Singurs Zariņš ir profesionāli un sabiedriski rosīgs, ar muzikāli sportisku garu un viņa amatu, nodarbju, līdzcilvēku uzticētu pienākumu uzskaitījums ir liels. Viņš studējis Latvijas Universitātē un ieguvis sporta skolotāja kvalifikāciju, beidzis Talsu Mūzikas skolas klavierspēles klasi, savulaik spēlējis bungas pūtēju orķestrī „Vecauce” un „Talsi”, līdz šim ir bijis viens no pedagogiem interešu izglītības iestādē „Dziesmu skola”, šobrīd strādā Talsu Valsts ģimnāzijā par direktora vietnieku izglītības jomā un sporta pedagogu, muzicē grupā „No Boundaries”, vada Talsu Valsts ģimnāzijas vokāli instrumentālo ansambli „Sound Check”, ir ne tikai viens no Talsu Valsts ģimnāzijas jauniešu un absolventu kora dalībniekiem, bet arī viens no galvenajiem kora kolektīva virzītājspēkiem, un visbeidzot, ir divu bērnu tēvs un vīrs. Kora sapnis doties ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem ir piepildījies. Par to, kā izdevies visiem kopā šo sapni sasniegt, stāsta Singurs.
Pagājušā gada nogalē negaidīti 41 gada vecumā mūžībā aizgāja Talsu novadā tik ļoti mīlētā un talantīgā diriģente Baiba Veismane-Rezonga, bez kuras daudzu gadu garumā nav iedomājama Talsu novada mūzikas attīstība. Talsu Valsts ģimnāzijas jauniešu un absolventu koris ir salīdzinoši jauns, kurš izveidojās par spīti sarežģītajiem pandēmijas apstākļiem, pateicoties Baibas pašaizliedzībai un entuziasmam. Skolas pasākumi vienmēr bijuši īpaši, jo tajos uzstājas Talsu Valsts ģimnāzijas talantīgie skolēni, bet Baibai izdevās vienkopus sapulcināt arī lielu pulku skolas absolventu, uzturot un saglabājot kora dziedāšanas tradīciju. Koris vēl tikai mācās dzīvot bez Baibas, pārkārtojot savu ikdienu un pienākumus, un lai gan traģiskais notikums ik katru spēcīgi paralizējis, kora un diriģentes Baibas lielais sapnis par ceļu uz Dziesmu svētkiem bijis galvenais motivators turpināt iesākto.
„Jā, mūsu korim varētu teikt, ka ir divas diriģentes – mūsu Baibiņa, kuras klātbūtne ir jaušama ikdienā un vienmēr un visur mums sirdī ir līdzi, un kora priekšā šogad esošā Laura Leontjeva, kuru tāpat kā Baibu, raksturo vitalitāte un harizmātiska enerģija it visā, ko dara. Brīdī, kad Laura tika uzrunāta pievienoties mūsu korim, lai palīdzētu sagatavoties Dziesmu svētkiem, sākotnēji ne mums, ne pašai Laurai īsti nebija pārliecības, vai šis priekšlikums ir reāli īstenojams. Lieki teikt, ka mūsu psiholoģiskā un emocionālā noturība tika un joprojām ir izsista no līdzsvara, turklāt, ņemot vērā Lauras intensīvo darba noslodzi, iesaistoties dažādos muzikālos projektos un koncertos, tas šķita nereāls scenārijs. Bet, acīmredzot, viss kaut kā salikās un notika tā, kā tam bija jānotiek.
Dzīves notikumus diemžēl nevar ne paredzēt, ne kontrolēt, ne izvairīties no tiem. Taču esmu pārliecinājies, ka grūtās dzīves situācijās sabiedrība mobilizējas un palīdz viens otram pēc citiem principiem, kā tas notiek ikdienas dzīvē, proti, cilvēki palīdz nesavtīgi un ir sajūta, ka visi „sadodas rokās”, paužot savu atbalstu. Lauras spēja tandēmā ar vokālo pedagoģi Elīnu Osi organiski iekļauties jau esošā kolektīvā, kurš laika gaitā labi sadziedājies, ir apbrīnojama! Vienlaikus liels paldies jāsaka mūsu koncertmeistarei Dacei Zaurei! Prieks, ka mūsu koris ir tik talantīgu cilvēku kopums, kuri savā mīlestībā uz dziesmu iegulda lielu darbu, jo tieši viņu visu vadībā, dziedinoties sāpēs un mērķtiecīgi piepildot sapni, mēs spējām piedzīvot šo ceļu uz dziesmu svētkiem. Neizsakāmi sāpīgi apzināties, ka Baibai būs jāpiedalās šajos svētkos no augšas, bet viņa tos vislabāk redzēs…” ar emocionālu vēstījumu dalās Singurs, piebilstot, ka kora dalībniekiem mēģinājumi ir kas daudz vairāk nekā tikai dziesmu apguve – tā ir liela atbildība iepriekšējās diriģentes sapņa priekšā.
