29. decembrī notika kārtējā Talsu novada domes sēde, kuras laikā tika apstiprināta Talsu novada izglītības attīstības stratēģija 2023.-2028. gadam. Sēdes noslēgumā tika pārrunāti arī jautājumi saistībā par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu 2023. gadā sākt izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Talsu novada pašvaldības Izglītības pārvalde un domes deputāti ir vienojušies neatbalstīt iesaistīšanos valsts piedāvātajā projektā, līdz ar to reorganizācija vidusskolu posmā netiks īstenota.
Valsts programma sniedz iespēju novadu pašvaldībām, kuru teritorijā ir vidusskolas ārpus to administratīvā centra, konkursa kārtībā pretendēt uz finansējumu līdz 1,8 miljonu eiro apmērā vidusskolu tīkla sakārtošanai ārpus to administratīvā centra, tās reorganizējot par skolēnu skaita ziņā ilgtspējīgām pamatskolām un paredzot to modernizāciju.
„Skolu tīkla sakārtošanu tiek minēta kā viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam izglītojamajam. Skolu tīklu sakārtot vajag, bet daudz elementu ministrijas plānā nešķiet līdz galam izvērtēti. Ja mēs akceptētu dalību šajā programmā, tas nozīmētu nevis vienu vai divu, bet visu četru ārpus Talsu pilsētas esošo vidusskolu reorganizāciju par pamatskolām.
Šis jautājums ir raisījis plašas diskusijas gan iedzīvotāju, gan pašvaldību vidū un, bez šaubām, izmaiņas skolu tīklā no valsts puses primāri pamatotas ar to, ka šajās skolās ir pārāk mazs skolēnu skaits. Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, ir jāizpilda arī noteikti kvalitātes kritēriji. Lai gan trīs Talsu novada vidusskolās kvantitatīvie rādītāji – skolēnu skaits klasē vai klašu grupā ir mazāks par normatīvos noteikto, bet vienā ir tuvu kritiskajai robežai, izglītības kvalitātes prasības, kas ir centralizēto eksāmenu rezultāti, šajās skolās atbilst normai, jo īpaši humanitārajos priekšmetos. Tā kā valsts nav atzinusi mūsu vidusskolas par neatbilstošām un tās faktiski izpilda kritērijus, esam pieņēmuši lēmumu, ka saglabāsim vidusskolas posma programmas. Šobrīd valsts budžeta finansējumu pedagogu algām saņem gan tās izglītības iestādes, kurās vidusskolas posmā tiek nodrošināta augsta izglītības kvalitāte un ir pietiekams skolēnu skaits, gan arī vidusskolas, kurā skolēnu skaits ir neliels, taču izglītības kvalitāte atbilstoša,” stāsta Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps.
Kā skaidro IZM, izglītības iestādēm, kas nav izpildījušas kvalitātes kritērijus pēc izvērtējuma 2022. gada augustā, kopā ar pašvaldību jārod risinājumi, kā tos uzlabot. Regulējums paredz, ka pirmajā gadā – 2022./2023. mācību gadā – skola saņem brīdinājumu. Ja arī pēc kvalitātes kritēriju izvērtējuma 2023. gada augustā nav izpildītas kvalitātes prasības, tad 2023./2024. mācību gadā skola saņem 80% no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksas finansēšanai vidējās izglītības pakāpē.
Savukārt, ja trešo gadu pēc kārtas, 2024./2025. mācību gadā izglītības iestāde neizpilda kvalitātes kritērijus, tad saņem 50% no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksas finansēšanai vidējās izglītības pakāpē. Četrus gadus neizpildot kvalitātes kritērijus, izglītības iestāde zaudē valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vidējās izglītības pakāpē. Minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits vidējās izglītības klašu grupās administratīvajos centros (izņemot valstspilsētas) – 90 izglītojamie, bet reģionos ārpus administratīvajiem centriem – 40 izglītojamie.
Talsu novadā kopumā ir astoņas izglītības iestādes, kurās pieejamas vidusskolas izglītības posma klases: Talsu 2. vidusskolā, Talsu Valsts ģimnāzijā, Talsu novada vidusskolā, Talsu Kristīgajā vidusskolā, Valdemārpils vidusskolā, Mērsraga vidusskolā, Dundagas vidusskolā un Rojas vidusskolā.
Renāte Freiberga