25. janvārī Talsu novada pašvaldības domes sēdē tika skatīti jautājumi par pārmaiņām novada skolu tīklā. Ja iepriekš bija plānots izskatīt arī Valdemārpils un Mērsraga vidusskolu reorganizāciju par pamatskolām, tad šonedēļ pašvaldība pieņēma lēmumu šos jautājumus atlikt, līdz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būs izstrādājusi jaunā finansēšanas modeļa „Programma skolā” ieviešanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus un grozījumus Izglītības likumā. Šajā sēdē tika pieņemti lēmumi par Pūņu pamatskolas, Virbu sākumskolas, Lībagu sākumskolas reorganizāciju un Kolkas sākumskolas likvidāciju.
Talsu novada pašvaldība jau informējusi, ka skolu tīkla jautājums aktualizēts pēc pērnā gada novembrī Ministru kabinetā apstiprinātā informatīvā ziņojuma „Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: Ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Tajā noteikts gan minimālo skolēnu skaits katrā klašu grupā, gan arī nosacījums, ka nav atļautas apvienotās klases.
Savukārt decembrī Talsu novada pašvaldība tikās ar IZM, kur tika prezentēts ministrijas izstrādātais skolu pārklājums novadā, kā arī pašvaldība tika informēta par jauno mācību programmu finansēšanas modeli. Līdz tam skolu direktori tika regulāri informēti par visiem jautājumiem, kas attiecās uz iespējamajām izmaiņām Talsu novada skolu tīklā, bet ar konkrētiem lēmumprojektiem tika iepazīstināti pagājušā gada decembrī.
Patlaban IZM izstrādā jaunu mācību programmu finansēšanas modeli, ko plāno ieviest no 1. septembra un kurā tiks iestrādāti ziņojumā norādītie kritēriji, tai skaitā kvantitatīvie rādītāji.
IZM pašvaldības izglītības iestādēm noteikusi minimālo izglītojamo skaitu 1.–3., 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klašu grupās. Talsu novada skolām ārpus Talsu pilsētas minimālais skolēnu skaits ir no 30 līdz 45 bērniem (no 1. līdz 9. klašu posmā) un 60 bērni (10.–12. klašu posmā) atkarībā no izglītības iestādes.
Ja šie nosacījumi kādā no izglītības iestādēm netiek izpildīti, tad pašvaldībai netiks nodrošināts valsts finansējums pedagogu atalgojumam pilnā apmērā. Pamatskolas posmā valsts finansējums tiks piešķirts proporcionāli skolēnu skaitam attiecīgo klašu grupās, bet, ja minimālais skolēnu skaits netiek sasniegts vidusskolas klašu grupās, tad valsts finansējums mācību programmas īstenošanai netiek piešķirts vispār.
Talsu novada pašvaldības domes vadība, uzklausot iedzīvotāju iebildumus par plānoto Valdemārpils un Mērsraga vidusskolu reorganizāciju par pamatskolām, uz laiku ir atlikusi šo jautājumu izskatīšanu. Tie domes dienaskārtībā atgriezīsies pēc tam, kad IZM būs izstrādājusi jaunā finansēšanas modeļa „Programma skolā” ieviešanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus un grozījumus Izglītības likumā. Pēc tam, kad pašvaldība būs izvērtējusi to salāgojamību ar novada skolu tīklu un finansiālajām iespējām, jautājumi tiks virzīti atkārtotai izskatīšanai komitejā.
Janvārī skolu tīkla jautājums tika skatīts
Talsu novada pašvaldības domes Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā, tāpat ar reorganizācijā iesaistītajām izglītības iestādēm un iedzīvotājiem tikās Talsu novada pašvaldības domes un Izglītības pārvaldes pārstāvji.
Tikšanos laikā izglītības iestāžu darbiniekiem tika paskaidrota tālākā rīcība personāla jautājumos: darbinieku novērtēšanas un personāla komplektēšanas kārtība. Savukārt ar vecākiem tika pārrunāti transporta jautājumi, kliedētas bažas par Talsu pilsētas izglītības iestāžu kapacitāti jaunu skolēnu uzņemšanā un skolēnu skaitu klasēs, kā arī sniegtas atbildes uz citiem aktuālajiem jautājumiem.
Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa paskaidroja, ka IZM izstrādātais skolu tīkls un tā izveidē iekļautie kritēriji ir pietiekami pārliecinoši un argumentēti, lai Talsu novada pašvaldības dome pieņemtu sagatavotos lēmumus, kas attiecas uz pamatskolas izglītības posmu.
Līdztekus pieņemtajiem lēmumiem, līdz 1. februārim pašvaldībai jāiesniedz pieprasījums par nepieciešamo finansējumu, kas būtu nepieciešams pēc skolu tīkla reorganizācijas. Patlaban par prioritārajiem infrastruktūras objektiem, kam nepieciešami līdzekļi, ir noteikta ceļa posma Ķūļciems–Mērsrags atjaunošana un jaunas pirmsskolas izglītības iestādes Sabilē būvniecība. Ja tiks pieņemti lēmumi par izmaiņām vidusskolu pārklājumā, tad nepieciešamais ieguldījumu saraksts tiks papildināts.
Talsu novada pašvaldības dome 25. janvārī pieņēma lēmumus par vairāku skolu reorganizāciju –
no 1. augusta Pūņu pamatskola kļūs par Pūņu sākumskolu, kur tiks īstenota apmācība 1.–3. klašu posmā.
Pūņu pamatskola arī turpmākajos gados, kā rāda dzimstības un Valdgales pagasta teritorijā dzīvojošais bērnu skaits, nesasniegs noteikto minimālo skolēnu skaita slieksni. Dati rāda, ka skolēnu skaits 1.–3. klašu grupā tuvāko gadu periodā būs no 18 līdz 21 bērnam, 4.–6. klašu grupā – no 18 līdz 20 bērniem, bet 7.–9. klašu grupā – no 14 līdz 16 bērniem. Katrā no šīm klašu grupām, lai saņemtu valsts finansējumu pilnā apmērā, nepieciešami 22 līdz 30 bērni.
Arī Pūņu sākumskolas 1.–3. klašu grupā netiek sasniegts IZM noteiktais minimālais bērnu skaits, kas nozīmē, ka arī šajā gadījumā būs nepieciešams pašvaldības finansējums pedagogu atalgojumam. Tā kā tas tiek aprēķināts proporcionāli esošajam bērnu skaitam, tad šobrīd nav iespējams precīzi noteikt to apjomu. Kopumā tas varētu būt ap 70 000 eiro.
Plānots, ka ar laiku skola varētu tikt izvietota esošajā Pūņu pirmsskolas izglītības iestādes „Kamenīte” ēkā, savukārt skolas ēku varētu nodot atsavināšanai.
„Par” lēmumprojektu balsoja Ainis Stūrmanis, Eva Kārkliņa, Aldis Pinkens, Lauris Pīlēģis, Māris Rozenbergs, Andra Grīvāne-Bārda, Kalvis Kalniņš, Andis Astrātovs, Andis Āboliņš, Ieva Brūna-Labāne, Antra Grūbe, Almants Kalniņš, Dainis Karols, Ilva Norenberga, Gundars Sebris.
Balsojumu „Atturas” veica Gaidis Bērziņš, Juzefa Kļava, Sandra Pētersone, Oļegs Solovjovs.
1. augustā Virbu sākumskola tiks reorganizēta par Virbu pirmsskolas izglītības iestādi „Zīļuks”. Šāds lēmums pieņemts, jo Virbu sākumskolā patlaban izglītības programmas no 1. līdz 3. klasei apgūst 11 skolēni, bet pēc MK ziņojuma nosacījumiem pieļaujami būtu no 22 līdz 30 izglītojamajiem. Pašreizējie aprēķini turpmākajiem trīs gadiem liecina, ka skolēnu skaits šajā klašu grupā varētu būt no 10 līdz 18 bērniem. Jau tagad pašvaldība finansē Virbu sākumskolu aptuveni 60 000 eiro apmērā, bet, lai saglabātu 1.–3. klašu grupas, turpmāk būtu nepieciešami vēl aptuveni 30 000 eiro.
„Par” lēmumprojektu balsoja Ainis Stūrmanis, Eva Kārkliņa, Aldis Pinkens, Lauris Pīlēģis, Māris Rozenbergs, Andra Grīvāne-Bārda, Kalvis Kalniņš, Andis Āboliņš, ieva Brūna-Labāne, Antra Grūbe, Ilva Norenberga, Gundars Sebris.
