Kuldīga – Stende – Rīga – Bergena – Stende: tā būtu iezīmējama Aigara Lielmaņa dzīve, izceļot viņa „pietauvošanās” vietas. Pēc septiņiem gadiem Norvēģijā Aigars atgriezās Stendē un neļāva izzust tēva daudzu gadu garumā darītā darba augļiem. Viņš agrākā tēta automašīnu servisa vietā atvēra savu SIA „AMS Stende”, tagad jau pusotru gadu piedāvājot ne tikai automašīnu, bet arī motociklu remontu.
Lai arī Aigars nav iedzimts stendenieks, tomēr bērnības garākie brīvlaiki pavadīti tieši šeit, pie tēta Stendē. Apguvis mēbeļu ražošanu, kādu laiku pastrādājis jahtu ražotnē, bet 2006. gadā atgriezies Stendē un sācis strādāt tēva automašīnu servisā. Tomēr pienācis brīdis, kad Aigars sapratis: lai neizdegtu, ir kardināli jāmaina vide, un pieņēma lēmumu aizbraukt pastrādāt Norvēģijā, Bergenā. Tur viņš pavadīja septiņus gadus.
„Sākumā strādāju par kurjeru, tad iepazinos ar vienu poļu mehāniķi, kurš bija sācis strādāt motociklu remonta darbnīcā un piedāvāja arī man šo darbu pamēģināt. Teju piecus gadus tur nostrādāju, nokārtoju motocikla vadīšanas tiesības, bet Latvijā atgriezos ģimenes dēļ,” pastāsta Aigars. Bergenā viņš dzīvojis viens, kamēr sieva Agnese ar abiem bērniem palika Latvijā. Lai arī viņš regulāri braucis uz mājām, vasarā ģimene dzīvojusi pie viņa, tomēr pēdējie Covid-19 gadi, kad ģimene nesatikās pat sešus mēnešus, lika izvēlēties: atgriezties vai visai ģimenei pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Norvēģijā.
Apstākļu sakritības dēļ tas bija laiks, kad Aigara tēvs nolēmis daudzu gadu nodarbošanos beigt un savu servisu slēgt, apsverot domu īpašumu pārdot.
„Te esmu pavadījis savu bērnību, pats arī strādājis, tāpēc būtu bijis žēl to visu zaudēt. Tas bija viens no papildu iemesliem, kāpēc pieņēmu lēmumu tomēr atgriezties Latvijā,” saka Aigars, un savu izvēli viņš nenožēlo. Atgriešanās gan nenotika vienā vakarā, sava uzņēmuma izveidi Aigars iesāka, vēl esot prom. Arī uzņēmuma logo izveidots Norvēģijā, piepalīdzot darba kolēģim.
„Protams, neteikšu, ka ir viegli, tagad pagājis pusotrs gads, kopš darbojamies. Nav viegli, bet kur ir viegli? Nekur! Arī Norvēģijā dzīvojot, bija savs grūtums. Nereti šķiet, ka visur citur ir forši, bet tā nemaz nav. Jā, dzīvei Norvēģijā bija savas priekšrocības, bet, ja tur vēlies strādāt tikai dienas darbu, tad finansiāli nemaz nav tik izdevīgi.”
SIA „AMS Stende” ir viens no retajiem servisiem Talsu novadā, kas specializējas ne tikai automašīnu, mikroautobusu remontdarbos, bet arī motociklu remontēšanā un apkopē. Tehniskās zināšanas Aigars apguvis tēta servisā, mācoties no kvalificētiem meistariem, savukārt Bergenā izkopis zināšanas tieši motociklu jomā.
Lai arī patlaban servisā procentuāli lielākā daļa klientu ir tieši automašīnu un mikroautobusu īpašnieki, tomēr sava daļa tiek veltīta arī motocikliem. „Tagad cenšamies iekustināt tieši motociklu remontu, jo nav daudz servisu, kas šo pakalpojumu novadā piedāvā. Tiesa, ir vairāki ierobežojoši faktori: šos darbus daru tikai es, bet diennaktī stundu ir par maz, lai visu paveiktu. Mans trūkums ir neprasme uzticēt darbus un pienākumus citiem, uzticēties paveiktajam, tāpēc pašam trūkst laika,” atzīst Aigars. Maza, vidēja uzņēmuma īpašniekam ir ne tikai jāprot, bet arī jābūt gatavam visu darīt pašam. Lai arī Aigaru vairāk saista tehniskās lietas, tomēr arī darbs ar dokumentāciju un citiem procesiem ir jāpaveic. Tas Aigaru nebiedē, tikai dažādie pienākumi samazina jau tā ierobežoto stundu skaitu, tāpēc nereti motocikli tiek aprūpēti tieši vakaros pēc darba.
