Lai noturētu iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau ilgstoši meklē risinājumus nepietiekamā personāla un tehniskā nodrošinājuma, kā arī neatbilstošo darba apstākļu jomā. Ņemot vērā, ka valstī netiek sekmēta situācijas uzlabošanās, VUGD pieņēmis lēmumu optimizēt Sabiles posteni. Sabiles posteņa amatpersonas dienestu turpinās Kandavas un Dundagas postenī, Kuldīgas un Talsu daļā.
Janvāra sākumā VUGD Kurzemes reģiona brigādes pārstāvji tikās ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu un Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītāju Zigmundu Brunavu, lai informētu, ka, rūpīgi izvērtējot dažādus aspektus, nolemts no 1. februāra optimizēt Sabiles VUGD posteni.
Jau pērn rudenī ziņots, ka trūkstošo ugunsdzēsēju dēļ VUGD līdz gada beigām īslaicīgi un periodiski apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, tostarp Sabilē un Rojā. Tāpat informatīvajā telpā izskanēja ziņa, ka šāda situācija varētu turpināties arī nākamajā gadā, kas būšot atkarīgs no pieejamā finansējuma.
Lēmums par Sabiles posteņa optimizēšanu pieņemts, turpinot VUGD optimizācijas pasākumus un pārskatot esošo struktūrvienību izvietojumu, lai efektīvāk izmantotu esošos ierobežotos resursus un nodrošinātu dzīvības glābšanas spējas. Šāda posteņa optimizācija ļauj pastiprināt apkārt esošās struktūrvienības, jo posteņos palielināsies štata vietu skaits un papildu apkārtējās daļās un posteņos samazināsies vakanto amatu skaits.
„Pagājušajā gadā personāla trūkuma problēmas risinātas vairākos veidos. Lai nepārsniegtu saprātīgu virsstundu skaitu, autocisternā uz notikumu bieži devās divi, nevis trīs ugunsdzēsēji glābēji, pārkāpjot darba aizsardzības prasības un palielinot traumu gūšanas risku. Savukārt tad, kad tika ievērotas darba aizsardzības prasības, strauji auga virsstundu skaits, ko varējām apmaksāt uz štatā iztrūkstošo vietu rēķina. Taču, plānojot resursus, ir jāievēro arī likumdošanā noteiktie atpūtas laiki un maksimāli iespējamais virsstundu skaits, un tā kā līdzekļu virsstundu apmaksai VUGD budžetā joprojām nav un Sabiles struktūrvienībā tas nerisinātu kritisko personāla trūkumu, diemžēl mums nācās pieņemt šo grūto lēmumu, lai kaut nedaudz risinātu esošo situāciju,” skaidro Kurzemes reģiona brigādes komandieris pulkvežleitnants Vilnis Bents.
Lai apzinātu potenciāli aizveramās struktūrvienības, dienests apkalpojamās teritorijās veica gan rūpīgu izbraukuma skaitu analīzi, gan ņēma vērā iedzīvotāju skaitu, lai secinātu, kurās struktūrvienībās ietekme uz sabiedrību būtu pēc iespējas mazāka.
Tāpat būtisks šķērslis ir telpu nepiemērotība tehnikai. „Sabiles postenis izvietots ēkā Rīgas ielā 1, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, līdz ar to nav iespējams mainīt depo vārtu izmēru un veikt garāžas padziļināšanu, lai tajā izvietotu mūsdienīgu ugunsdzēsības tehniku. Līdztekus ēka neatbilst mūsdienīgas darba aizsardzības un darba vides prasībām. Savukārt Kandavas postenī jau ir izvietota jaunā Mercedes Benz Unimog autocisterna un esošajam postenim šobrīd tiek būvēta jauna, moderna un mūsdienu prasībām atbilstoša depo ēka, kas sekmēs kvalitatīvāku un operatīvāku VUGD pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem. Attālums starp esošo Sabiles un Kandavas posteni ir 14 kilometri, līdz ar to arī pēc optimizācijas VUGD varēs nodrošināt ierašanos notikuma vietā Sabiles pilsētā tiesību aktos noteiktajā prognozējamā laikā. Tas, protams, nebūs tik ātri, kā līdz šim, kad postenis bija pilsētā, bet aicinu iedzīvotājus apzināties, ka ugunsdzēsēju glābēju klātbūtne nenovērš ugunsgrēku izcelšanos un nenovērš to traģiskās sekas,” turpina V. Bents.
Pēc VUGD datiem, Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 60 brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību formējumu. Dažādās vietās krasi atšķiras to nodrošinājums, kā arī iespējas. Citviet atvēlēts gan finansējums, gan arī ir cilvēki, kuri ar milzu entuziasmu darbojās brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā.
„Pašvaldības ugunsdzēsības formējumi mums ir svarīgi, jo tas ir papildu atbalsts sabiedrības drošībai un var būt tikai palīgs VUGD, tāpēc šobrīd tiek strādāts pie risinājumiem par šīs jomas attīstību arī mūsu novadā,” norāda Talsu novada pašvaldības priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.
Renāte Freiberga