Valdemārpils un Ārlavas pagasts

Pilsētas un pagasta teritorija: 137,5 km²
Iedzīvotāji: 2032 (Valdemārpilī 1244 un Ārlavas pagastā 788; 01.01.2024.)

Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta vēsture

Sasmakas vārds cēlies no blakus esošā ezera nosaukuma un lietots dažādos veidos (Sansmagen, Sassmaggen, Sassmaken, Saßmacken). Valdemārpils atrodas pie Dupurkalna pilskalna (47 metri) senā līvu Ārlavaspils novada teritorijā, ko no 11. līdz 13. gadsimtam bija pakļāvuši kurši. Par šīs vietas aizvēsturisko nozīmīgumu liecina Elku liepa Sasmakas parkā, kulta vieta Ozolu Svētkalnā un skandināvu kultūrai raksturīgās „velna laivas” pilsētas apkārtnē. Līdz 13. gadsimtam Ārlava piederēja pie Vanemas zemes un pieminēta 1231. gada līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Ainas Balduīnu. 1253. gadā pēc kuršu sacelšanās apspiešanas Ārlavas apkārtne nonāca Kurzemes bīskapijas sastāvā.
Sasmakas vārds pirmo reizi rakstos minēts 1582. gada nodevu sarakstos, kad pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss jau bija kļuvis par Polijas – Lietuvas kopvalsts vasali. Miesta pārvalde līdz 19. gadsimta beigām atradās Sasmakas muižas īpašnieka jurisdikcijā, un tikai 1894. gadā Sasmaka ieguva savu pašpārvaldi. Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas pārvalde 1917. gadā Sasmakas miestam, vienlaikus ar Talsu miestu, piešķīra pilsētas tiesības.
Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta teritorijā atrodas Ambrakas ciems, Jaunciems, Kroņmuižas, Lubezeres un Nogales ciems. Teritorija robežojas ar Lubes, Īves, Valdgales, Vandzenes pagastu un Rojas novada Rojas pagastu.
Valdemārpils lepojas ar iekopto Sasmakas ezera pludmali un nežēlo šajā apkārtnē ieguldīt investīcijas. Tāpat te var piespiest vaigu Elku liepas varenajam stāvam un vasaras pilnbriedā sasmaržot liepu medainos ziedus.
No 2009. gada Valdemārpils pilsēta un Ārlavas pagasts ietilpst Talsu novada sastāvā.

Valdemārpils pilsētas piktogramma

Valdemārpils pilsētas piktogramma