Talsu novada pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju jautājumus, kādēļ vairs nav publiski pieejamas tiešsaistes kameras Mērsragā.
Kā informē Informācijas Drošības aģentūras datu aizsardzības speciālists Jurijs Višņakovs, nav tiesiska pamata, ka šādi dati ir publiski pieejami, kameru ieraksti drīkst būt tiešsaistē tikai tad, ja nav iespējams identificēt automašīnu numurzīmes, cilvēku sejas, kā arī – kameras paredzētas sabiedriskās kārtības uzturēšanai. Ja tomēr cilvēku ir iespējams identificēt (arī pēc citiem parametriem, piemēram, apģērba, invalīdu ratiņiem), tad uzstādītās kameras darbību nāksies pārtraukt, ja saņemta kaut viena sūdzība. Lai publiskā vidē tiktu ievērotas iedzīvotāju datu aizsardzības tiesības, tā ir pašvaldības atbildība.
Radies arī jautājums, kādēļ ir pašvaldības, kurās tomēr ikviena lietošanai pieejamas video tiešraides no publiskām vietām. Tas tiek skaidrots ar to, ka vietās, kur ir liela cilvēku kustība, piemēram, Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kur pārvietojas gan vietējie iedzīvotāji, gan iebraucēji un tūristi, identificēt cilvēku pēc, piemēram, apģērba ir mazticams, savukārt tajās apdzīvotajās vietās, kur ļaužu mazāk – identificēšanas risks ir salīdzinoši liels.
Videonovērošana un šo attēlu publiskošana ir iespējama tikai anonimizētā veidā, lai nevarētu identificēt datu subjektu. Lai ko tādu realizētu, ir nepieciešama gan izpēte (IT nodaļas cilvēkresursi), gan papildu finansējums – jānodrošina tehniski, lai būtu šāda funkcija sistēmā, kas noslēpj personas datus.
Informācijas Drošības aģentūras datu aizsardzības speciālista Jurija Višņakova skaidrojums:
2018. gada 25. maijā stājās spēkā Eiropas parlamenta un padomes regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (turpmāk Regula).
Regula nosaka galvenos principus attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi.
Regulas 4. pants nosaka galvenās definīcijas:
- „personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu („datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;
- „apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;
- tādā veidā varam secināt, ka videonovērošanas iekārtu izmantošana ir „personas datu” apstrādes process un šo procesu reglamentē Regula. Lai šāds datu apstrādes process būtu likumīgs, jābūt vismaz kādam no sekojošiem pamatojumiem (Regulas 6. panta 1. punkts):
- datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;
- apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
- apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;
- apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.
Pašvaldības teritorijā veiktā videonovērošana atbilst 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras), jo saskaņā ar LR Pašvaldību likuma 4. panta (1) punkta 14) apakšpunktu, pašvaldībām ir jānodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšana pašvaldības teritorijā un videoattēlu izvietošana publiskā telpā nav paredzēta. Papildus tam ir jāievēro arī datu apstrādes principi, tostarp, „nolūka ierobežojumi”, kuri nosaka, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā.
Lai veiktu videonovērošanu un šo attēlu publiskošanu, to ir iespējams darīt tikai anonimizētā veidā - sejas attēlu, automašīnu numura zīmju slēpšana (aizēnošana, aizkrāsošana).