22. martā uz šogad pirmo sēdi klātienē sanāca Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome. Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki sēdē ar Aizsardzības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona nodaļas, Valsts policijas Kurzemes reģiona nodaļas un Kurzemes reģionālo slimnīcu pārstāvjiem pārrunāja aktuālo situāciju saistībā ar Ukrainas karu un atbildīgo institūciju sadarbību.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons informēja sēdes dalībniekus par aktuālo situāciju Ukrainā saistībā ar Krievijas veikto iebrukumu un ieskicēja potenciālos Krievijas izraisītā kara attīstības scenārijus. J. Garisons norādīja, ka Ukrainas militārie spēki ir labi apmācīti, savukārt to teritoriālās vienības ir veidotas uz Latvijas Zemessardzes darbības principa, tāpēc spēj kopumā efektīvi darboties, savukārt Krievijas karaspēkam raksturīgs gan samērā vājš tehniskais nodrošinājums, gan vērojamas apgādes problēmas. Viņš arī ieskicēja vairākus turpmāko notikumu attīstības scenārijus, kā arī norādīja, ka Latvijai ir jāturpina stiprināt savas aizsardzības spējas. Aizsardzības ministrijas pārstāvis arī atgādināja par bukletu iedzīvotājiem pirmajām 72 stundām jeb „Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kam drīzumā tiks papildināts saturs, kā arī aicināja par to informēt savu pašvaldību iedzīvotājus. Pašvaldību vadītāji atgādināja par iespējām Aizsardzības ministrijas sagatavotu informāciju izplatīt savos pašvaldību izdevumos, tādējādi nododot iedzīvotājiem aktuālu un būtisku informāciju pēc iespējas ērtākā veidā. Aizsardzības ministrija arī piedāvā iespēju pašvaldībām organizēt apmācības un informatīvus seminārus par rīcību krīzes situācijās.
Sēdes turpinājumā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki diskutēja ar VUGD Kurzemes reģiona nodaļas, Valsts policijas Kurzemes reģiona nodaļas un Kurzemes reģionālo slimnīcu pārstāvjiem par institūciju sadarbību saistībā ar palīdzību Ukrainas valstspiederīgajiem un koordinētas rīcības uzlabošanu krīzes situācijās. VUGD pārstāvji atzinīgi novērtēja jau iepriekš kopīgi veikto darbu iedzīvotāju labā, kā arī aicināja pašvaldības uz vēl aktīvāku sadarbību, norādot, ka Civilās aizsardzības komisiju locekļiem jāsadarbojas vēl ciešāk. VUGD arī ieskicēja savas iespējas sniegt pašvaldībām atbalstu krīzes situācijās, tai skaitā materiāltehnisko nodrošinājumu pēc pieprasījuma. Valsts policijas pārstāvji informēja par kopējo situāciju iekšējās drošības jomā Kurzemē, kā arī norādīja, ka Ukrainas valstspiederīgo, kuri ieradušies Latvijā, reģistrācijas laikā nepieciešams noskaidrot, vai viņi ir bijuši liecinieki kara noziegumiem Ukrainā, jo šobrīd Kurzemes reģionā – Liepājā un Ventspilī – strādā divi Valsts policijas inspektori, kuri veic izmeklēšanas darbības un apkopo liecības par kara noziegumiem Ukrainā. Savukārt Kurzemes reģiona slimnīcu pārstāvji norādīja, ka šobrīd slimnīcām joprojām aktuāla ir palīdzība ar covid-19 inficētajiem pacientiem, kā arī nodrošināt plānveida pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, savukārt Ukrainas valstspiederīgo veselības aprūpe šobrīd ir galvenokārt ģimenes ārstu rokās. Visi diskusijā iesaistītie bija pārliecināti, ka Latvijā turpinās ierasties Ukrainas valstspiederīgie, tāpēc koordinēta institūciju sadarbība un aktīva valsts iesaiste būs turpmāk ļoti būtiskas sekmīgai situācijas risināšanai.
Sēdes noslēguma daļā tika izskatīts un apstiprināts Kurzemes plānošanas reģiona 2021. gada finanšu pārskats, kā arī apstiprināta aktualizētā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības stratēģija 2015. – 2030. gadam. Aktualizācija bija nepieciešama, lai Attīstības stratēģijā iekļautu jaunveidoto Tukuma novadu, kas pēc Administratīvi teritoriālās reformas iekļāvās Kurzemes plānošanas reģionā.
Pēc Attīstības padomes sēdes noslēguma tās dalībnieki kopā ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadītāju Aivaru Priedolu un darbiniekiem devās nelielā ekskursijā pa Grobiņu, iepazīstot pilsētas vēsturiskās vietas. Ekskursiju vadīja Dienvidkurzemes novada tūrisma informācijas centra vadītāja Ieva Skābarde, izrādot Grobiņas viesmīlību un gatavību uzņemt ciemiņus līdz ar tūrisma sezonas atklāšanu Dienvidkurzemē.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2022. gada 22. marta sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv