Pērn Ministru kabinets (MK) pieņēmis informatīvo ziņojumu „Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: Ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”, kur ne tikai noteikts minimālais izglītojamo skaits visu klašu grupās, bet arī minēts, ka nav atļauts organizēt apvienotās klases. Izvērtējot skolēnu skaita dinamiku Talsu novada skolās, Talsu novada Izglītības pārvalde aktualizējusi skolu tīkla jautājumu. To nākamajā nedēļā Talsu novada pašvaldības domes deputāti skatīs Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā.
Mazs skolēnu skaits –
tā nav tikai Talsu novadam raksturīga iezīme, ar šo problēmu saskaras ikviena izglītības iestāde, kas atrodas tālāk no reģiona centra. Līdz šim situāciju mēģināts risināt klases apvienojot, un daļu no nepieciešamā finansējuma izglītības procesa nodrošināšanai rast no pašvaldības finansējuma.
Pagājušā gada 21. novembrī MK pieņemtais informatīvais ziņojums „Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: Ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis” nosaka ne tikai minimālo izglītojamo skaitu katrā no izglītības iestāžu klašu grupām, bet arī to, ka nav atļauts organizēt apvienotās klases.
Lai valsts finansētu izglītības programmu pilnā apmērā, katras pašvaldības izglītības iestādēm ārpus Talsu pilsētas noteikts vajadzīgais izglītojamo skaits 1.-3., 4.-6., 7.-9. un 10.-12. klašu grupās. Talsu novada skolām minimālais skolēnu skaits ir no 30 līdz 45 bērniem (no 1. līdz 9. klašu posmā) un 60 bērni (10.-12. klašu posmā) atkarībā no izglītības iestādes. Talsu pilsētā vajadzīgais izglītojamo skaits 1.-3., 4.-6., 7.-9.klašu grupā katrā ir 60 bērni, bet 10.-12.klašu grupā – 120.
Talsu novada Izglītības nozares attīstības stratēģija 2023.-2028. gadam nosaka, ka, ja trīs gadus pēc kārtas izglītojamo skaits 7.-9. klašu posmā ir mazāks par 24 un kopējais izglītojamo skaits (ieskaitot pirmsskolas audzēkņus) ir mazāks par 80, tad ir jāizskata iespēja iestādi reorganizēt par sākumskolu. Savukārt, ja trīs gadus pēc kārtas izglītojamo skaits 4.-6.klašu posmā ir mazāks par 21 un kopējais izglītojamo skaits (ieskaitot pirmsskolas audzēkņus) ir mazāks par 70, tad jāizvērtē iespēja iestādi reorganizēt par sākumskolu, kas īsteno 1.-3. klašu izglītību. Stratēģijā paredzēts, ja trīs gadus pēc kārtas izglītojamo skaits 1.-3. klašu posmā ir mazāks par 15 un kopējais (ieskaitot pirmsskolas audzēkņus) izglītojamo skaits ir mazāks par 50, tad izglītības iestāde varētu tikt reorganizēta vai apvienota ar tuvāk esošo vispārizglītojošo izglītības iestādi.
Ja izglītības iestāde neizpilda kvantitatīvos kritērijus un tā nav noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-12. klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā. Savukārt trūkstošais finansējums pašvaldībai būs jāsedz no sava budžeta, līdztekus rūpējoties arī par katras izglītības iestādes tehnisko stāvokli, materiāltehnisko bāzi un komunālajiem izdevumiem.
Vairākas Talsu novada izglītības iestādes
noteiktos kvantitatīvos kritērijus nespēj izpildīt, kas nozīmē, ka, saglabājot esošo kārtību, pašvaldībai par mācību procesa nodrošināšanu nāktos maksāt vairāk nekā līdz šim. Tāpat mazais skolēnu skaits rada sniega bumbas efektu: kļūst aizvien grūtāk piesaistīt kvalificētus mācībspēkus, nodrošināt augstu izglītības kvalitāti un radīt bērniem sociāli attīstošu vidi.
Piemēram, Kolkas sākumskolā šobrīd mācās desmit bērni. Veicot Kolkas sākumskolas skolēnu skaita analīzi un prognozes nākamajiem trīs gadiem, secināts, ka vidējais bērnu skaits vienā klasē (no 1. līdz 6. klasei) būs divi līdz trīs bērni. Tas savukārt nozīmē, ka valsts finansējums pedagogu atalgojumam izglītības programmu finansēšanai šajā skolā nepārsniegs 20% no nepieciešamā finansējuma apmēra, bet 80% nāksies piemaksāt pašvaldībai. Neveicot nekādas izmaiņas, pašvaldībai pedagogu atalgojumā nāktos ieguldīt 130 000 eiro.
