Sabile un Abavas pagasts

Pilsētas un pagasta teritorija: 164,8 km²
Iedzīvotāji: 2516 (Sabile – 1471, Abavas pagasts – 1045 ; 01.01.2024.)

Sabiles pilsētas un Abavas pagasta vēsture

Pirmo reizi Sabiles vārds rakstos minēts 1253. gadā. Šeit atradās labi nocietināta kuršu pils un senpilsēta. Apmēram 13. un 14. gadsimtā pie vācu feodāļu uzceltās pils izveidojās amatnieku un tirgotāju miests. Hercoga Jēkaba laikā te bija ierīkota linu austuve, kaļķu un darvas cepļi, dzirnavas. 19. gadsimtā plašā apkārtnē slavināti Sabiles amatnieki – ādmiņi. Abavas pagasta centrā (Valgalē) 19. gadsimtā bija kroņa muiža, kurā visilgāk (līdz pat 1871. gada sākumam) pastāvēja klaušas. Pilsētas tiesības Sabilei piešķirtas 1917. gadā.
2000. gada 15. augustā, apvienojoties Sabiles pilsētai un Abavas pagastam, tika izveidots Sabiles novads.
Sabiles pagasta odziņa vienmēr ir bijis Vīna kalns, kas īpaši tiek sumināts tradicionālajos Vīna svētkos. Pēdējos gados šeit top arī dažādi sidri un iespējams izbaudīt vīna ražotnes burvīgumu, neaizmirstot arī par tepat vien blakus esošo Abavas upi. Savukārt kultūras baudījumu iespējams smelties Pedvāles mākslas parkā.
Sabiles pilsētas un Abavas pagasta teritoriju veido vairāki ciemi: Veģi, Lielvirbi, Mazvirbi, Rinkule, Pedvāle, Dreimaņciems, Valgale, bet centrs ir Sabile. Teritorija robežas ar Lībagu, Virbu, Ģibuļu pagastu, Kandavas novada Matkules un Kandavas pagastiem un Kuldīgas novada Rendas pagastu.
Kopš 2009. gada 1. jūlija Latvijas Republikā notikušās teritoriālās reformas rezultātā, Sabiles novads (Sabiles pilsēta un Abavas pagasts) tika iekļauts Talsu novada sastāvā.