4. novembrī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Pašvaldību likumu. Ar to iecerēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, precīzāk regulēt pašvaldību attiecības ar valsts institūcijām, kā arī līdzsvarot pašvaldību pakalpojumu pieejamību.
Pašvaldību likums nosaka vietējās pārvaldes funkcijas, uzdevumus un citus pienākumus, un šobrīd spēkā esošais regulējums izdots 1994. gadā. Kopš tā laika būtiski mainījusies gan valsts pārvalde, gan sabiedrība kopumā, tāpēc arī likumiskais regulējums ir pārskatīts, ko veicināja arī 2021. gadā ieviestā administratīvi teritoriālā reforma. Būtiskākās izmaiņas likumā ir saistītas ar lielāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā.
Apstiprinātais Pašvaldību likums paredz iespēju izveidot iedzīvotāju padomes,
lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.
Lai izveidotu iedzīvotāju padomes, pašvaldībām vispirms jāizveido to nolikumi, saistošie noteikumi, kas reglamentēs padomju izveides un darba nosacījumus. Tajos jādefinē to kompetence vietējās kopienas jautājumu izlemšanā, darbības teritorijas, termiņi, darba organizācija, locekļu skaits un kandidātu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība, ļaujot tos ieteikt un par tiem balsot iedzīvotājiem. Padomes būs tiesīgas vēlēt fiziskās personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsoņi vai tādi Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā. Citus ar dzīvesvietu vai īpašuma piederību saistītus priekšnoteikumus dalībai padomes vēlēšanās var noteikt padomes nolikumā.
Iedzīvotāju padomēm būs tiesības izskatīt dažādus ar pašvaldību saistītus jautājumus: teritoriju labiekārtošanu, uzturēšanu, tīrību, būvju uzturēšanas prasībām, kultūras piedāvājumu, kultūras mantojuma saglabāšanu, saimniecisko darbību. Pēc to izskatīšanas, padomes būs tiesīgas iesniegt izskatīšanai domē attiecīgos lēmumu projektus, bet domei būs pienākums noskaidrot padomju viedokli, pirms pieņemt lēmumus par attiecīgajiem jautājumiem, ja tie var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.
Likumā noteikts, ka par padomes locekli varēs būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, bet par to nav atļauts būt domes deputātam, pašvaldības izpilddirektoram un viņa vietniekam.
Obligāta prasība – līdzdalības budžets
Jaunā likuma regulējumā iekļauta prasība par līdzdalības budžeta ieviešanu. Tas ir instruments, lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā.
Likums nosaka, ka domei gadskārtējā pašvaldības budžetā būs jāparedz finansējums līdzdalības budžetam vismaz 0,5% apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
Līdzdalības budžetu iedalīs līdzdalības budžeta plānošanas vienībās (teritorijās), ko noteiks pašvaldības attīstības programmā.
Līdzdalības budžeta finansējums tiks izlietots sabiedrības ierosinātiem teritorijas attīstības projektiem. To iesniegšanu un atlasi pašvaldība organizēs katrā līdzdalības budžeta plānošanas vienībā. Likumā paredzēts, ka projekta iesniedzējs varēs būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības. Tam jābūt saistītam ar ieguldījumu veikšanu pašvaldībai piederošā īpašumā, savukārt ieguldījumi citai publiskai personai vai privātpersonai piederošā īpašumā varēs būt gadījumā, ja tie nepieciešami pašvaldību autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu izpildei vai uzlabošanai, kā arī, ja būs saņemts attiecīgā īpašnieka saskaņojums.
Par projektiem, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem kritērijiem, tiks organizēts balsojums, kurā varēs piedalīties pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētas fiziskās personas, kuras sasniegušas vismaz 16 gadu vecumu.
Inita Fedko