Lai arī aizvien mazāk ikdienā izmantojam pastmarkas, tomēr to pamata būtība nav mainījusies: tas ir apmaksas veids, kurā ietverts kāds valstij nozīmīgs vēstījums. Kopš 2006. gada arī agrākais stendenieks Ģirts Grīva ir daļa no filatēlijas pasaules. Viņš ir radījis vairāk nekā 170 pastmarku dizainu un atzīst, ka darbs viņam ne tikai patīk, bet arī aizrauj.
Kļūšana par pastmarku dizaina autoru nebija Ģirta apzināta izvēle, tas noticis nejauši, kā jau lielākoties viss dzīvē mēdz notikt. Jau daudzus gadus atpakaļ, strādājot VAS „Latvijas Pasts” ar māksliniekiem, kuri radīja pastmarkas, kādu reizi arī viņš pats to uzzīmējis. Saņemot akceptu, āķis bija lūpā. Zīmēšanu Ģirts apguvis pašmācības ceļā, bet datorgrafiku: profesionāli. Iesākumā marka top zīmējumā ar roku, bet pēcāk to pārnes datorgrafikā.
Pastmarku nākšana pasaulē ir visai reglamentēts process. Ministru kabineta noteikumi nosaka Latvijas Republikas pastmarku izgatavošanas un apgrozības kārtību. Būtiska loma šajā procesā ir Pastmarku emisijas komisijai, ko veido filatēlijas, kultūras, mākslas, vēstures un sporta jautājumu eksperti. Tieši tā apstiprina pastmarku izdošanas plānu katram gadam un arī to dizainu.
Plāns pamatojas uz komisijai iesniegtajiem priekšlikumiem par pastmarku tematiku, kas saistīta ar Latvijai nozīmīgiem notikumiem, vēsturi, dabu, arhitektūru, kultūru, zinātnes un sporta sasniegumiem un citiem valstij svarīgiem notikumiem un nozīmīgām personām.
Šogad VAS „Latvijas Pasts” izdos 24 jaunas pastmarkas dažādās kategorijās – būs redzami mājdzīvnieki, Latvijas kuģniecības vēstures atspoguļojums, Emilis Melngailis un Vilis Plūdons, kuriem šogad aprit 150. gadskārta. Pastmarkas tiks veltītas Latvijai NATO, Gaujas plostniekiem, Eiropas zemūdens faunai un florai, Brīvdabas muzejam, bezdelīgactiņai, Leo Koklem, Latvijas putniem, Kuldīgai kā UNESCO daļai, Ķemeru nacionālajam parkam, Uzvaras piemineklim Cēsīs, Latvijas sporta leģendām, Pasaules Pasta savienības 150 gadu jubilejai, Ziemassvētkiem un kādām brīvajām tēmām.
„Pastmarkai jābūt tēmai atbilstošai un precīzai, jo tā ir ne tikai sūtījumu apmaksas veids, bet arī vēstījums par kādu mums, tieši Latvijai, svarīgu notikumu, cilvēkiem. Tādējādi pastmarkā attēlotajam jābūt pietiekami precīzam, lai informācija netiktu izkropļota. No mākslinieciskā viedokļa, ja zīmē lielākā formātā, tad uzreiz jāsaprot, kā zīmējums izskatīsies samazinātā formā. Pastmarka ir ļoti maza, bet tajā pašā laikā šajā mazajā attēlā jābūt saprotamai un viegli nolasāmai informācijai,” pastāsta Ģirts.
Pastmarku veidošanas pamatprincipi visā pasaulē ir ļoti līdzīgi. Uz tās jābūt norādītai valstij, no kurienes tā sūtīta, bet nominālvērtību ne visas valstis uzrāda: reizēm tā var būt apzīmēta ar atsevišķiem burtiem vai cipariem, kādu saīsinājumu.
„Pastmarkas vēsture ir sena, bet principā tās pamata būtība ir parādīt, ka par sūtījumu jau ir samaksāts,” teic Ģirts.
Ja agrāk vienas pastmarkas tirāža pārsniedza miljonu, tad tagad tās tiek drukātas 25 000 eksemplāros. Pastmarku izmantošana digitalizācijas dēļ sarūk, bet joprojām īpaša vērtība ir pa pastu sūtītai vēstulei vai apsveikuma kartītei. Tādu saņemot, uzsver Ģirts, jūtams sūtītāja sirds siltums un ieguldītās pūles.
