Meklējot pārtikas avotu, savvaļas dzīvnieki mēdz apmeklēt arī cilvēka sētu. Ja cilvēka privātajai teritorijai ir pietuvojies vilks, tas var likties satraucoši, nepārzinot dzīvnieka uzvedības specifiku. Kā rīkoties un kur ziņot, ja sastopat šo savvaļas dzīvnieku neomulīgi tuvu, vai arī tas, iespējams, apdraud jūsu mājdzīvniekus?
Eiropā un Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama suga, kuru drīkst medīt tikai stingri noteiktos apjomos – medību sezonas laikā vilkus drīkst medīt no 15. jūlija līdz noteiktā nomedīšanas apjoma sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Vilku medības palīdz uzturēt plēsēju dabiskās bailes no cilvēka un uzlabo lauku apvidu iedzīvotāju spēju pastāvēt līdzās vilku populācijai.
Kvota – 300 indivīdi – tika jau sasniegta, vilkus līdz jaunai medīšanas sezonai likvidēt vairs nav ļauts. Tomēr, ja tiek konstatēts potenciāli bīstams vilks, jāiesaista Valsts meža dienests – ārpus medību sezonas izņēmuma gadījumos var lemt par papildu vilku medīšanu.
Kur un kādās situācijās ziņot?
Par vilkiem, kas ienākuši cilvēku mājvietās, zaudējuši bailes no cilvēka vai uzbrukuši mājlopiem vai mājdzīvniekiem, jāziņo Valsts meža dienestam. Meža dienesta pārstāvis izbrauc uz izsaukuma vietu un pēc izstrādātas metodikas konstatē vilka klātbūtni (pēdu nospiedumi, spalvas u.c.), sastāda fakta konstatācijas aktu un sniedz norādījumus, kā rīkoties konkrētajā situācijā.
Kontaktinformācija:
Kurzemes virsmežniecība (iepriekš Ziemeļkurzemes virsmežniecība; ar 1. aprīli Ziemeļkurzemes virsmežniecības un Dienvidkurzemes virsmežniecības funkcijas pārņem Kurzemes virsmežniecība ar administrācijas telpām Raiņa ielā 17, Talsos).
Kā sevi pasargāt?
Lai gan vilka dabā nav uzbrukt cilvēkam, un pretēja vilka rīcība ir uzskatāma par neparastu, savai drošībai ieteicams pastaigu vai izbraucienu ar velosipēdu laikā pa mežu līdzi ņemt pašaizsardzības līdzekli – gāzes baloniņu.
Savukārt cilvēka labākais draugs – suns – ir vilka delikatese, kas var piesaistīt tā interesi, tādēļ jāveic darbības, lai pasargātu tieši mājdzīvniekus. Savā sētā to var izdarīt, izbūvējot mājas sunim voljēru, pa kura apakšu vilks nevar tikt iekšā, bet naktī turēt suni slēgtā telpā. Pastaigas laikā ieteicams suni turēt pavadā: ja suns pietuvojas vilkam, tas kļūst par vieglu ēsmu – ieraugot vilku, suns var nokļūt šokam līdzīgā stāvoklī, sastingt un nespēt aizstāvēties.
Suņus nav atļauts slēgt pie ķēdes. Turklāt piesiets suns ir vieglākā ēsma vilkam.
Vilka pamatbarība ir mežacūkas, bet mežacūku saslimstība ar cūku mēri rada apstākļus, kas provocē citas barības meklējumus.
Vilks parasti baidās no cilvēka un netuvojas tuvāk par 30 metriem. Ja tomēr vilka uzvedība kļuvusi pārdroša, konkrētais indivīds tiek uzskatīts par bīstamu – tad jāsazinās ar meža dienestu, savukārt vilku aizbiedēt palīdzēs skaļa uzsaukšana.