Līdzīga situācija ir arī Virbu sākumskolā. Tajā patlaban izglītības programmas no 1. līdz 3. klasei apgūst 13 skolēni, bet pēc MK ziņojuma nosacījumiem pieļaujami būtu no 22 līdz 30 izglītojamajiem. Pašreizējie aprēķini turpmākajiem trīs gadiem liecina, ka skolēnu skaits šajā klašu grupā varētu būt no 10 līdz 18 bērniem. Valsts finansējums pedagogu atalgojumam izglītības programmu finansēšanai šajā izglītības iestādē būs no 33% līdz 55% no nepieciešamā finansējuma apmēra, pārējo, ap 85 000 eiro, uzliekot uz pašvaldības budžeta pleciem.
Arī Pūņu pamatskola turpmākajos gados nesasniegs noteikto minimālo skolēnu skaita slieksni. Ņemot vērā dzimstības un Valdgales pagasta teritorijā dzīvojošo bērnu skaitu, skolēnu skaits 1.-3. klašu grupā būs no 18 līdz 21 bērnam, 4.-6. klašu grupā – no 18 līdz 20 bērniem, bet 7.-9. klašu grupā – no 14 līdz 16 bērniem. Katrā no šīm klašu grupām, lai saņemtu valsts finansējumu pilnā apmērā, nepieciešami minimālais 22 līdz 30 bērniem.
Savukārt minimālais skolēnu skaits, ko nosaka MK pieņemtais informatīvais ziņojums „Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: Ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”, kādam jābūt 10.-12. klašu grupā Mērsraga un Valdemārpils vidusskolā, ir no 54 līdz 60 izglītojamajiem: trīs gadu tendences izpēte liecina, ka šajā posmā Mērsraga vidusskolā būs ap 30 skolēniem, bet Valdemārpilī – ap 40. Ja tiek saglabāts esošais vidusskolu modelis, tad pašvaldībai būs jāuzņemas pilnībā segt 10.-12.klašu grupai vajadzīgo finansējumu pedagogu atalgojumam.
Arī Dundagas un Rojas vidusskolas (abām 10-12.klašu posmā nākamajos gados plānojas nedaudz zem 40 bērniem) neizpilda nepieciešamo kvantitatīvo skolēnu skaita kritēriju 10.-12.klašu posmā, tomēr šobrīd tās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzinusi pieejamības dēļ saglabājamas vidusskolas posma skolas. Līdz ar to šobrīd šīs skolas netiks reorganizētas un IZM apņēmusies segt 10.-12.klašu posmā pedagogu apmaksu izglītības procesa īstenošanai pilnā apmērā.
Izglītības pārvalde rosinās izskatīt izmaiņas skolu tīklā,
jautājumu virzot uz 10. janvāra Talsu novada pašvaldības domes komiteju. Talsu novada pašvaldības domes deputāti jau pērnā gada decembrī zoom sanāksmē tika informēti par skolu tīkla jautājumu. Tās paredz: ar 2024. gada 1. augustu likvidēt Kolkas sākumskolu, saglabājot pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas vietu Kolkā un nododot šī uzdevuma veikšanu Dundagas pirmsskolas izglītības iestādei „Kurzemīte”; ar 2024. gada 1. augustu reorganizēt Pūņu pamatskolu par Pūņu sākumskolu, kas īsteno pamatizglītības pirmā posma programmu no 1. līdz 3. klasei; ar 2024. gada 1. augustu reorganizēt Virbu sākumskolu par Virbu pirmsskolas izglītības iestādi „Zīļuks”; ar 2026. gada 1. septembri reorganizēt Mērsraga vidusskolu par Mērsraga pamatskolu; ar 2026. gada 1. septembri reorganizēt Valdemārpils vidusskolu par Valdemārpils pamatskolu.
Izmaiņas nepieciešamas arī Lībagu sākumskolā. Līdz šim šajā iestādē izglītības process tiek nodrošināts bērniem no 1. līdz 4. klasei, bet saskaņā ar pamatizglītības standarta un programmas īstenošanas nosacījumiem piemērotākie pamatizglītības programmas īstenošanas posmi ir 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase. Lai to ievērotu, nepieciešama iekšējā reorganizācija Lībagu sākumskolā, nosakot, ka tā no šī gada 1. septembra īsteno pamatizglītības programmu 1.-3. klašu posmā.
Gaidāmās izmaiņas jau pagājušā gada nogalē ir arī apspriestas ar attiecīgo izglītības iestāžu vadību, informējot par gaidāmo finansējuma apmēru no valsts un par izmaksu kopsummu, kas gultos uz pašvaldības pleciem, ja skolu tīkls netiktu sakārtots.