Novadā
att

Pandēmijas dēļ digitālās prasmes nācās apgūt un uzlabot lielākajai daļai sabiedrības, izkāpjot no savas komforta zonas, lai veiksmīgi pielāgotos digitālās vides attīstībai. Pilnveidot un apgūt jaunas digitālās prasmes var ikviens gan pašmācības ceļā, gan apmeklējot dažādas mācības, seminārus un vēršoties pie tuvākajiem digitālajiem līderiem*, kuri ir apguvuši digitālo līderu mācības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās programmas „Dari digitāli” ietvaros.

Dina Bērziņa ir viena no digitālajām līderēm, Pļavmuižas saieta nama vadītāja, kura ikdienā rūpējas par kultūras dzīves nodrošināšanu Laucienes pagasta Pļavu ciema iedzīvotājiem. Digitālie līderi darbojas visos Latvijas reģionos un pašvaldībās. Viņu misija ir palīdzēt ikvienam sabiedrības pārstāvim apgūt digitālās prasmes un e-risinājumu izmantošanu, gan pastāstot par tiem, gan praktiski apmācot cilvēkus.

Dina šo pieredzi apguvusi pavisam nesen, saņemot uzaicinājumu no Talsu novada pašvaldības attīstīt savas digitālās prasmes digitālo līderu mācībās.

Pirms saki „nē” – izmēģini

Mūsdienu dinamiskajā vidē, kad viss apkārt mainās kosmiskā ātrumā un pārmaiņas sagaida ik uz soļa, ir svarīgi nebaidīties no jauninājumiem arī digitālajā vidē un būt gatavam pielāgoties digitālās transformācijas procesiem.

Dina stāsta, ka nebaidās atklāt arvien jaunas savas personības šķautnes, taču ir sastapusi daudzus, kas ir skeptiski noskaņoti pret inovācijām digitālajā vidē: „Cilvēki baidās no visa jaunā, un, tiklīdz parādās kāda inovācija, pirmā atbilde ir „nē”. Vēlāk, kad cilvēks jau ir spiests apgūt un izmantot šos jauninājumus, jo citādi konkrēto darbību paveikt nav iespējams, aizspriedumi mazinās. Daudzi ar laiku saprot, ka digitālie rīki ļauj paveikt daudz vairāk, daudz ātrāk un izdarīt nepieciešamo jebkurā laikā un vietā. No savas pieredzes varu teikt – apgūt digitālos rīkus cilvēkus lielākoties motivē tas, ka jaunās iemaņas ir nepieciešamas darbam vai citiem mērķiem, nevis labprātīga vēlme iemācīties ko jaunu.” Šī iemesla dēļ uzņēmumi un valsts iestādes ir aicinātas digitalizēt savus procesus, tādējādi veicinot sabiedrības interesi apgūt jaunas digitālās prasmes un pilnveidot jau esošās. Savukārt, lai iedzīvotāju digitālās iemaņas augtu kopsolī ar iespējām, ikviens ir aicināts vērsties pēc padoma vai palīdzības pie tuvākā digitālā līdera savā reģionā.

Jo vairāk prasmju apgūsi, jo vairāk iespēju gūsi

Pašu elementārāko digitālo prasmju un zināšanu apgūšana var ievērojami atvieglot ikdienu, piemēram, izmantojot e-iesniegumu, lai deklarētu savu dzīvesvietu vai lai pieteiktos kādam pabalstam. Digitālais formāts un rīki sabiedrībā tiek izmantoti arvien plašāk, tāpēc būtiski sekot līdzi aktualitātēm, jo laika gaitā to procesu un pakalpojumu, kas pieejami tikai digitālajā vidē, kļūs vairāk.

Daudziem tādi jēdzieni kā elektroniskais pakalpojums, e-paraksts, e-iesniegums šķiet pavisam sveši. Arī Dina iepriekš nekad nebija izmantojusi valsts pārvaldes pakalpojumu portālu Latvija.lv, jo viņai šī vietne nešķita vajadzīga un saistoša. Tagad Dina pieder pie tiem, kas e-risinājumus izmanto ikdienā.

„Viens no iemesliem, kāpēc es dodu priekšroku digitālajiem procesiem, ir to vienkāršība. Dažādas darbības digitālajā vidē ir iespējams izdarīt daudz ātrāk un daudz ērtāk, piemēram, lai iesniegtu atvaļinājumu grafiku, man vairs nav jābrauc 10 km uz pagasta centru, kā arī jāgaida vairākas dienas, lai izbrīvētu laiku un aizbrauktu to iesniegt. Es šo dokumentu parakstīju ar elektronisko parakstu un nosūtīju sekretārei jau tajā pašā dienā. Arī eParaksta lietošanu apguvu digitālo līderu mācībās, kopš tā laika lielāko daļu dokumentu parakstu ar eParakstu un arvien biežāk arī izmantoju e-iesniegumus, jo tas ir daudz ērtāk un aizņem mazāk laika. Viss ir vien pāris „klikšķu” attālumā,” par savu pieredzi stāsta Dina.

Mūsdienās digitālās vides attīstībai būtu jāseko līdzi ikvienam, jo digitālos rīkus izmantojam ne tikai personīgajām, bet arī darba vajadzībām.  Dina uzsver: „Savā ziņā cilvēki ir spiesti apgūt datorprasmes un digitālos rīkus, lai saglabātu arī savu darbu. Visu laiku ir jāmācās – jo vairāk būsi apguvis, jo lielāka iespēja un cerības, ka arī darba tirgū pavērsies jaunas iespējas un piedāvājumi. Sevišķi svarīgi tas ir vidēja vecuma cilvēkiem, kam līdz pensijai vēl ir diezgan ilgs laiks – mēs esam spiesti apgūt datorprasmes un digitālos rīkus, lai saglabātu darbu. Arī man šīs jaunās prasmes ir ļoti svarīgas ikdienas darbā: strādājot kultūras namā mazā ciemā, cilvēkam ir jābūt daudzpusīgam un jāspēj pielāgoties dažādām situācijām – reizēm šis viens cilvēks ir viss vienlaikus, tajā skaitā sociālais darbinieks un policists, jo citi pie viņas vēršas ar visdažādākajiem lūgumiem, piemēram, palīdzību izdrukāt dokumentus vai atbalstu e-pakalpojumu saņemšanā.”

* Digitālie līderi ir cilvēki, kuri apguvuši programmas „Dari digitāli” apmācību kursu, bet vēl pirms tam izturējuši atlases procesu – kvalificējušies līderu apmācībām, izpildot īpašu iemaņu un personības testu. Digitālo līderu uzdevums ir palīdzēt ikvienam sabiedrības pārstāvim apgūt digitālās prasmes un e-risinājumu izmantošanu, gan pastāstot par tiem, gan praktiski apmācot cilvēkus. Tuvāko digitālo līderi var atrast digitālo līderu kartē.

Programma „Dari digitāli” ir saņēmusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr.2.2.1.1/19/I/002 „Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta” finansējumu.