10. janvārī Talsu novada pašvaldības domes deputāti Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā skatīja skolu tīkla reorganizācijas jautājumu. Gala lēmumi tiks pieņemti domes sēdē 25. janvārī.
Pagājušā gada novembrī
Ministru kabinets apstiprinājis informatīvo ziņojumu „Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: Ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Tajā noteikts gan minimālo skolēnu skaits katrā klašu grupā, gan arī nosacījums, ka nav atļautas apvienotās klases.
Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādā jaunu mācību programmu finansēšanas modeli, kurā tiks iestrādāti ziņojumā norādītie kritēriji.
Pašvaldības izglītības iestādēm ārpus Talsu pilsētas noteikts vajadzīgais izglītojamo skaits 1. –3., 4. – 6., 7. – 9. un 10. – 12. klašu grupās. Talsu novada skolām ārpus Talsu pilsētas minimālais skolēnu skaits ir no 30 līdz 45 bērniem (no 1. līdz 9. klašu posmā) un 60 bērni (10.-12. klašu posmā) atkarībā no izglītības iestādes.
Ja šie nosacījumi kādā no izglītības iestādēm netiks izpildīti, tad pašvaldībai netiks nodrošināts valsts finansējums pedagogu atalgojumam. Jauno finansēšanas modeli ir plānots ieviest no 1. septembra.
Talsu novada pašvaldībai ir bijušas sarunas ar IZM par novada skolu tīklu. Ir pārrunāti gan ziņojumā norādītie kritēriji, gan Talsu novada izglītības iestāžu atbilstība tiem. Šobrīd reorganizācijas process varētu skart Kolkas un Virbu sākumskolu, Pūņu pamatskolu, Mērsraga un Valdemārpils vidusskolas, nelielas izmaiņas attieksies arī uz Lībagu sākumskolu.
Lai arī minimālais skolēnu skaits netiek sasniegts arī Dundagas un Rojas vidusskolās, tās IZM sarunās atzinusi par saglabājamām pieejamības dēļ.
Kolkas sākumskola
Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā tika pieņemts lēmums no šī gada 1. augusta likvidēt Kolkas sākumskolu, saglabājot pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas vietu Kolkā un nododot šī uzdevuma veikšanu Rojas pirmsskolas izglītības iestādei (PII) „Zelta zivtiņa”.
Patlaban Kolkas sākumskolā mācās desmit skolēni: 1. – 3. klašu grupā tie ir trīs bērni, bet 4. – 6. klašu grupā – 7 bērni. Savukārt PII „Rūķītis” apmeklē 19 audzēkņi, un šiem bērniem, neatkarīgi no pieņemtā lēmuma, arī turpmāk būs iespēja apmeklēt PII Kolkā.
Lai saglabātu Kolkas sākumskolu (1. – 6. klase), pašvaldībai pedagogu atalgojumam būtu jānodrošina 130 000 eiro, bet, ja tiktu saglabāta sākumskola no 1. līdz 3. klasei, tad atalgojumam būtu jāatvēl 110 000 eiro.
Pūņu pamatskola
Reorganizācija paredzēta arī Pūņu pamatskolā: to plānots pārveidot par sākumskolu, nodrošinot 1. – 3. klašu grupu. Patlaban Pūņu pamatskolā mācās 49 bērni un jau tagad pašvaldība nodrošina finansējumu pedagogu atalgojumam ap 53 000 gadā. Ja reorganizācija netiek veikta, pašvaldības finansējuma apmērs pieaug līdz 180 000 eiro, bet, reorganizējot to par sākumskolu 1. – 3. klasei, šis finansējuma apmērs ir 70 000 eiro.
Iespējams, ka 1. – 3. klašu apmācība nākotnē tiks organizēta Pūņu PII telpās, jo tādējādi tiks ietaupīti saimnieciskie izdevumi arī ēkas uzturēšanai.
Komitejas deputātu vairākums atbalstīja lēmumprojektu ar 2024. gada 1. augustu reorganizēt Pūņu pamatskolu par Pūņu sākumskolu, kas īsteno pamatizglītības pirmā posma programmu no 1. līdz 3. klasei.
11. janvārī 17.30 skolā paredzēta tikšanās ar Pūņu iedzīvotājiem, lai izrunātu skolas nākotni.
Virbu sākumskola
Virbu sākumskolā šobrīd tiek nodrošināta mācību programmu apgūšana 1. – 3. klašu skolēniem. Tajā patlaban izglītības programmas no 1. līdz 3. klasei apgūst 11 skolēni, bet, lai saglabātu sākumskolu, no pašvaldības budžeta būtu nepieciešami ap 100 000 eiro. Patlaban pašvaldība mācību procesu finansē jau 64 000 eiro apmērā.
Komitejas deputātu vairākums atbalstīja lēmumprojektu ar 2024. gada 1. augustu reorganizēt Virbu sākumskolu par Virbu pirmsskolas izglītības iestādi „Zīļuks”.
Lībagu sākumskola
Izmaiņas, ko apstiprināja komitejas deputātu vairākums, gaidāmas arī Lībagu sākumskolā. Līdz šim šajā iestādē izglītības process tiek nodrošināts bērniem no 1. līdz 4. klasei, bet saskaņā ar pamatizglītības standarta un programmas īstenošanas nosacījumiem piemērotākie pamatizglītības programmas īstenošanas posmi ir 1. – 3. klase, 4. – 6. klase un 7. – 9. klase. Lai to ievērotu, nepieciešama iekšējā reorganizācija Lībagu sākumskolā, nosakot, ka tā no šī gada 1. septembra īsteno pamatizglītības programmu 1. – 3. klašu posmā. Šogad Lībagu sākumskolas 1. klasē mācās 10 bērni, 2. klasē – 9, 3. klasē – 12 un 4. klasē – 5 bērni.
Mērsraga un Valdemārpils vidusskola
Minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klašu posmā nesasniedz Mērsraga un Valdemārpils vidusskola.
Šogad Mērsraga 10. klasē mācās 8 skolēni, 11. klasē – 17 un 12. klasē – 6 skolēni. Savukārt Valdemārpils vidusskolas 10. – 12. klašu grupā ir 36 bērni: 13 – 10. klasē, 11 – 11. klasē un 12 – 12. klasē.
Mainoties finansējuma modelim, lai nodrošinātu vidusskolas klašu posmu Mērsragā un Valdemārpilī, no pašvaldības gadā būtu nepieciešami 131 028 eiro katrai izglītības iestādei.
18. janvārī 18.00 Mērsraga vidusskolā paredzēta tikšanās ar iedzīvotājiem, lai klātienē izrunātu turpmāko skolas likteni.
Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā deputātu vairākums atbalstīja lēmumu no 2026. gada 1. septembra reorganizēt Mērsraga un Valdemārpils vidusskolas par pamatskolām. Ja reorganizācijas process tiek uzsākts, tad valsts nodrošina nepieciešamo finansējumu pilnā apmērā līdz reorganizācijas beigām.
Gala lēmums par izglītības iestāžu reorganizāciju
tiks pieņemts Talsu novada pašvaldības domes sēdē 25. janvārī 9.00. Sēžu tiešraide pieejama Talsu novada Youtube.com kontā.