Dace Grīnblate bieži ir redzama dobēs. Arī garos pārgājienos, pārbraucienos ar velosipēdu un uz supiem. Turklāt viņa māk teju visu: no remontdarbiem līdz daudzslāņainai un kraukšķīgai Napoleona kūkai. Visbiežāk viņa nav viena: allaž kopā ar kādu no saviem četrkājainajiem draugiem. Ne mīluļiem, bet tieši draugiem.
Vietējais apzaļumošanas uzņēmums SIA „Janvāri” Dacei ir daļa no māju izjūtas: tajā viņa strādā jau no 16 gadu vecuma. Sāka kā viena mēneša vasaras darbu, turpināja vēl kādu vasaru, bet tagad Dace ir pastāvīga apstādījumu kopēja. Šajā jomā iegūts daudz zināšanu un pieredzes, ko jaunā sieviete netur paslēptu kā sveci zem pūra, bet gan izmanto, uzpucējot savu draugu dārzus.
Ja vēlies dārzu, tad rēķinies ar darbu: tāda ir viena no Daces atziņām. Lai augi būtu skaisti un veselīgi, tie ir jāaprūpē. Arī dobes, pat ja tās veidotas, lai būtu mazāk rūpju, savu tiesu uzmanības noteikti prasīs.
Dace nav gluži kurpnieks bez kurpēm. Viņai pašai top arī savas dobes, jau priecē rožu, ziemciešu un košumkrūmu stādījumi, kas nemitīgi tiek papildināti. Tiem stādi aizgūti no citiem: kādam tie bijuši lieki, kādam nonīkuši, bet tagad atkopušies. Pabijuši Daces sanatorijā.
„Šajā darbā man patīk gala rezultāts. Tas vienmēr ir skaists un iepriecina citus, turklāt katra diena atšķiras un norit citā vietā,” atklāj Dace.
Viņai patīk vairāk redzēt un sajust, tāpēc arī Dace dodas pārgājienos,
„Katru gadu tajos eju: gan publiski organizētajos, gan pati savos. Garākie pārgājieni ir bijuši trīs, katrs pa simtiņam. Pirmos simts kilometrus gāju viena pati putenī 20 stundas maršrutā „Talsi - Kandava - Sabile - Veģi –Talsi”. Nākamajā dienā šķita, ka man ir lauzta gūža. Pēc nedēļas gāju otru simtiņu maršrutā „Talsi - Ugāle - Blāzma - Cīruļi – Talsi”. Lija lietus, bet gribēju paskatīties, kas ir Blāzmā, nekad nebiju tur bijusi. Tā kā bija dažāds ceļa segums, bet man nebija atbilstošu apavu, tiku pie daudzām tulznām. Kad tās sadzija, gāju trešo simtiņu maršrutā „Talsi - Roja - Upesgrīva – Vandzene - Talsi”. Ja iepriekš bija fiziski grūti, tad šajā reizē bija morāls pagurums. Visgrūtāk ir iet naktī un 15 kilometrus pirms beigām, tad palīdz jautra mūzika. Tajā mēnesī nogāju vairāk nekā 800 kilometrus. Pa nedēļām starp simtiņiem apstaigāju apkārt Talsiem mazos ciemus,” piedzīvoto atklāj Dace.
Ar staigāšanu gan viņas aktivitātes nebeidzas. Tos 800 kilometrus, ko nogājusi, Dace pēc tam nobrauca ar velosipēdu: daudz ātrāk un, pati atzīst, vieglāk. Tas aizrauj, tāpat kā supošana pa upēm, kur mainās ainava, un jūrā, kad lieli viļņi. Vai ziemā, kad sups apsalst ar ledu kā stikls un drēbes aplīp ar ledus pilieniem.
„Aktīvs nozīmē interesants. Enerģija ražo enerģiju, tāpēc, jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt. Tas dod daudz pozitīvu emociju un ļauj uzzināt ko jaunu pašai par sevi.”
Ja kustība ir viena daļa no Daces personības, tad otra ir dzīvnieki. Tie viņai vienmēr bijuši mīļi.
„Dzīvnieki ir vienkārši. Neko nesarežģī, ir tādi, kādi ir. Atdod sevi visu cilvēkam un priecājas par to, ka es vienkārši esmu. Kad gribas mieru, tad dzīvnieki ir labāki sabiedrotie par cilvēkiem,” bilst D. Grīnblate. Viņas aprūpē ir pieci mājdzīvnieki: uzticamais Zeltainais retrīvers Diobrait Gold Doktors, kaķene Pāce un kaķene Nikoleta Okumpunga, Tīringa pundurtrusis Aslans un Daces aktivitāšu kompanjons vācu aitu suns Cordis Chief Elinor Haus, kas nebaidās pat supot.
Tas nebūt nav viss. Stāsts par Daci vēl turpinās, jo viņu definē ne tikai apzaļumošana un krāšņi ziedi vai graudzāles, uzberztas tulznas un vējā aprauti vaigi, pat ne suņi, kaķi un pundurtrusis. Viņu definē aktīva dažādība, tai skaitā remontdarbi, kas ienākuši viņas ikdienā kā hobijs.
„Neesmu to mācījusies, bet man padodas. Tieši patīk, kad kaut ko nemāku, tad darot iemācos. Man bieži jautā, vai es ko māku izdarīt. Nereti atbildu, ka neesmu to darījusi, bet varu pamēģināt. Ja nepamēģināšu, tad nezināšu, vai māku. Tā esmu iemācījusies arī taisīt dažādas lietas no koka: kastes, gleznu rāmjus, puķu kastes, Cordim treniņu aprīkojumu. Esmu atjaunojusi māju nosaukumu plāksnes un mēbeles, zīmējusi zīmējumus uz dēļa ar kokā dedzināmo ierīci, esmu iemācījusies gatavot marinētus mārrutkus dažādos veidos un arī Napoleona kūku ar tās daudzajām kārtām,” saka Dace, pateicoties ikvienam, kurš viņai pajautājis, vai vēl ko prot. Tas vienmēr ir pamudinājums pamēģināt un pēc tam jau āķis ir lūpā.