Koris tver katru iespēju mirkli, lai kopīgi satiktos Talsos, kur dziesmās uzziedēt sabrauc ne tikai diriģente un vokālā pedagoģe no Saulkrastiem un Rīgas, bet arī Talsu Valsts ģimnāzijas absolventi no dažādām Latvijas vietām. Mēģinājumi tiek aizvadīti ar milzīgu atdevi līdz pat septiņām stundām dienā, dažreiz pat visu nedēļas nogali. Kā stāsta Singurs Zariņš, Dziesmu svētki ir varens un unikāls latviešu kultūras fenomens un tas būs kā skaists noslēgums kopā būšanai šādā sastāvā.
Kora dalībnieks un menedžeris savus vaļaspriekus attīstījis un veidojis no bērnības un viņa lielākās dzīves intereses un kaislības ir sports un mūzika, un šobrīd abas lietas viņam ir iespēja arī apvienot.
„Pirmos 12 savas dzīves gadus pavadīju Aucē, pēc tam kopā ar ģimeni pārcēlāmies uz Sabili, bet mācījos Talsos. Lai gan šobrīd ar savu ģimeni esmu apmeties uz dzīvi Stendē, mana sirds laikam pieder Talsiem. Es nāku no muzikālas ģimenes – tētis savulaik beidzis Auces Mūzikas skolas trompetes klasi un spēlējis 20 gadus putēju orķestrī „Vecauce”, viena māsa beigusi Ventspils Mūzikas vidusskolas vijolspēles klasi, otra māsa absolvējusi Auces Mūzikas skolas flautas klasi, savukārt mamma beigusi Talsu Mūzikas skolas akordeona klasi, bet pēc pedagoģiskās kvalifikācijas nokārtošanas Liepājā, strādā par mūzikas skolotāju Sabiles Mūzikas un mākslas skolā un Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā. Mūzika mani interesēja, kopš sevi atceros, tomēr neizvēlējos iet muzikālo ceļu profesionālā līmenī. Man padevās un patika arī sports, tāpēc, mācoties skolā, redzēju iespēju ar to saistīt savu nākotnes profesiju. Man patīk, ka varu darīt to, kas man patīk, un man par to vēl maksā. Tajā pašā laikā nemitīgi dzīties pakaļ arvien lielākam atalgojumam vai citām šodienas vajadzībām, nekad nav bijis mans pašmērķis, drīzāk gan cenšos vadīties pēc savām sajūtām un rīkoties saskaņā ar tām,” ar savu piemēru, tādējādi turpinot iedvesmot, stāsta S. Zariņš.
2020. līdz 2022. gada periods Talsu Valsts ģimnāzijas jauktā kora jauniešiem un diriģentei Baibai Veismanei-Rezongai bijis ne tikai muzikāli skanīgs, bet arī attālināti sarežģīts un tehniskā ziņā izaicinājumiem bagāts. Taču kā stāsta Singurs, to bijis iespējams piedzīvot, pārdzīvot un izdzīvot tikai esot un paliekot kopā.
„Baiba noteikti būtu spējusi paveikt vēl ļoti daudz, taču viņa ir arī paspējusi paveikt ļoti daudz. Man ir liels prieks par visu kopā piedzīvoto, tostarp, ka mums izdevās ierakstīt ģeniālā maestro Imanta Kalniņa dziesmu no kinofilmas „Pūt, vējiņi”. Lai gan nu jau vijas atmiņas tik smeldzoši sāpīgas, tas bija Baibas izauklēts skaists, īpašs un sirdssilts projekts, kurā tika iesaistīti kora jaunieši un gala rezultāts sanāca tāds, kā cerēts!” stāsta Singurs.