„Gribētu, lai man nav tik daudz jāpievēršas mašīnu lietām, lai varētu vairāk koncentrēties uz motocikliem. Bērni jau sūdzas, ka tētis lielāko daļu laika pavada darbā, ir jau aizmirsts, kā bija, kad biju tikai brīvdienu tētis,” viņš pasmaida, atklājot, ka ģimenē aug deviņus gadus vecs dēls un jaunkundze, kurai ir 13 gadi. Arī pašam nācās mainīt domāšanu, bija jāpārkārtojas uz ikdienas klātbūtni un režīmu, ne tik daudz „labā” vecāka lomu.
Atverot SIA „AMS Stende”, pirmo mēnesi Aigars strādāja viens pats, jo nevēlējās riskēt, pieņemot darbā meistarus, nezinot, vai spēs nodrošināt darbu. Tagad viņš darbu jau dod vēl trīs cilvēkiem. Klientu atmiņā šis serviss saglabājies vēl no laikiem, kad te saimniekoja Aigara tētis un kad arī pats Aigars te strādāja, jaunus klientus piesaista citu cilvēku atsauksmes un pozitīvā pieredze, reklāma sociālajos tīklos.
„Ir sarežģīti piesaistīt un noturēt labus meistarus. Bijuši gadījumi, kad cilvēks pastrādā, iegūst zināšanas, un tad šo pakalpojumu sāk sniegt pats mājās, paņemot līdzi klientu loku. Man kā vadītājam jānodrošina, ka saziņa ar klientu notiek lielākoties caur mani, ir jānodala šīs attiecības. Protams, no šādiem gadījumiem ir grūti izvairīties,” atzīst SIA „AMS Stende” īpašnieks. Viņaprāt, darbinieku noturēšanā ir būtisks ne tikai atalgojums, bet arī piemēroti darba apstākļi un atbilstošs tehniskais nodrošinājums. „Lai nav tikai divas atslēgas un āmurs,” viņš pasmejas, uzsverot, ka aprīkojumu, izvērtējot finansiālās iespējas, papildina regulāri. Patlaban serviss nenodrošina kondicionieru uzpildi, šajā jautājumā uzņēmums sadarbojas ar citiem, savukārt te iespējama riepu montāža motocikliem, kas nav citur bieži pieejama. Tāpat viņš vēlas attīstīt ziemas uzglabāšanu motocikliem, kas ļautu savlaicīgi tos sagatavot jaunajai sezonai. Aigars zina, ka ar laiku nāksies arī attīstīt elektroauto un hibrīdauto remontdarbus: lai arī reģionos pieprasījuma vēl īsti nav, tomēr tas ir tikai laika jautājums.
„Nevar apstāties, izaugsme ir jāturpina, bet tā ir jāsalāgo ar iespējām. Viss ir atkarīgs, kāds ir cilvēka mērķis un cik daudz vēlas attīstīties. Citam maksimums ir viens strādnieks, un vairs neko vairāk nevajag.”
Aigaram patīk Stende, te viņš jūtas vislabāk. Arī citi Stendes uzņēmēji attīstās un rūpējas par kopējo teritorijas sakoptību, te jūtama dzīvība un izaugsme, kas ikvienam liek darīt līdzi un iesaistīties. Vai tā būtu savas vietas sakopšana, vai iesaistīšanās ar dažāda veida atbalstu vietējās aktivitātēs: Aigars to dara ar prieku.
„Vietējā kopiena ir mūsu pamats, mūsu klientu bāze. Dot tai pretī, lai pasākumi izdotos košāki: kāpēc ne? Stendē ir ļoti atsaucīgi cilvēki un uzņēmēji. Mēs šeit paši dzīvojam. Man patīk Stende. Kad dzīvoju Rīgā, tās šķita kā zobu sāpes, arī tagad tā jūtos, kad uz turieni jāaizbrauc. Nevaru iedomāties, kā Rīgā palaistu bērnus smilšu kastē pagalmā spēlēties. Te riteni noliekam pie mājas, un tas nedēļu tā var stāvēt, neviens neaiztiks.”
Aigars joprojām reizi pa reizei aizlido uz Bergenu. Tur aizvadīts daudz gadu, iegūti labi draugi un paziņas, ar ko nevēlas zaudēt kontaktu. Kad pēdējo reizi bijis atvaļinājumā? Tad, kad strādājis Norvēģijā. Pagājušajā motosezonā izdevies nobraukt vien 700 kilometrus, jo viņš zina: ja paņems brīvdienu, darbu mazāk nepaliks.