Pastmarkas izgatavo tipogrāfijās, kas ir sertificētas atbilstoši Starptautiskās poligrāfijas un ar to saistīto nozaru konfederācijas prasībām (International Confederation for Printing and Allied Industries). To druka notiek uz īpaša papīra, turklāt tas pašlīmējošajām un laizāmajām pastmarkām atšķiras. „Pašlīmējošās pastmarkas ir labākas, ja paredzēts daudz sūtījumu, tāpēc, piemēram, Ziemassvētku pastmarkas izgatavojam tieši uz šī papīra. Savukārt kolekcionāri iecienījuši klasiskā tipa pastmarkas,” pasmaida Ģirts. Tomēr arī pastmarku izgatavošanā pasta administrācijas neaprobežojas tikai ar jau ierastām iespējām, bet gan meklē jaunus ceļus, kā pārsteigt, ja ne ikdienas lietotājus, tad kolekcionārus gan. Pasaulē tiek radītas markas uz dažādiem materiāliem, piemēram, no ļoti plāna sudraba, no auduma izgatavotas, arī keramiskās pastmarkas. Tā kā šādas markas ir ļoti dārgas, tad lielākoties tās paredzētas pastmarku gardēžiem.
Savukārt Latvijā mākslinieki spēlējas ar neregulāras formas pastmarkām. „Pirmo radījām uz Latvijas simtgadi, tā bija Latvijas kontūras formā ar mūsu karogu, vēlāk tapa pastmarka Līgo vainaga formā. Šādos eksperimentos ir jārēķinās ar tipogrāfijas iespējām. Izdomāt varam visu ko, bet jāskatās, vai tas vispār ir realizējams,” atklāj Ģirts. Tieši neregulārās formas pastmarkas viņam patīk vislabāk, jo tas ir izaicinājums: salāgot ideju ar tehniskajām iespējām.
Šādas atšķirīgas pastmarkas īpaši piesaista kolekcionārus. Ģirts pastāsta, ka ir plašs kolekcionāru loks, lielākoties, katram no viņiem ir sava interesējošā tēma. Iznākot jaunai pastmarkai, tiek radīta arī pirmās dienas aploksne, ko apzīmogo ar īpašu pasta zīmogu. „Tad kolekcionāri nāk uz pasta nodaļu un sūta tās saviem kolekciju draugiem visā pasaulē. Tā ir atsevišķa kopiena, ir filatēlijas aģentūras, kas piedāvā dažādu valstu pastmarkas,” zina Ģirts.
Savukārt viņam pašam vislabāk patīk un padodas pastmarkas, kas veltītas putniem. Augot mazpilsētā, Ģirta dienas pagāja ciešā sazobē ar dabu un tās ritumu. Ja savvaļas dzīvnieki nav tik bieži manāmi, tad putni ir gan ieraugāmi, gan sadzirdami.
„Ik gadu izdodam putnu sēriju, kurā ietilpst divas pastmarkas ar putniem. Viena no tām ir veltīta Gada putnam, bet otra ir brīvā izvēle. Man patīk šādā veidā parādīt cilvēkiem, cik pie mums ir liela dabas daudzveidība. Cilvēki pat neiedomājas, kādas putnu sugas Latvijā mīt. Lai tos uzzīmētu, pirms tam rūpīgi ievācu informāciju par konkrēto putnu, par tā izplatību, izpētu attēlus, izvēlos atbilstošāko pozu. No informācijas vākšanas līdz faila nosūtīšanai uz tipogrāfiju paiet aptuveni mēnesis. Šis darbs prasa iedvesmu,” viņš atzīst.
Pastmarku radīšanā uzņēmums sadarbojas ar dažādiem māksliniekiem, ņemot vērā katra intereses un tēmu loku, kas vislabāk padodas. Turklāt dažādu mākslinieku piesaistīšana nodrošina arī pastmarku dažādību, jo viņu rokraksts atšķiras.
„Nekad neesmu nožēlojis, ka strādāju šajā jomā, es mīlu savu darbu un man patīk tas, ko daru!” saka Ģirts, iedrošinot ikvienu nebaidīties no sapņiem un tos īstenot.