10. maijā AS „Latvijas valsts meži” (LVM) Ziemeļkurzemes reģiona klientu centrā Dundagā norisinājās Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sēde. Tajā Latvijas pašvaldību izpilddirektori iepazinās ar Talsu novada pieredzi meža apsaimniekošanas plāna izveidē un izpildes procesā, kā arī runāja par klimatneitralitāti, dabas daudzveidību, koka apbūves veicināšanas iespējām publiskajā sektorā un partnerību būvniecībā.
Sēdi atklāja Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš, kurš uzteica LPIA nozīmi jaunu ideju un radošu mērķu īstenošanā. Savukārt izpilddirektora vietnieks attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos Valdis Bārda iepazīstināja ar aktuālo Talsu novadā, uzsverot pašvaldības īstenotos projektus un augsto uzņēmējdarbības lomu novada labklājības veicināšanā. Īpašumu pārvaldības daļas Meža speciālists Raivis Jekums pastāstīja par 2023. gadā pašvaldības izveidoto meža apsaimniekošanas plānu, kurā ietilpst Talsu novadam piederošo, vairāk nekā 800 ha, mežu apsaimniekošana, zemes uzmērīšana, mežsaimniecības pakalpojumu plāna izstrāde, cirsmu izsoles un jaunaudžu veidošana.
Sēdes pirmajā daļā Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MKPPAI) direktors Andrejs Domkins un institūta pētnieks, ugunsdrošības inženieris Edvīns Grants akcentēja domāšanas un paradigmu maiņas nepieciešamību koksnes izmantošanā un Eiropas zaļā kursa politikas iniciatīvu kopuma nozīmi Latvijā. A. Domkins izteica nepieciešamību pēc stingrākiem regulējumiem koka ēku būvniecībā un emisiju mazināšanu būvniecības nozarē, noraidot politiskā līmeņa bažas par Eiropas zaļā kursa ieviešanu. Savukārt, E. Grants iepazīstināja ar tendencēm ēku ugunsdrošībā: Dānijas, Zviedrijas, Francijas, Šveices un Japānas pieredzi ēku ugunsdrošībā, nepieciešamību pēc ēku inženieru, arhitektu un projektu pasūtītāju komunikācijas ar ugunsdrošības speciālistiem, ugunsgrēka ietekmi uz ēku dzīves ciklu, klimata aizsardzības likumdošanu Zviedrijā un Latvijai nepieciešamo, lai izveidotu ilgtspējīgu klimata neitralitātes sistēmu.
Sēdes turpinājumā tika prezentēts LVM koka māju stāsts. Sākotnēji minot vairākus veiksmīgus ārzemju arhitektūras piemērus, kuros integrēta mūsdienīga pieeja koka ēku būvniecībā un renovēšanā, tika rādīti LVM koka māju projekti – ilgtspējīgas vides attīstības veicinošā pieeja to būvniecībā, būvprojekta izaicinājumi, inženiertehniskie risinājumi un koka ēku ikdienas komforts. 2018. gadā Eiropas arhitektu padome ir atzinusi LVM Ziemeļkurzemes reģiona klientu centra ēku Dundagā par vienu no divdesmit labākajām koka ēkām Eiropā un šobrīd var teikt, ka daudzi Eiropas speciālisti brauc tieši uz Latviju, lai apgūtu vairāk par koka ēku būvniecību.
„Ir nepiedodami neizmantot tos resursus, kas ir pieejami Latvijas mežos,” uzsvēra Biedrības „Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis, kurš biedrībā darbojas, lai veicinātu ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas dzīves vides kvalitātes paaugstināšanos, veidojot tādu mājokļu pieprasījumu un piedāvājumu tirgū, kas atbilst ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipiem. K. Ceplis atgādināja par ēkas nozīmi mūsu psihoemocionālās veselības un veselīgā dzīvesveida veicināšanā. Pašlaik, „Zaļās mājas” ik dienu veicina sadarbību ar būvniecības nozares profesionāļiem, vides aizsardzības organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, citu saistītu nozaru uzņēmumiem un asociācijām, popularizējot ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipus.
Zināšanās dalījās arī koka būvju ražošanas uzņēmumi SIA „CMB Housing Solutions”, kas ik dienu ne tikai uzstāda un ražo koka konstrukcijas, bet arī rūpīgi izstrādā, pilnveido koka būvju ražošanas specifiku un SIA „Dores Fabrika”, kura filozofijas pamatā ir ilgtspējīga domāšana visos procesos – sākot no māju ražošanā izmantotajiem materiāliem līdz darba organizācijai un komunikācijai gan uzņēmuma iekšienē un gan darbā ar klientiem.
Sēdes noslēgumā LVM Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Aigars Dudelis iepazīstināja ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu: meža vērtībām un funkcijām, sabiedrības pieprasījumu pēc dabas daudzveidības, ceļu uzturēšanu, koksnes realizāciju pašvaldībās un CO₂ emisiju aprēķināšanu mežsaimniecībā.
