No 2023. gada 1. janvāra personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu (grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī).
Talsu novada iedzīvotāji noformēt un saņemt ID karti un citus dokumentus var Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Talsu nodaļā Anša Lerha-Puškaiša ielā 6, Talsos.
Līdz ar to jau no 2021. gada 1. janvāra Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniegs, ja viņam būs derīga personas apliecība (eID karte), vai pasi izsniegs vienlaikus ar personas apliecību (eID karti).
Vienlaikus ar šiem grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā ir noteiktas dažas personu grupas, uz kurām nosacījums par personas apliecību (eID kartes) kā obligātu personu apliecinošu dokumentu attiecināms ilgākā pārejas periodā, proti, no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim. Šo personu grupu uzskaitījums atrodams ŠEIT.
Lai izvairītos no rindām, kas varētu rasties, ja personas apliecības saņemšanu atstāsiet uz pēdējo brīdi, aicinām savlaicīgi iesniegt dokumentus personas apliecības (eID kartes) saņemšanai, lai 2023. gada 1. janvārī Jūsu rīcībā būtu personas apliecība (eID karte)!
Saeima eID karti nosaka kā obligātu personu apliecinošu dokumentu
Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.
Līdz šim persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu varēja izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi.
Saskaņā ar izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023. gadam vēl nebūs beidzies, to nevajadzēs nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti.
Personas apliecība noteikta arī kā viens no valsts garantētiem identifikācijas rīkiem, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri un efektīvi saņemt jebkuru no valsts nodrošinātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem.
Patlaban personas identifikāciju pakalpojumu saņemšanai elektroniski nodrošina, izmantojot dažādas identifikācijas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība. Viena no metodēm, tostarp portālā latvija.lv, kur iedzīvotāji var saņemt virkni valsts pakalpojumu, ir banku personas identifikācija. Šāda identifikācija ir iespējama tikai tad, ja attiecīgā banka ir brīvprātīgi iesaistījusies valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un attiecīgā persona ir kādas konkrētas bankas klients, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumu autori Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā iepriekš norādīja, ka līdzšinējā personas identifikācija tika balstīta tikai uz vienošanās pamata un banku izmantotajiem identifikācijas rīkiem publisko pakalpojumu sniegšanas jomā netiek izvirzītas un kontrolētas drošības prasības ne tehniskajiem risinājumiem, ne arī procedūrām. Tāpat būtiski, ka banku piedāvātie identifikācijas rīki ir izmantojami tikai konkrētas informācijas sistēmas – internetbankas – ietvaros, un rīku izmantošana ārpus šīs sistēmas var ievērojami palielināt iespējamo drošības risku līmeni.
Ņemot vērā likuma izmaiņas, ar grozījumiem noteikts, ka līdz elektroniska Vēlētāju reģistra ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā vēlētāji varēs piedalīties ar eID karti kopā ar vēlētāju apliecību, ja personai nav derīgas pilsoņa pases.