
Grāmatas idejas autore un sarunu veidotāja Zane Ernštreite raksta:
„Saprotot, ka Lībiešu kultūrtelpa – cilvēki, kuri turpina glabāt, kopt un rādīt citiem ar lībiešiem saistītās zināšanas, – arī ir saglabājama vērtība, es devos pēc viņu stāstiem, piesaistot iecerei fotogrāfi Agnesi Zeltiņu, kas fotogrāfijās fiksēja brīdi, kurā viņi tapa uzrunāti un ļāvās portretēšanai ļoti personīgā vai izvēlētā pasaules fragmentā, kas ir viņiem svarīgs. Tomēr grāmata nav tikai par lībiešiem un viņu izjūtām, bet arī par tiem, kas ilgus gadus vadījuši kopā ar viņiem – dziedājuši, vākuši dzīvesstāstus, veidojuši dzimtas kokus, līdzdarbojušies. Sarunas atklāj, kādu viņi redz lībiešu kopienu un kultūrtelpu. Ceru, ka man cilvēku stāstīto ir izdevies izvilināt un izklāstīt tā, lai tas šķistu atcerēšanās vērts. Lai tas radītu sajūtu par lībiešiem, viņu pašapziņu un spēju nepazust lielajā pasaulē.”
Izdevuma atvēršanas pasākumi paredzēti Ventspils Galvenajā bibliotēkā 2. jūnijā pulksten 17.30; Lībiešu saieta namā Kolkā 3. jūnijā pulksten 12.00 un Rīgā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā 8. jūnijā pulksten 17.30.
Apjomīgā, 336 lappušu biezā izdevuma tapšanu un izdošanu atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Ventspils pilsētas dome, Ventspils bibliotēka un LU Lībiešu institūts.
2023. gadu LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru ir pasludinājis par lībiešu mantojuma gadu (vairāk: www.libiesugads.lv). Tā nolūks ir pievērst uzmanību Latvijas lībiskajām saknēm. Gads noris kā atsevišķu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru apzināšanu un apvienošanu kopīgā ciklā veic LU Lībiešu institūts. Šis izdevums ir daļa no Lībiešu mantojuma gada norisēm.
