Pasaulē populārais tūrisma ceļvedis „Lonely Planet” šogad atzīmē savu 50. gadadienu ar jaunu izdevumu, kurā ietverti labākie galamērķi, ceļojumi un pieredzes 2024. gadam. Kategorijā „Ilgtspēja” starp desmit labākajiem ir arī mūsu Jūrtaka un Mežtaka, kas vijas cauri arī Talsu novadam.
Jūrtaka un Mežtaka ir izvēlētas ne vien skaistās un daudzveidīgās dabas dēļ, bet arī tūrisma piedāvājuma kvalitātes dēļ, kas padara dabu pieejamu ceļotājam. Ceļveža autori atzīmē, ka „Baltic Trails” tīmekļa vietnē ir iekļautas detalizētas kartes, informācija par reljefu, ceļā pieejamiem pakalpojumiem, maršruta marķējumu un viedierīcēs lietojamiem GPX failiem. Ceļotājiem svarīgi, ka taku posmi izstrādāti, lai varētu izmantot vietējās naktsmītnes ar ērtībām, samazinot nepieciešamību nakšņot brīvā dabā. Ne mazāk nozīmīgs ir mērogs – Latvija, Lietuva un Igaunija kā viens kopīgs un atpazīstams Baltijas valstu galamērķis, kas sasniedzams no dažādām pasaules valstīm. Izvēli iekļaušanai „Lonely Planet” ceļvedī nosaka ekspertu – ceļveža autoru, darbinieku un lietotāju kopienas balsojums.
Jūrtaka Talsu novadā satiekas posmos starp Dižjūru un Mazjūru. Slīteres nacionālajā parkā Jūrtaka pa lauku un meža ceļiem ved cauri vēsturiskiem lībiešu zvejnieku ciemiem – Sīkragu, Mazirbi, Košragu, Pitragu, Saunagu un Vaidi. Dižjūras posms noslēdzas pie Kolkasraga, kas atdala Baltijas jūru no Rīgas jūras līča. Pagriežoties no Kolkasraga uz līča pusi, manāma atšķirība starp Dižjūru un Mazjūru. Dižjūras pirmie 10 km ved gar jūrā ieskalotajām priedēm, gar kādreizējām zvejas kolhoza ēkām, kuģu piestātni un Ēvažu stāvkrastu, kura apkaimē ir neparasti šaurs, smilšains liedags ar tam pāri līkstošiem melnalkšņiem. Posms turpinās līdz pat Mērsragam.
Mežtaka Talsu novadā ved gar Abavas senleju. Sākumā redzamas atklātas ainavas, bet vēlāk taka turpinās cauri mežam. Vietām paveras skati uz Abavas senleju. Pirms Valgales ciema tā apmet loku apkārt dziļajai Valgales upītes gravai un līdz pat Sabilei virzās pa Abavas senlejas pamatkrasta augšdaļu, tikai pie Sabiles nolaižoties lejā līdz Abavas tiltam (Lāčplēša, Kuldīgas ielas). Sabiles apkaimē jau atkal nomainās dabas apvidus un te vērojamas Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines ainavas. Abavas senlejas dziļums starp Rumbciemu un Sabili sasniedz aptuveni 40 m. Mežtaka šajā un nākamajā dienā šķērso dabas parku „Abavas senleja”. Mežtaka turpinās pa Abavas kreiso krastu – Krišjāņa Barona ielu. Tālāk kā maza taciņa tā šķērso Abavas senlejas pļavas un mežu pudurus, līdz sasniedz pakalnu, ko sauc par Zviedru cepuri.
Jūrtakas un Mežtakas kā ilgtspējīga tūrisma produkta ideja balstās sadarbībā starp visiem, kas šīs takas lieto un kas dzīvo un saimnieko ap tām. Daba vilina ceļotājus, savukārt viņiem nepieciešamos pakalpojumus, kā, piemēram, nakšņošanu, ēdināšanu, transportu, informāciju, sniedz vietējie uzņēmēji. Tas dod iespēju nopelnīt, uztur lauku teritorijas apdzīvotas, veido stipras vietējās kopienas ar saimnieka sajūtu. Līdz ar to vietējā kopiena katrā takas posmā – uzņēmēji kopā ar pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm ir atbildīgi par to, kā taka dzīvo. Tagad, kad takas ir jau populāras, sadarbībā starp vietējiem uzņēmējiem, pašvaldībām, pārgājienu entuziastiem, dabas aizsardzības jomu ir lieliskas iespējas veidot jaunus pakalpojumus un piedāvājumus pārgājienu tūristiem.
Abas takas tika izveidotas pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” iniciatīvas, iesaistot visas ieinteresētās puses, ar vairāku projektu palīdzību izveidojot informācijas infrastruktūru – maršrutu aprakstus, kartes, interneta vietnes, veicot mārketingu. Jāpateicas ES Interreg Igaunijas-Latvijas, Latvijas-Lietuvas un Centrālā Baltijas Jūras Reģiona programmām, ar kuru atbalstu bija iespējams izveidot Baltijas dabas takas kā vienotu galamērķi. Bet ar to stāsts nebeidzas, jo turpmākā attīstība ir pašu rokās. Taku popularitāte un attīstība pēc projektu beigām apliecina to ilgtspēju.
