Publisko muzeju vēsture Latvijas teritorijā sākās 1773. gadā, kad ārsta Nikolausa fon Himzela (Nikolaus von Himsel) kolekcija tika nodota Rīgas pilsētai un atklāts Himzela muzejs. 19. gs. sākumā šī kolekcija tika sadalīta un kļuva par pamatu vairākiem mūsdienās pastāvošiem muzejiem. 19. gs. muzejus veidoja dažādas biedrības. 1905. gadā Rīgā atklāja pirmo īpaši mākslas muzeja vajadzībām celto ēku Baltijā – Pilsētas mākslas muzeju. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tika radīts visaptverošs valsts un pašvaldību muzeju tīkls.[1]
1923. gadā ar Talsu vidusskolas direktora Anša Dreimaņa (1882–1968) atbalstu muzeju sāka veidot skolotājs Teodors Dzintarkalns (1874–1937), vietējā apriņķa avīzē aicinot saglabāt pagātnes liecības un nodot tās topošajam muzejam.
Jau nepilna mēneša laikā tika savākti 1213 priekšmeti – 424 metāla naudas gabali, 654 papīra naudas zīmes un 136 dažādas citas lietas. Teodors Dzintarkalns muzeja veidošanā iesaistīja arī skolēnus, aicinot viņus piedalīties ekspedīcijās, zīmēt iegūtos priekšmetus, labiekārtot muzeja stendus. Īpaši aizrautīgi šos darbus veica trīs skolēni, kuri pēc Talsu Valsts vidusskolas absolvēšanas uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā – Kārlis Freimanis (1910–1987), Kārlis Sūniņš (1907–1979) un Žanis Sūniņš (1904–1993).
Talsu novada muzejs savos simts gados vairākkārt maina gan nosaukumu, gan atrašanās vietu, tomēr muzeja būtība paliek nemainīga. Apzināt, pētīt un popularizēt novada vēsturi, kultūru, mākslu un dabu no aizsākuma līdz pat mūsu dienām, saglabāt novadam raksturīgo dabas un kultūras mantojumu, vietējos iedzīvotājos un viesos sekmēt izpratni par Talsu novada vietu valsts un pasaules kultūrā.
Muzeja neatņemama sastāvdaļa ir krājums. Sākotnēji Talsu muzejs aizņēma vien divas nelielas telpas un tā krājumu veidoja nedaudz vairāk kā 10 000 vienību. Otrais pasaules karš nodarīja neatgriezeniskus zaudējumus, tomēr neliela daļa sākotnējā krājuma priekšmetu joprojām ir atrodami muzeja pamatkrājumā. Šodien krājuma priekšmetu skaits jau pārsniedz 190 000 glabājamo vienību.
Daudz nopelnu muzeja attīstībā pieder tā vadītājiem un darbiniekiem, kuri bijuši ne vien aizrautīgi muzeja entuziasti, bet arī spilgtas personības Talsu kultūras vēsturē. Trīs pēdējā laika direktorus – Annu Rasu, Mirdzu Joneli un Uldi Jaunzemu-Pētersonu redzēsim video intervijās muzeja simtgadei veltītajā izstādē „SIMTS”.
„Vai ir iespējams koncentrēti un patiesi atrādīt 100 gados notikušo, piedzīvoto un radīto – noteikti nē. Ik katram, kas pielicis roku muzeja tapšanā un attīstībā, ir savs redzējums, cilvēkiem atmiņās muzejs ir palicis ar kaut ko īpašs un neatkārtojams. Izstādes mērķis nav restaurēt kādu konkrētu laiku vai parādību. Tie ir vien daži būtiskākie pieturas punkti, kurus savienojot, apmeklētājs pats veidos savu sajūtu stāstu par muzeja pirmajiem simts gadiem”. Tā muzeja jubilejas izstādes ideju raksturo Uldis Jaunzems-Pētersons.
Talsu novada muzeja simtais gads tika iešūpots Lieldienu laikā, atklājot šūpulīšu un šūpuļzirdziņu izstādi „Iešūpo prieku!”. Savukārt 21. aprīlī durvis vēra jubilejas izstāde „SIMTS”. Tajā eksponētie materiāli vēl tiks pakāpeniski papildināti ar dažādu laika posmu atspoguļojumu, kulmināciju sasniedzot 28. jūlijā, Talsu novada muzeja simtgades svinībās
[1] https://enciklopedija.lv/skirklis/21879-muzeji-Latvij%C4%81 (skatīts 06.04.2023.)