Sadarbībā ar Nogales pils saimnieku Valdemārpils tūrisma informācijas centrs meklē visas vēsturiskās liecības, kas palīdzētu veidot stāstus par cilvēkiem un notikumiem – fotogrāfijas, piezīmes, aksesuāri, grāmatas vai mēbeles, gleznas.
Lūgums informāciju sūtīt uz visitvaldemarpils@talsi.lv
Ar patiesu interesi un aizrautību Valdemārpils tūrisma uzņēmējiem un interesentiem bija iespēja apmeklēt Nogales pili, kas tikai nesen atkal ir vērusi durvis, lai varētu iekurt uguni greznajos kamīnos, pa logiem iespīdētu saules gaisma un vasarā jau varētu būt pieejama arī kāda pils daļa apskatei.
Pašreizējā Nogales pils celta 1874. gadā Firksu dzimtai kā medību pils. Tā pabeigta 1880. gadā. Nogales pils līdz 1920. gadam piederējusi muižnieku Firksu, Tranzē un Nolkenu dzimtām. Nogales pili mēdz dēvēt arī par mazo Kurzemes Rundāli.
Nogales pils brīnišķīgi iekļaujas ainavā un pieder pie labākajiem neorenesanses piļu paraugiem Kurzemē. Pils īpašnieki bija izvairījušies no pārmērīgiem izdevumiem, bet panākuši maksimālu efektu. Pilī samērā labi saglabājušies firmas „Celms un Bēms” krāsnis un kamīni. Viens no greznākajiem ir neorenesanses stilā darinātais kamīns, kas imitēja majolikas tehniku. Pārējās krāsnis veidotas atbilstoši interjeram – krāšņās barokālās formās.
Parkā pie pils aug vairāki dižozoli, bet dīķa krastā izveidota grota. Ja grotā dziedot 2-3 cilvēki, klausītāji pie pils dzirdot veselu kori.
1922. gada 1. oktobrī uz Nogales pili pārcēla 1840. gadā dibināto Nogales skolu. Otrā Pasaules kara laikā skolu nosauca par tautskolu un pārvietoja uz Jaunciema veco skolu. Pēc kara skola atgriezās pilī. Kā jau tas raksturīgs lauku skoliņām, samazinoties skolēnu skaitam, 1980. gadā skolu slēdza.
1981. gadā Nogales pilī sākās vērienīgi restaurācijas darbi, kas ilga 10 gadus, kuru laikā tika restaurētas 11 zāles un ziemas dārzs. Nogales pils pakāpeniski kļuva par svarīgu kultūras centru.
Visai drīz pēc valsts neatkarības atgūšanas Nogales pils tika nodota privatizācijai. 1998. gadā Nogales pili iekļāva valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā ar valsts aizsardzības numuru 6776.