„Pret” lēmumprojektu balsoja Andis Astrātovs, Gaidis Bērziņš, Almants Kalniņš, Dainis Karols, Juzefa Kļava, Sandra Pētersone, Oļegs Solovjovs.
Arī Kolkas sākumskolas 12 bērniem jaunais mācību gads būs jāuzsāk citā izglītības iestādē, kā rāda līdzšinējā pieredze, visbiežāk tiek izvēlēta Rojas vidusskola.
Veicot Kolkas sākumskolas skolēnu skaita analīzi un prognozes nākamajiem trīs gadiem, secināts, ka vidējais bērnu skaits vienā klasē Kolkas sākumskolā (no 1. līdz 6. klasei) būs divi līdz trīs bērni. Tas savukārt nozīmē, ka valsts finansējums pedagogu atalgojumam izglītības programmu finansēšanai šajā skolā nepārsniegs 20% no nepieciešamā finansējuma apmēra, bet 80% nāksies piemaksāt pašvaldībai. Neveicot nekādas izmaiņas, pašvaldībai pedagogu atalgojumā nāktos ieguldīt 130 000 eiro.
Savukārt pirmsskolas vecuma bērniem ierastā kārtība nemainīsies. Pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas vieta paliks Kolkā, nododot šī uzdevuma veikšanu Rojas pirmsskolas izglītības iestādei „Zelta zivtiņa”.
„Par” lēmumprojektu balsoja Ainis Stūrmanis, Eva Kārkliņa, Aldis Pinkens, lauris Pīlēģis, Māris Rozenbergs, Andra Grīvāne-Bārda, Kalvis Kalniņš, Andis Astrātovs, Andis Āboliņš, ieva Brūna-Labāne, Antra Grūbe, Juzefa Kļava, Ilva Norenberga, Gundars Sebris, Oļegs Solovjovs.
„Pret” lēmumprojektu balsoja Almants Kalniņš, Dainis Karols.
Balsojumu „Atturas” veica Gaidis Bērziņš, Sandra Pētersone.
Izmaiņas gaidāmas arī Lībagu sākumskolas audzēkņiem: daļēji uzklausot vecāku ieteikumu par pārejas posma nodrošināšanu, Lībagu sākumskola realizēs 1.–3. klašu apmācību no 2025. gada 1. septembra, nevis no 2024. gada 1. septembra, kā sākotnēji bija plānots. Lai arī vecāki lūdza trīs gadu pārejas posmu, tomēr šo priekšlikumu domes deputātu vairākums neatbalstīja.
Līdz šim Lībagu sākumskolā izglītības process tiek nodrošināts bērniem no 1. līdz 4. klasei, bet saskaņā ar pamatizglītības standarta un programmas īstenošanas nosacījumiem piemērotākie pamatizglītības programmas īstenošanas posmi ir 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase. Lai to ievērotu, ir nepieciešama iekšēja reorganizācija.
Šis lēmums nav saistīts ar nepietiekamu skolēnu skaitu vai izglītības kvalitāti. Šie kritēriji Lībagu sākumskolā ir atbilstoši, bet jautājums jau ilgstoši ir bijis gan skolas, gan Izglītības pārvaldes darba kārtībā, ņemot vērā valstī noteikto pamatizglītības standartu un mācību programmu nosacījumus.
Pašreizējais dalījums Lībagu sākumskolā bija palicis no laika, kad klašu posmi bija noteikti 1.–4. un 5.–9. klašu grupās.
„Par” lēmumprojektu balsoja Ainis Stūrmanis, Eva Kārkliņa, Aldis Pinkens, Lauris Pīlēģis, Māris Rozenbergs, Andra Grīvāne-Bārda, Kalvis Kalniņš, Andis Āboliņš, ieva Brūna-Labāne, Antra Grūbe, Ilva Norenberga, Gundars Sebris.
„Pret” lēmumprojektu balsoja Andis Astrātovs, Gaidis Bērziņš, Almants Kalniņš, Dainis Karols, Juzefa Kļava, Sandra Pētersone, Oļegs Solovjovs.