Dundagas parka ainavu apsaimniekošanas plāna izstrāde tika uzsākta pagājušā gada rudenī, jo daļa parka ir AS „Latvijas valsts meži” pārziņā.
Rudenī notika sākotnējā plāna publiskā apspriede, uz ko AS „Latvijas valsts meži” aicināja gan iedzīvotājus, gan Talsu novada pašvaldības pārstāvjus. Izstrādes darba turpināšanai vēlāk notika sabiedrības līdzdalības pasākums, lai plāna izveidē iesaistītu ieinteresētos iedzīvotājus, izstrādājot parka attīstības scenārijus.
Papildus tam apsaimniekošanas plāna izstrādē tika anketēti iedzīvotāji, izpētīti dažādi rakstiskie, kartogrāfiskie un vizuālie materiāli, kas atrodami Latvijas Valsts vēstures arhīvā un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē. Pilnvērtīgai teritorijas un tās vēstures apzināšanai tika ietverta arī dendroloģiskā inventarizācija un 2012. gadā veiktā vēsturiskās attīstības izpēte.
Jau izsenis Dundagas parkā norisinājušies dažādi pasākumi, un arī mūsdienās parks kalpo kā vērienīgu svētku un kultūras pasākumu vieta. Balstoties uz darba grupu materiāliem, teritorijas vispārīgo un vēsturisko izpēti, tika izveidoti divi attīstības scenāriji, kuros galvenais uzsvars likts uz vēsturiskajām vērtībām – ozolu mežu, „Briežu mežu”, „Sibillas ozolu birzi”, „Filozofu eju”, atvērtām laucēm, skatu līnijām un augstiem kokiem apaugušo krastmalu.
11. maijā Ziemeļkurzemes reģiona klientu centrā notika izstrādātā ainavu apsaimniekošanas plāna variantu izskatīšana. Ziemeļkurzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners klātesošos informēja, ka plāna izstrāde ir nobeiguma stadijā un lūdza izteikt viedokļus par izstrādātā plāna risinājumiem, sniedzot konkrētus priekšlikumus tā uzlabošanai.
Parka ainavu apsaimniekošanas plāns, kā norādīja A. Verners, ir izstrādāts atbilstoši AS „Latvijas valsts meži” teritorijas apsaimniekošanas un valsts nozīmes kultūras pieminekļa apsaimniekošanas mērķiem, tai skaitā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai.
Plāna izstrādātāja SIA „Veido vidi” ainavu arhitekte Kristīne Dreija piedāvāja divus attīstības scenārijus, un vairums klātesošo atbalstu pauda drosmīgam parka pārveides scenārijam ar pārveidotu celiņu tīklu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinumā par Dundagas parka ainavu apsaimniekošanas plānu norāda, ka atbalsta attīstības scenāriju, kur tiek saglabāts ziemeļu daļā esošais regulārais plānojums, regulārajā dārza daļā atjaunojot koku rindas un vēsturisko akas vietu. Šajā parka attīstības scenārijā saglabāts esošais parka plānojums – celiņu tīkls, kas papildināts ar jaunām pastaigu takām, veidojot vienotu maršrutu, kas nodrošina piekļuvi dažādām parka daļām.
Priekšlikumā paredzēta esošās estrādes celiņu tīkla atjaunošana un uzlabošana, kā arī pie estrādes izbūvētās koka platformas demontāža. Plānots, ka Dundagas dīķa krastā būs iespēja veidot nelielas koka platformas, kas izmantojamas kā sēdvirsmas ar skatu uz Dundagas pili.
Apsaimniekošanas plāna izstrādes gaitā teritorijā tiek noteiktas izteiktākās skatu līnijas, uz kurām balstoties veidotas atpūtas vietas – skatu platformas gar krastmalu, kas izvietotas vietās, kur vērojami autentiski, parkam raksturīgi skati. Konceptuāli tiek piedāvāts veidot laipu, kas aizved uz Dundagas dīķī esošo saliņu, kur izveidot jaunu atpūtas vietu. Teritorijā paredzēts izvietot divas aktīvās atpūtas zonas jeb bērnu rotaļu un izziņas zonu – vienu regulārā dārza zonā un otru ainaviskā parka daļā, kas organiski iekļaujas esošajā reljefā. Turpmākā darbā, īstenojot Dundagas parka apsaimniekošanas plānu, izstrādājams būvprojekts.
Dundagas parks veidojies 17. gadsimtā, iedvesmojoties no citu valstu piemēriem. Mainoties cilvēku domāšanai un ikdienišķām vajadzībām, aiz uzpludinātā dīķa, uz dienvidiem no pils, tika izveidots ainavisks meža parks.
Dundagas parka aizsargjoslā, ārpus parka teritorijas, atrodas AS „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes reģiona klientu centrs.