13. maijā Talsu novadā oficiālā vizītē ieradās satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Tikšanās laikā ar Talsu novada domes vadību tika pārrunāti Talsu novadam aktuālie jautājumi un to iespējamie risinājumi. Ministrs uzsvēra, ka viena no prioritātēm ceļu infrastruktūrā būs novada centra savienošana ar bijušajiem pagastu centriem, ierīkojot asfaltbetona seguma ceļus.
„Administratīvi teritoriālās reformas process nav viegls, un tas līdz galam vēl nav noslēdzies. Lai arī bijām plānojuši normatīvo bāzi sakārtot ātri, darbs pie tā vēl turpinās,” sacīja Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone, pirms ar ieguldītajām investīcijām ceļu infrastruktūras jomā iepazīstināja T. Linkaiti.
Talsu novada domes priekšsēdētāja S. Pētersone un viņas vietnieks Andis Astrātovs sarunā ar ministru atklāja Talsu novada problēmjautājumus, kas skar tranzīta ielu atjaunošanu Sabilē un Stendē, Fabrikas ielas atjaunošanu Talsos, Sabiles tilta rekonstrukciju.
Linkaits aicināja pašvaldību pretendēt uz Satiksmes ministrijas uzraudzīto tranzīta ielu atjaunošanas programmu. Lai arī viens no kritērijiem ir šo ielu izmantošanas intensitāte, kas Talsu novadā nav augsta, tomēr, norādīja ministrs, tas ir tikai viens no kritērijiem, kas ne vienmēr ir pats būtiskākais.
„Talsu novads teritorijas ziņā ir ceturtais lielākais novads Latvijā, kas, protams, ir izaicinājums. Iedzīvotāju blīvums nav tik liels kā Rīgā vai pierīgā, tāpēc arī intensitātes rādītāji nav tik augsti, bet teritorijas satiksmes tīkls ir jāuztur. Gribu teikt labus vārdus par Talsu novada attīstības programmu. Mūs ilgtermiņā interesē katra novada transporta un mobilitātes risinājumi, jo nākamajā finanšu periodā ir paredzēts finansējums multimodālo pārsēšanās mezglu un citu līdzīgu satiksmes risinājumu izveidei. Ja skatāmies uz 2030. gadu, tad labu perspektīvu saredzam „Rīga- Ventspils” līnijai. Attīstības programmā esat paredzējuši Stendi kā pārsēšanās mezglu un savienojumu ar Talsiem kā mezgla papildinājumu. Tas varētu būt viens no projektiem, kas varētu pretendēt Eiropas Savienības finansējumu,” pastāstīja T. Linkaits. Ministrs atzinīgus vārdus veltīja atjaunotajai Talsu autoostai, ko paveikusi a/s „Talsu autotransports”, plānveidīgi labiekārtojot gan autoostas āra teritoriju, gan pašu ēku.
T. Linkaits uzsvēra, ka iepriekšējo trīs gadu periodā Talsu novadā atjaunoti 54 kilometri ceļu, savukārt nākamajos trīs paredzēts uzlabot infrastruktūru vēl 111 kilometru garumā.
„Visām vajadzībām naudas nepietiek, ceļu saimniecību kārtojam pakāpeniski. Pēdējos divos gados Covid-19 dēļ bija iespēja piesaistīt papildu finansējumu ceļu infrastruktūras sakārtošanai, iespējams, ņemot vērā situāciju pasaulē, šī iespēja varētu tikt turpināta,” atklāja ministrs.
Runājot par iespējām ar laiku sakārtot ceļu „Stende – Mērsrags”, T. Linkaits atbildēja, ka ceļu sakārtošana notiek prioritārā secībā atbilstoši satiksmes intensitātei un to nozīmīgumam. „Ja skatāmies kartē virzienā no sauszemes uz līci, tad šeit paralēli iet trīs ceļi. Trīs asfaltētus ceļus vienā virzienā salīdzinoši nelielā teritorijā šobrīd ar mūsu finansējumu izveidot nevaram. 2027. gada plānos ir paredzēts savienot bijušos pagastu centrus ar jaunā novada centru, šajā posmā tas ir „Ķūļciems – Lauciene – Talsi”.”
T. Linkaits, runājot ar Talsu novada domes vadību, lūdza izvērtēt iespēju sakārtot Valdemārpils pasta nodaļas telpas vai atrast citas tai piemērotākas un pārskatīt iespēju pārņemt no valsts vairākus vietējās nozīmes ceļus, kas nav nepieciešami valsts funkciju nodrošināšanai.
Inita Fedko