Latvijas 105. dzimšanas dienas zīmē 24. oktobrī Rojas Kultūras centrā sabrauca motivēti jaunieši no visiem Latvijas piekrastes novadiem, lai izglītojošos un aizraujošos uzdevumos – vides izziņas ceļojumā Rojā – forumā „Ūdens, zemes un klimata savstarpējā mijiedarbība” izzinātu piekrastes zonu, mijiedarbību starp cilvēku un dabu un iespējas aizsargāt pelēko kāpu biotopus.
Kā tika atzīmēts pasākuma atklāšanā – Baltijas jūras piekraste ar savu unikālo dabu 500 kilometru garumā tiek apdraudēta gan ar piesārņojumu, gan cilvēka rīcības sekām, tieši un netīši iznīcinot unikālās kāpas un citus retos biotopus.
Šis ir 4. Piekrastes jauniešu forums kopš 2018. gada. Iepriekšējie forumi notikuši Bulduru Dārzkopības vidusskolā, Talsu Tautas namā un Zūru pamatskolā. Foruma organizēšanā kopā ar Latvijas Zaļo kustību (LZK) piedalās Talsu novada Bērnu un jauniešu centrs (BJC). Forums noticis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu LZK īstenotajā projektā „Kampaņa „Zaļā jūra 2022-2023””.
Foruma atklāšanā jauniešus uzrunāja Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, BJC direktore Doloresa Lepere un LZK valdes priekšsēdētājs Jānis Matulis. Pēcāk jaunieši devās uz radošajām vides izziņas stacijām, kas bija izvietotas dažādās vietās Rojā – gan Rojas Jūras zvejniecības muzejā, gan pludmalē, gan pie avota un citviet. Lai pasākums būtu vēl aizraujošāks, tika piešķilts sacensību gars – skolēni saņēma kartes ar meklējamo staciju norādēm, kuras bija jāatrod noteiktā laika posmā, tur veicot izzinošus uzdevumus. Pēc pusdienu pauzes jauniešus ar lekciju „Klimata pārmaiņas Latvijā līdz šim un nākotnē” iepazīstināja meteorologs Toms Bricis.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa uzteica jauniešus par skolēnu brīvlaika un viedierīču nomaiņu pret ierašanos forumā: “Tas ir labs vēstījums, jo jūs esat pārstāvēti no visām Latvijas piekrastes pašvaldībām, un tas ir svarīgi, jo ar vecās paaudzes pāraudzināšanu nesokas. Tāpēc visas cerības ir uz jums – uz tiem, kuri ir gatavi vest zaļo dzīvesveidu, kuri draudzējas ar dabu. Jūra, mežs, ūdeņi, kas ir ar mums, ir ļoti liela bagātība, kura mums nav nodota lietošanā, bet aizdota uz kādu brīdi. Ja ir lieta, kura ir aizdota, mēs to negribam atdot atpakaļ ne sabojātu, ne salauztu.”
Kā skaidro LZK valdes priekšsēdētājs un projekta „Kampaņa „Zaļā jūra 2022-2023”” vadītājs Jānis Matulis, lai arī tā neizskatās, Baltijas jūras piekraste ir piesārņota, diezgan liels ir no jūras izskalotā piesārņojuma īpatsvars. Daudz tiek ziņots par izsmēķiem, kas ir viens no bīstamākajiem elementiem, ko ieskalo jūrā, – tas rada mikroplastikas problēmu, – zivis caur barības vadu uzņem mikrovielas, un mēs savukārt ēdam šīs zivis. Latvijā ir daudz „Natura 2000” teritorijas, bet nav līdzekļu, lai tās atbilstoši uzturētu. Piemēram, pelēkā kāpa ir īpašs biotops, kā citur nav, tajā nedrīkst būt priežu audzes, jo priedes noēno retās sūnas, kāpu neļķes.
J. Matulis par forumu un jauniešu iesaisti vides jautājumos stāsta: “Šis ir jau ceturtais forums, kur iesaistām jauniešus, – kā rezumē iepriekš paveiktajam, viens no kampaņas „Zaļā jūra” pasākumiem. Šovasar esam ļoti aktīvi piekrastē rīkojuši talkas, tai skaitā Mērsragā, kopuši pelēko kāpu. Tas viss jauniešos veido apziņu, ka tā ir mūsu bagātība, mūsu vērtība. Ir unikāli, ka dzīvojam jūras krastā, baudām jūras priekus, bet tajā pašā laikā notiek visnegatīvākie procesi – piesārņojums, erozija. Tēma, kas ir aktualizēta, – klimats –, lielā mērā ir atkarīga no mums visiem un katra.
Mums (LZK) ir ļoti paveicies ar Doloresu un BJC, mūsu pirmā sadarbība bija 1998. gadā. Mēs rīkojam aktivitātes, bet BJC zina metodoloģiju, kā interesantā veidā to nodot līdz bērniem. Sinerģija starp organizācijām ir dubultvērtīga. Man par lielu prieku jauniešu interese aug. Ja pagājušogad forumā piedalījās sešas skolas, tad šogad jau 12.” Kā piebilst BJC vadītāja Doloresa Lepere, jaunieši mainās, un ir vajadzīga lielāka kustība, ne tikai darbs grupās.
D. Lepere klāsta: „Šajā projektā ļoti svarīga ir ne tikai praktiskā darbība, atkritumu savākšanas process, bet arī biotopu izziņas process. Jaunieši pēta katru dzīvo radību, to, kāda dzīvā radībā dzīvo jūras krastā un jūrā. Kāpēc atkritumi jāvāc? Ne tikai tāpēc, lai mēs varētu iet sauļoties un baudīt dabas skaistumu, bet lai vidi saglabātu un būtu ilgtspēja. Dzīvā radība un augi – bez tiem mums nepastāvēs, ne jūra, ne kāpas, ne daba, kas ir apkārt.
Ļoti liela nozīme ir skolotāja entuziasmam, dabas zināšanām, ko viņi iedot skolēniem. Pirmais jauniešu vides forums bija Latvijas simtgadē, un šis, ceturtais forums, notiek tieši Latvijas 105. jubilejas gadā – tas dubultā iedod patriotiskuma sajūtu.
BJC ir svarīgi un patīk iesaistīties šajā procesā. Esam gandarīti, ka kopā ar Zaļo kustību varam to īstenot.”
LZK programmā „Saglabāsim Latvijas kāpas” jau vairāku gadu garumā dažādos projektos piekrastes saglabāšanas aktivitātēs tiek aktīvi iesaistītas Baltijas jūras piekrastes skolas. Kampaņas „Zaļā Jūra 2022-2023” ietvaros ir organizēta Piekrastes vērotāju kustība, rīkotas Pelēkās kāpas atjaunošanas talkas, kāpu sakopšana talkas un
jauniešu tikšanās Piekrastes jauniešu Forumā. Visu forumu rīkošanā aktīvi ir piedalījies LZK sadarbības partneris – Talsu novada Bērnu un Jauniešu centrs.
